dev-blind/lv.txt

50. 1995. gadā grupa zinātnieku izteica savu viedokli par to, ka ap 2050. gadu
cilvēki būs spiesti pievērsties augu valsts pārtikai, sakarā ar enerģijas
trūkumu, degradētajām ganību platībām, ūdens trūkumu un milzīgo iedzīvotāju
skaitu. Zinātnieki atzīst, ka šāds uzturs visiem nāks tikai par labu 

Visērtākie attiecību aspektā ir vidējie bērni, jo visa bērnības pieredze ir
saistīta ar saskarsmes treniņu, gan ar vecākiem, gan jaunākiem bērniem. Viņi ir
lieli diplomāti, prot būt plastiski. Jaunākie bērni ir ļoti dažādi, arī kaprīzi,
bezatbildīgāki, nereti izlutināti. Viņi ir saņēmuši daudz uzmanības, piedošanas,
vairāk pieraduši gan gaidīt, gan saņemt labo – tātad optimistiskāki. Daudzi
piekopj “piedzīvojumu” pieeju dzīvei un viegli sāk kaut ko no jauna. Prot
panākt, ka viņu visi mīl. [8.,103] 

Drīz pēc tam, kad 1944. gada vasarā padomju armija pārgāja Latvijas robežu un
sāka pildīt savu "atbrīvošanas" misiju, daudzās vietās pēkšņi sāka pazust
cilvēki. Tie, kas bija redzējuši notiekošo, stāstīja, ka ieradušies bruņoti
padomju karavīri un aizveduši apcietināto līdzi. Neizpratni par notiekošo vēl
vairāk palielināja apstāklis, ka aizvestie nereti bija plašā apkārtnē cienījami
cilvēki skolotāji, ārsti. Pat jaunās varas ieceltās vietējās varas iestādes
nezināja, kur tie palikuši. Tagad varam nojaust, ka tādā noslēpumainībā rīkojās
ne jau čekisti no Rīgas, bet gan "spiegu un tautas ienaidnieku" mednieki no
pašas Maskavas, kuri vietējiem atskaitīties neuzskatīja par vajadzīgu. Par
notikumiem pirms 60 gadiem Latvijas Valsts arhīva vecākā referenta Jāņa
Riekstiņa rakstā. 

1.vietā visu operāciju vidū gan pasaulē, gan Latvijā, gan mūsu praksē. Krūšu
palielināšanu veic, ja sievietei nav attīstīti šie orgāni vai tie ir viņai
nepieņemami maza apjoma, kā arī, ja skaistās, tvirtās krūtis ir izmainījušās pēc
bērna dzimšanas. Krūtis koriģēt drīst tikai 5-6 mēnešus pēc bērna barošanas
beigām, kad hormonālais līmenis ļauj audiem un dziedzeriem normāli reaģēt uz
atveseļošanās procesu. Pēdējā laika galvenā tendence visā pasaulē ir, pēc
iespējas likt implantus zem muskuļa, lai saglabātu dabīgāku izskatu, ilgstošāku
formu, nesataustītu vai nesaskatītu implantu krokojumu zem ādas, kā arī
samazinātu risku problēmām. Implantus šobrīd liek uz mūžu . Jau ~ 2 gadus visā
pasaulē ražotājs dod mūža garantiju savam produktam. Katra paciente pēc
operācijas saņem personīgi implantu pases un garantiju. Ir sen pierādīts
atkārtotos pētījumos, ka implanti neveicina un arī neizārstē dažādas
saslimšanas. 1 mēnesi pēc operācijas pacientei nav pilnīgi nekādi ierobežojumi
dzīvē – var iet pirtīs, baseinā, solārijā, peldēt, sauļoties, sportot, dzemdēt
un barot bērnus, lidot ar lidmašīnu un nirt dziļi zem ūdens utt. Implanti ir
dažādi pēc izmēra, struktūras, formas, projekcijas, profila, mērķa. Tos vislabāk
palīdzēs izvēlēties katrai sievietei individuāli speciālists, ņemot vērā
pacientes vēlmes, gaumi, iespējas, krūšu sākotnējo izskatu, krūšu galu atrašanās
vietu un augstumu, kā arī krūšu kurvja izmērus un auguma proporcijas. Cena
nemainās pēc izmēra, bet gan pēc implanta veida un tā, kas ir jāpaveic
operācijā. Rētiņas ir ~ 4 cm garas, tās var paslēpt gan zemkrūts krokā, gan
padusē, gan zem areolas. 

Tia nopūtās. Viņas māsa pēdējā laikā arī neiesaistījās sarunās, viņu bieži
mocīja sāpes, un naktīs viņa vai nu raudāja, vai kliedza, tas bija neizturami.
Tia novērsās un ilgi lūkojās pa logu uz viņu lielo pļavu. Aiz tās bija augļu
koki – senos laikos tas droši vien bija iekopts dārzs, bet tagad tas bija
nolaists mežs, kurā gan varēja atrast pietiekami daudz ēdamu augļu. Pēkšņi viņa
satrūkās – izskatījās, ka pa šo mežonīgo dārzu kāds staigā. Nevar būt, tur
neviens nevar staigāt, viņa sev teica un ielūkojās uzmanīgāk. Nudien, augļu
dārzā kaut kas kustējās – šķiet, ka tas bija cilvēks, bet tā aprises
neatgādināja ne Raitu, ne Ze. 

"Tur kāds ir un nāk tieši šurp," viņa satraukti iesaucās. 

"Nu un ko mēs tagad darīsim? Viņa aizies un pastāstīs savējiem par mums, un mums
gals klāt." 

Svešiniece piecēlās, atvadījās no vecā vīra un dīvainā izskata sievietes un
izgāja ārā. Tia gāja viņai blakus, Raits sekoja. Tia veda svešinieci uz pamestā,
tukšā pagraba pusi, kur kādreiz esot glabāti dažādi kārumi, bet kurus vairs
neviens neprata pagatavot. 

Reiz es pats dzirdēju, kā viņa sarunājās ar mirušajiem, un man kļuva baigi. 

Nr. 1 joprojām bija priekšgalā. Mamma ar procesiju soļoja neatskatīdamās. 

Metu zemes suņiem un domāju, kad reiz pasaulē valdīs miers, lai kaut uz īsu
brītiņu varētu pastaigāt nesakosts. Miers pasaulē būs tad, kad nebūs vairs
neviena suņa un nevienas nātres. 

– Vai, manu, vai! Kā tu tā, bračkiņ?! Kā tu tā, tik neuzmanīgi... Vaimanas
pārtrūka, jo uz mums sāka lidot atkritumi: kartupeļu mizas, bojāti dārzeņi,
caurumotas rabarberu lapas, tad kaut kādas papīra driskas un vecas, nekur
nederīgas lupatas. Tāpēc vajadzēja pieliekties. 

Alfs. Atkal jāgāž grants ... Ved vai neved, dubļi nāk pa durvīm iekšā. 

Opis iziet. Ienāk Nadīne un sataisa Alfam kafiju. Viņš apskata dīvānā
pavadzīmes. Ārkārtīgi satraukta ieskrien Ria. 

Ria aizskrien. Nadīne grib viņai sekot, Alfs satver viņu aiz rokas. 

Nadīne iziet pa durvīm. Iekšā nāk opis. 

Abi aiziet, Alfs pagriežas pret Augustu un brīdi klusē. 

Alfs palaiž viņu vaļā. Augusts slauka degunu un turpina kliegt. 

Alfs. Es tev vienu daļu iedevu. Tur pietiks. Dabūšu pārējo, vēl atdošu. 

ESTERE. Kur pienaglotu? 

Vents tomēr saņēmās, piespieda sevi izlikties jautram. Lai vairāk apgrozītos
ļaudīs, viņš atteicās no braucieniem automašīnā, pa centru gāja kājām, burzījās
sabiedriskajā transportā. Personīgais braucamais bija dzelžu būris, kurā cilvēki
paši sevi iespundēja, atšķirdami no citiem, nozogot sev ļaužu vārdu un smaidu
glāstus un sastingstot lietišķumā... 

Dieviņš Billi dzirdēt negribēja. Notika. Papucis iedzina mammuci kaktā. Zibēja
dūres. Mammucis, galvu ar elkoņiem sargājot, drausmīgi kliedza. Bille metās
starpā, lai sit labāk viņu, kaut gan papucis Billi nekad nesita. 

Bille raustījās: — Ātrāk! Citādi viņš nogrūdīs zemē! Putniņi būs beigti! 

Braucu un tīksminājos par skaisto dabu, ūdens atspulgiem un lidojošajām zivīm,
kas sekoja laivai, – kādu laiku tās lido, iekrīt ūdenī, tad paceļas un atkal
palido. No Vairoua līča pavērās skats uz skaisto Taimanu (Putnu) kalnu. Uz brīdi
pietauvojos pie Revatuas kluba, lai padzertos skaidru avota ūdentiņu (reibumā
braukt ar ātro jet ski nav ieteicams!), un turpināju ceļu – loku lokiem braukāju
pa līčiem, pietuvodamies okeānam. Piepeši iešāvās prātā – nez, vai laivas
degvielas tilpne izbraucot bija pilna vai pustukša? Ieskatījos tajā, ieklausījos
– šļakstīšanos varēja sadzirdēt. Tomēr sirds bija nemierīga. Biju tomēr jau
apriņķojis vairāk nekā pusi salas, tāpēc sāku lūkoties, kur varētu nopirkt
benzīnu. Beidzot uz Tupuas salas ieraudzīju Lagoon Resort. Ja benzīnu tur
nepārdos, tad vismaz naktsmājas dabūšu. Palaimējās – atceļā devos ar pilnu
degvielas tvertni, vēl baudīdams skaistos salas skatus. 

Pēdējā sniegotā svētdienas novakare. Piecatā braucam cauri Kangaru kalnu mežiem
. Esmu noskrējusi jau desmito vai divpadsmito apli, sasvīdusi, sakarsusi. Nu
jābrauc mājup, nē, pie Mairitas, jāizkarsē augums vannā, jāizmazgā drēbes, un
pirmdien atkal uz darbu. 

vispār ne fotogrāfija 

- Klau, tā sieviete. 

- Kura? 

- Neskaties uzreiz. Tur stūrī. - Nu? 

- Man liekas, viņa mūs vēro. - Tev ir paranoja. 

- Viņa vispār te neiederas. - Kā - neiederas? 

- Redzi, kādas viņai brilles? 

- Kādas? 

- Dārgas. 

- Un tad? 

- Kā - un tad!? Viņa mūs vēro. 

- Un tad? 

- Kā - un tad?! Man tas nepatīk. 

- Man arī. - Kas? 

- Ka tu visu laiku baidies. 

Pie blakus galdiņa 

Meitene tagad sēdēja pie blakus galdiņa, kafejnīcas vistumšākajā kaktā. Bāla,
nervoza. Seja ēnā, gaisma no zemu novietotā sienas gaismeklīša, kāds dega pie
katra galdiņa, krita uz viņas rokām, kuras ne mirkli negulēja mierā - te nervozi
noslaucīja neredzamas drupačas no tumši sarkanā vaskadrānas galdauta, kurš šajā
lētajā vietā atdarināja mežģīnes, te sakārtoja mākslīgās puķes vāzītē, te grieza
ap pirkstu šauru gredzena stīpiņu, - tas nebija laulību gredzens, tik daudz es
pamanīju. 

Ārā slapjš sniegs gāzās baltām šaltīm, viņa bija ienākusi pirms minūtēm
piecpadsmit, apkārt neskatoties, kā labi zināmā un pazīstamā vietā, izgājusi
cauri visai zālei - ļoti mērķtiecīgi un apņēmīgi, gariem, mazliet grīļīgiem
soļiem, lietus no viņas blondi lāsumainajiem matiem pilēja uz sejas un no
garspalvainā sintētiskā kažociņa lēkšķēm tecēja uz grīdas; kažociņš bija īss,
virs ceļa, un ceļgali plānajās neilona zeķēs rādījās nosaluši zili oranžiem
plankumiem, - to visu es paguvu ievērot īsajā brīdī, kamēr viņa veica attālumu
no durvīm līdz manam galdam, jau tuvumā pamanīju, ka acis viņai apvilktas ar
melnu un skropstu tuša nav žēlota, bet lūpās un vaigos mirdzēja mēness bālums.
Un viņai nebija somas. 

Viņa apsēdās pie galdiņa stūrī, līdzās manam; ne apsēdās - drīzāk atkrita
krēslā, un tūdaļ iebāza roku kabatā, parakņājās tur nervozi un sapīkusi, izvilka
roku no kabatas un sāka grauzt nagus. 

Bārmenis pievērsa viņai laisku skatienu un pamāja ar galvu, bet nepārtrauca
sarunu ar sievieti pie bāra letes, dūšīgu balinātu blondīni dziļi piesmakušu
balsi, melnā ādas jakā, paplašinātiem asinsvadiem sārtā sejā, viegli piepampušām
acīm. Nebija grūti iedomāties, ka viņa strādā netālajā tirgū un ienākusi ieņemt
savu ikvakara mēriņu - maksu par pasūtījumu bārmenim viņa pirmīt bija nobērusi
sīknaudā. 

- Gribi uzsmēķēt? - es minēju, pret meiteni pagriezusies. 

-jā. Un? 

Atbilde bija drīzāk vienaldzīga nekā nelaipna, viņa tikai atzina faktu, - jā -
un pat nepaskatījās uz mani. Es izvilku Dunhill paciņu. 

- Lūdzu. 

Meitene, galvu nepagriežot, apveltīja mani ar slīpu, tādu kā niknu skatienu caur
mitro, pāri pierei krītošo matu šķipsnām, tomēr cigareti paņēma; pamanīju, ka
tumši brūnā nagu laka aplupusi un atgādina grīdas krāsu, man ļoti patika tāda
nobružāta tumšbrūna nagu laka. Cigareti viņa uzreiz iebāza mutē, bez kādas
grācijas, bez žesta, sakoda zobos kā vecis, lietišķi un kāri, nosalušām rokām
sameklēja šķiltavas slapjā kažoka kabatā, - lai to izdarītu, viņai bija uz
krēsla jāsaliecas sānis, un kažoks atsedza kāju līdz tumšbrūnai zeķes malai, -
man izskatījās, ka zem kažoka viņai nav svārku. Meitene aizsmēķēja. Dažas
slapjas kažoka spalvas bija pielipušas viņai pie pirkstiem un nonāca mutē,
paņēmusi cigareti kreisajā rokā, viņa ar labo pūlējās noņemt no mēles neredzamos
matiņus. 

Bārmenis uzsauca pāri zālei: 

- Sanī, tu ko dzersi? 

- Ne, - atteica meitene. 

Bārmenis pusbalsī turpināja sarunu, un par Sanī nosauktā beidzot tā kā atslāba,
atlaidās krēslā brīvāk, izstiepa garās kājas, dziļi ievelkot dūmu, pievēra acis.

Es šajā vietā biju pirmo un - droši vien - pēdējo reizi, lai gan garām tai gāju
katru dienu. Slapjais sniegs un drēgnums mani bija te iedzinis, nākot no biroja,
- kurš normāls cilvēks gan apmeklē kafejnīcas tirgu un dzelzceļa staciju tuvumā?
- plastmasas galdi, ķēmīgi svečturīši, tumša finiera paneļi, viegla savecējušu
cigarešu dūmu un piedegušas eļļas smaka, pelēcīgi gaļas salāti vitrīnā,
apkaltušas picas gabali, ko piedāvā uzsildīt mikroviļņu krāsnī. 

Es pasūtīju tikai tēju. Man nebija līdzi ne avīzes, ne grāmatas. Un šī vieta
bija laba diezgan, lai pavērotu cilvēkus, kādus es vairs nepazinu savā ikdienā -
tajā šaurajā vidē, kur visi likās no vienas planētas esam, kur nesmird, bet
smaržo - pat tualetēs un mīlas gultās, kur visi slīd viens otram pāri un garām,
nesaskaroties un neaizskarot, lieto daudz skanīgu vārdu, viens otra tumšajos
kambaros nelienot. 

Ziņkāre jaucās ar vieglu nepatiku pret visu apkārtējo un nelāgu nojausmu, ka
varbūt šī te, ko redzu, ir tā īstā dzīve, ko gadiem esmu meklējusi nepareizās
vietās. Tāda atklāsme mani nebūt nepriecēja. Es biju diezgan daudz izdarījusi,
lai aizmirstu savu bērnību Maskavas forštatē, ģimenē, kur tēvs dzēra un mājas
kāpnēs smirdēja pēc atejas. 

Es nopriecājos, ka esmu ģērbusies tik neitrāli - džinsos un vējjakā - neviens te
nevarēja zināt, kādas firmas vējjaka tā ir un cik maksā. 

Kafejnīcas durvis atvērās vēlreiz, ielaižot ielas trokšņa un slapja vēja šalti.
Ienāca džeks, vecis, būda - plats kā skapis, skūtu galvu, ādas, jā, protams,
ādas jakā. Viņš noskurinājās un nosprauslājās kā liels suns un apsēdās starp
durvīm un bāru. Bārmenis acumirklī pārtrauca sarunu, ielēja glāzē, šķiet, 150
gramus armēņu konjaka un aiznesa viņam. Būda, uz bārmeni nepaskatoties, izvilka
no kabatas saņurcītu piecīti un uzmeta uz galda. 

- Kārtībā. 

Bārmenis kā uzlaizīt uzlaizīja. 

Būda skatījās... uz mani? Nē, uz meiteni pie blakus galdiņa, un es acumirklī
sajutu spriedzi starp abiem - tādu kā stīgu uz satrūkšanas robežas, kā
magnētisku lauku, kas divus ķermeņus ar noteiktu masu notur uz vietas, neļaujot
ne attālināties, ne tuvoties. 

Būda neteica ne vārda un nekustējās. Sēdēja liels kā māja un tikai skatījās.
Viena horizontāla rieva pierē - ne rūpju, bet tauku rieva, dziļi iegrimušas
acis, maza 

Čingishana bārdiņa, klocriņķis uz mazā pirkstiņa un auskars ausī. 

Pats mierīgs, un arī rokas ļoti mierīgas gulēja uz galda - kā sarkanas un jēlas
gaļas gabali uz tirgus letes. 

Meitene cēlās kājās - tas izskatījās kā palēninātā filmā, lēni un smagi, un it
kā nevis ar muskuļu, bet gribas spēku - kā pārvarot milzīgas gravitācijas lauku,
-viņa devās pāri zālei pie vīrieša, kurš vēl arvien neļāva savā sejā iezagties
ne mazākajai emociju ēnai. 

Viņa apsēdās tam pretim, uz pašas krēsla maliņas, ceļi bija cieši sakļauti, un
nemierīgās rokas klēpī. Cigareti viņa bija atstājusi kūpam pelnutraukā uz sava
galda. 

Tagad būda uz viņu vairs neskatījās - tikai pāri, tikai garām, visulaik kaut kur
sienā vai griestos aiz viņas, vai varbūt uz sevi pašu iekšpus. 

Bet meitenes acis, tādas kā izbiedētas, raudzīja viņa skatienu notvert un
sagūstīt. 

Būda vēl savam konjakam nebija pieskāries. Un meitene sāka runāt- čukstus, ļoti
ātri, satraukti, rokas sekoja vārdiem - bet ne plašos žestos, tik vien kā sīki
ņirbot klēpī- itin kā neredzamas adāmadatas būtu viņai rokās, un viņa nu
mēģinātu izadīt to garo stāstāmo vārdu straumi kādā jēdzīgā, pārliecinošā
rakstā. 

Likās, viņa kļuvusi vēl bālāka, vēl zilgākām ēnām zem acīm, bet varbūt tikai
manas iedomas viņu apveltīja ar šo bālumu, vai arī gaisma, sniegam pierimstot,
kļuvusi kādu nieku spožāka, un, ielaužoties pa kafejnīcas logu, pārklāj vēsu
patinu kalsnajai sejai. 

Ar acs kaktiņu samanīju kādu pāri grasāmies apsēsties pie blakus galdiņa, kur
tikko bija sēdējusi meitene, pagriezos un negaidīti asi teicu: 

- Aizņemts. 

Nezinu, kādēļ. Man likās, viņa vēl atgriezīsies. Man gribējās, lai viņa
atgriežas. 

Pāris apsēdās nostāk, abi tādi jau krietni gados, starp piecdesmit un piecdesmit
pieci, nesaderīgi, kā caur iepazīšanās dienestu satikušies, - es nodomāju, - un
atnākuši uz pirmo randiņu. Sieviete, liela, masīva, sakrāsojusies stipri un
koši, salējusies lētām smaržām. Melni, kupli, bet nespodri mati cirtojās ap
galvu, gara melna ādas jaka, - vai tiešām pilnīgi visi šeit tērpjas ādā? - resni
ikri melnos zābakos līdz ceļiem, dubļainos ļoti. Zābaki augšpusē bija par šauru
dūšīgajai kājai, un rāvējslēdzējs atslīdējis kādu centimetru vaļā. Somiņa ar
zelta ķēdi, auskari spoži un gari. Bet vecim apaļš vēderiņš kā zirneklim, lai
gan pats sīks no auguma, tieviem locekļiem; pelēkmelns džemperis ar briedīšiem
tā mīlīgi pieguļ, sirmi plāni mati pāri plikam galvvidum pārķemmēti. Vīrelis
centās būt galants - atbīdīja sievietei krēslu no galda, palīdzēja jaku novilkt.
Zem jakas viņai tamborēts džemperis lieliem caurumiem, melns, piegulošs, tāds,
lai izceltu krūtis, bet krūšturis mežģīņotajos tamborējuma caurumos vīdēja
netīri balts. Apsēžoties sieviete uzguldīja krūtis galdam, smaidīja, bet tā
drusku nicīgi, - es nojautu, ka viņi nesatiksies otrreiz. 

Meitene tikām runāja vēl ātrāk, - dzirdēju viņas balsi, drusku vienmuļu,
apsūbējušu, ar tādu kā taisnošanās intonāciju, sasprindzināju dzirdi, taču ne
vārda nevarēju atšķirt. 

Viņa vairs nemedīja vīrieša skatienu, galvu nodūrusi, vērās galdā, kaut ko
zīmēja uz tā ar pirkstu, mati sakrituši uz acīm, un ik pa brīdim viņa tos
atglauda ar kreiso roku, uzmezdama ātru un zaglīgu skatu vīrietim, kamēr labā
nebeidza vilkt apļus un kvadrātus, apļus un kvadrātus, un brīžam sirdis, un mute
nebeidza runāt, runāt un runāt. 

Vēl aizvien vīrietis savu glāzi nebija aizskāris un vēl aizvien raudzījās garām.

Sniegs bija rimies, ārā satumsis, bet es vēl nevēlējos iet prom un pasūtīju otru
tēju. 

Meitene beidzot apklusa. 

Aiz loga apstājās kāda mašīna spožiem starmešiem, un abu nekustīgie stāvi uz
mirkli pārvērtās siluetos, kā neveiksmīgā, pret gaismu uzņemtā fotoattēlā. 

Mašīna apgriezās un aizbrauca, meitene sakustējās, vīrietis izstiepa milzīgo
roku, paņēma glāzi, izdzēra to vienā malkā, nopūtās, nosēcās, noslaucīja lūpas.
Meitene kaut ko sīku, zem plaukstas noslēptu, pastūma pāri galdiņam, un vīrietis
neskatīdamies iebāza to kabatā. 

Tad viņš beidzot kaut ko teica, pāris vārdu, es, protams, nedzirdēju, ko. 

Meitenes pleci saguma, rokas aprima, seja paslēpās aiz matiem. Viss stāvs it kā
strauji novīta - kā puķe vāzē. 

Vīrietis piecēlās, es vēlreiz nobrīnījos par viņa milzīgajiem apmēriem, piecēlās
un saraustīja bikses, atsveicinoties pamāja ar galvu bārmenim, pārlaida skatu
kafejnīcas apmeklētājiem, kā raudzīdams pēc kāda pazīstama, vienu brīdi viņa
skatiens skāra arī mani, no šī garām slīdošā skatiena man kļuva neomulīgi, un
tad, garām meitenei uz durvju pusi spraucoties, atkal garām un pāri skatoties,
sabužināja viņai matus tādā šķietami tēvišķā un reizē pazemojošā veidā -
vispirms it maigi, bet stingri saņemot tos plaukstā un tad neuzkrītoši, bet
spēcīgi paraujot. Es drīzāk izjutu nekā redzēju, ka meitene sāpēs saviebjas. 

Nodžinkstēja durvju zvaniņš, un prom viņš bija. 

Meitene pacēla galvu, izskatījās pārsteigta, kā tikko pamodināta, viegli
piesārtusi. Viņa mirkli domāja, sabāza rokas kažoka kabatās, piecēlās kājās,
domāja, tā kā sasvērās ar ķermeni uz durvju pusi, sastinga šajā nedabīgi slīpajā
pozā, brīnums, kā viņa nekrita, kā vispār tādā var nostāvēt, bet tad pagriezās
un nāca atpakaļ, pie sava pirmējā galdiņa kafejnīcas dziļumā. 

- Te daži gribēja sēdēt, - es teicu, - bet es neļāvu. 

- Paldies. Meitene apsēdās. 

Es atkal piedāvāju cigareti, viņa neatteicās. Šoreiz pasteidzos pasniegt arī
uguni un varēju tuvumā pavērot viņas seju. Acis izrādījās zilas, piere viegli
putaina, pavisam nedaudz, uzacis dabīgi gaišas, ievilktas ar melnu zīmuli,
nopratu, ka viņa patiesi ir blondīne, un nodomāju, ka gaišai viņai vajadzētu būt
viscaur. 

- Vai varu apsēsties pie tava galdiņa? - es jautāju. Meitene palūrēja uz mani
neuzticīgi. 

- Tu esi lezba? 

- Nē, rakstniece, - es teicu. Un nodomāju, ka šai atbildei ir maz sakara ar
jautājumu. 

Tomēr meitene uzreiz kļuva pielaidīgāka. Mute viņai izbrīnā pavērās. 

- Labi, - viņa teica. Es pārsēdos. 

- Varbūt kaut ko iedzersim? 

- Nu, nezinu, - viņa teica. - Vīnu? 

- Man besī vīns. Pēc tam tikai sāp galva. 

- Tad konjaku? 

- Nu, varbūt šampi. Es pamāju bārmenim. 

Pasūtīju viņai šampanieti, riekstus. Smalka uzdzīve, - es pasmaidīju. 

Sev paņēmu Hennessy, 50 gramus, jā, un divas kafijas, vienu baltu. 

Nebija īsti ko teikt, un mēs diezgan saspringti gaidījām pasūtījumu. 

- Tevi sauc Sanī? 

- Jā. Nē. Tā ir iesauka. īstais vārds Solvita. 

- Sanī. Jauki. Pēc saules. Saulainā. Tu esi tāda? 

- Ko? Kāda? 

- Saulaina? 

- Ā. Nu es nez'. Jā, varbūt. 

Pasūtījums bija klāt. Konjaks, man par milzīgu pārsteigumu, šai vietā -
uzsildītā glāzē. Tas uzjautrināja. 

Jutos ārpus visa, kas šeit notiek, un tāpēc ļoti brīvi. Šī, beidzot, bija filma
par kādu citu, es tajā spēlēju tikai statistes lomu, maz pienākumu un nekādas
atbildības. 

- Par ko tu smaidi? - vaicāja Sanī. 

- Tāpat. Redzi tos cilvēkus pie blakus galda? 

Pa šo laiku tur bija apsēdušies jau divi citi kafejnīcas apmeklētāji. Gados
jaunāki, no skata abi tādi parasti, neuzkrītoši. Abi mēteļos, sievietei galvā
liela kažokādas cepure garu spalvu, pelēcīgi violeta. 

- Nu, redzu. Nu? 

- Gribi, es tev par viņiem pastāstīšu? Meitene paraustīja plecus. 

- Viņi ir iemīlējušies. Un atnākuši uz slepenu randiņu. 

- Kā tu zini? 

- Redzi? Tu redzi, kā sarunājas? Visu pasauli aizmirsuši, viens otra acīs
gremdējoties, dziļi dziļi. Tā cilvēki tikai attiecību sākumā runā. Sieviete
galdam pārliekusies, lai būtu pēc iespējas tuvāk vīrietim, vaigi sasārtuši, acis
mirdz. Viņa nav precēta. Bet vīrietis ir. Varbūt abi vienā iestādē strādā. Vai
saistītās - viņš, piemēram, tiek sūtīts pie viņas kaut kādus gāzes vai
elektrības līgumus saskaņot. 

- Beidz nu, ej nost! Kā tu zini? 

- Nu kā - viņa saposušies - ne pārlieku, bet tomēr. Var redzēt, gatavojusies
randiņam. Viņai rokas somiņa tikai, un maza - tātad nenāk tieši no darba. Bet
vīrietis - ne tā, ne šitā. Pavisam ikdienišķi ģērbies. Un divas «Rimi» kulītes
ar pirkumiem aiz krēsla. Un slepus ik pa brīdim pulkstenī ieskatās. Tātad -
sievai pieteicies uz veikalu iziet. Un maisiņi ar iepirkumiem ir viņa alibi. 

- Ēē... - meitene pārsteigta novilka. - Nu tu dod. 

- jā, un vēl - viņa dzer vīnu, viņš - tēju. Labprāt jau arī vīnu dzertu, bet -
sieva saodīs. 

- Kā tu tā proti? 

- Nu, teicu jau, rakstniece esmu. 

- Mmmmm... tad tev par mani jāuzraksta. 

- Domā? 

- Mhm. 

- Tev karsti nav? Kažoku negribi novilkt? 

- Aha, labi. Ir tagad siltāk, tip' no tā šampja laikam. Es palīdzēju, kažoku
pārmetām pār krēslu, svārki apakšā, protams, bija, tikai ļoti īsi; un blāvi zaļa
adīta jaciņa, kas cieši piegūla gluži zēniskam augumam, atslēgu kauli kā slaidas
laivas, kakls trausls kā bērnam, smalksmalka kā zirnekļu tīkls ķēdīte ap kaklu,
zelta krāsā. Vai arī no zelta, jā, droši vien no zelta, ja jau tik sīka. 

- Nu tad pastāsti par sevi, - es teicu. - Un kas bija tas vecis. 

- Eh. Viņš man tāds - kā lai pasaka... kādreiz mans čalis bija, a tagad... nu,
vobščem, pašķirāmies mēs. Bet viņš man darbu dod. Iztikt jau tagad grūti. 

- Kādu darbu? 

- Aj, nav svarīgi. Tirdzniecībā un tā. Nekas īpašs. Te šis, te tas. Un es viņam
tagad parādā drusku esmu, un... 

Meitenes rokas atkal sāka ņirbēt, un es pamanīju, ka nav vairs šaurā gredzena uz
pirksta. - Tu viņam gredzenu atdevi? 

- Aha. Nu - tikai pagaidām, tipa ķīlu. A viņš jau pats man to dāvināja, kad mēs
vēl bijām kopā. 

Meitene paklusēja. 

- Zelts, - tad viņa piebilda gandrīz lepni. - Un ķēdīte tāpat, - viņa vieglu
kustību pieskārās kaklam. 

Es pastiepu roku un pieskāros arī. Bērna āda. Ķēdīte kā smilšu graudi zem
pirkstiem. 

- Smuka? - viņa priecīgi vaicāja. 

- Smuka. 

- Viņš man pāri nedarīs, - meitene pēkšņi ļoti pārliecināti teica. - Nedarīs
nemūžam. Viņš tikai draud. 

Un atkal ierāvās sevī. 

- Kafija dziest, - es teicu. - Vēl vienu šampanieti gribi? - Aha. 

- Nu tad pastāsti par sevi. 

- Tu pierakstīsi? - viņa naivi uzticīgi jautāja. 

- Nē, tāpat atcerēšos. Sanī stāstīja. 

Tas bija ļoti parasts stāsts, kurā es klausījos tikai ar vienu ausi, un man
likās, ka es viņai to varētu izstāstīt labāk nekā viņa man. Man jau sen likās,
ka es zinu par dzīvi visu, izņemot pašu galveno. 

Blondā sieviete pie bāra letes bija piedzērusies, viņa gulēja, galvu uz rokām
nolikusi, un matu gali mirka kāda dzēriena peļķītē uz letes pulētās virsmas. 

Slepenie mīlnieki atvadījās - viņi drudžaini žņaudzīja viens otra rokas, un
vīrieša skatiens bija tramīgs un apkārt skraidošs.. 

Dziļāk kafejnīcā, tādā kā nišā, bariņš trīsdesmitgadīgu vīriešu sita zolīti.
Viens atgādināja kādu televīzijā redzētu žurnālistu. 

Meitene klāstīja notikumus. Tikai notikumus. Viņas balss skanēja aizrautīgi, un
bārmenis - jau bez uzaicinājuma - ielēja viņai vēl glāzi šampanieša, bet es ik
pa brīdim piekrītoši māju ar galvu vai izbrīnā pacēlu uzacis. 

Notikumi mani neinteresēja. Interesēja tas, kas aiz. Bet to neviens negribēja
stāstīt. Vai arī nezināja. 

Atcerējos kādu draugu, kurš teica, ka savu tēvu kaut nedaudz iepazinis tikai
neilgi pirms viņa nāves. Pēdējos mēnešos viņš pavadījis tēvu pastaigās. Tēvs
zinājis, ka drīz mirs. Savos klejojumos viņi pat kopīgi izraudzījušies tēvam
kapakmeni un atdusas vietu. Nekur vairs nav bijis jāsteidzas - kad viss
dienišķais jau aiz muguras, bet pats galvenais - priekšā. 

Brīdis sarunām. 

Es pēc tam bieži iztēlojos šīs nesteidzīgās un lēnās pastaigas - miglaini
rudenīgā parkā, protams; šos lēni kā ūdens lāses ritošos vārdus. Kā kino. Man
gribējās būt tam draugam. Viņš varbūt tagad zināja būtisko. Bet man neteica. Arī
viņš atstāstīja tikai notikumu. 

Sanī čaloja kā strauts. 

- Bet mīlestība? - es pēkšņi prasīju. - Kas? 

- Mīlestība? Dzīve? Un nāve? 

Es zināju, ka tā ir nejauka provokācija. Es taču negaidīju atbildi. 

- Bet es taču stāstu tev! - Sanī drusku sadusmota atcirta. - Par ko tad es
stāstu? Vai tad tu neko nesaproti? 

- Vai tu sevi pazīsti? 

- Ej nost! 

- Es sevi ne. 

- Beidz, tu mani biedē. Tu esi pilnā? 

- Nē, - es teicu. - Stāsti tālāk. 

Es klausījos, nedzirdēju un reibu no tā, ko nojautu sevī, šī sajūta vajāja mani
bieži, es baidījos tās un reizē alku. It kā ietu pa gaiteni, garu un tumšu, pa
labirintu, nenojaušot, kas gaida aiz nākamā pagrieziena, ko ieraudzīšu spogulī
nākam sev pretī. Pazīšu sevi? Vai apmaldīšos krēslainajās dvēseles amfilādēs? Un
kas zina - malduguns tā vai vaduguns, kas dziļumā vilina? Vai drošāk nav palikt
saulē, pie ieejas? 

- Nu, tu taču neklausies! - mani atsauca īstenībā Sanī balss. - Tu vispār neko
nedzirdi! Tu esi piedzērusies! 

Viņa bija nikna. 

O, jā, es biju. Es biju. Es reibu ātri, man nevajadzēja daudz, 1 00 gramu
konjaka un drusku iztēles man arvien lika iegrimt banālās un neproduktīvās
pārdomās par esības noslēpumiem. 

Sanī vaigi jau bija gluži plankumaini sārti, lūpas kvēloja, un acis arī, un es
apliku roku viņai ap vidukli, kurš bija tik trausls kā manai pusaudzei meitai. 

- Es visu dzirdēju, - es mierinoši teicu. - Pilnīgi visu. Bet tagad man jāiet,
ir vēls. Un te ir smacīgi. 

Es pasaucu bārmeni. 

Domu skaidrība sāka atgriezties. Es atkal redzēju piedūmoto telpu, televizoru
griestu stūrī virs bāra, dzirdēju krievu dziesmiņu par meiteni no augstākās
sabiedrības, bet ļaudis pie apkārtējiem galdiņiem jau atkal bija citi. 

- Drīz mēs slēgsim, - bārmenis teica. 

- Rēķinu, lūdzu. 

Maku no somiņas es ārā neņēmu, lai neviens neredzētu tā saturu - kredītkartes un
diezgan biezo papīra naudas žūksni. Sataustījusi vajadzīgo naudaszīmi, uzliku to
uz galda. Mazliet sāka sāpēt galva. 

- Sanī? - jā? 

- Negribi atbraukt pie manis? Man nepieciešams iedzert labu tēju. Bet negribas
to darīt vienai. Un tu dabūsi vēl šampanieti. Ļoti labu šampanieti. Ja gribēsi,
protams. 

- Un tad tu noklausīsies līdz galam? 

Kāda mana paziņa reiz teica - nav baiļu mirt, ir bailes nomirt neatvadījušamies.
Nomirt, sevi neizstāstījušam, laikam arī to nozīmē - nomirt neatvadījušamies. 

- Labi, jā, protams, - es teicu. 

- Un tu uzrakstīsi? 

- Nūja. 

Es uzvilku savu vējjaku un apsēju lakatu pa krievu modei. Sanī tas nezin kāpēc
likās smieklīgi. Viņa piecēlās no krēsla, un es pamanīju, ka viņa nejūtas droša
uz kājām. Palīdzēju viņai uzvilkt kažoku. 

- Tu tālu dzīvo? 

- Brauksim ar taksi, - es atbildēju. 

Mašīnā Sanī gulēja, nolikusi galvu man uz pleca, un mutes kaktiņā viņai sakrājās
caurspīdīga siekala. Elpa bija mierīga kā bērnam, bet smirdēja pēc sliktā
šampanieša un cigaretēm. Es izņēmu mutautiņu no somas un maigi noslaucīja viņas
muti. 

Atkal sniga, un slapjā sniega pārslas mašīnas prožektoru gaismā aiz priekšējā
stikla griezās galvu reibinošā virpulī, likās - mēs traucamies kosmosā,
izplatījumā, starp zvaigžņu miriādēm, un man negribējās šim ceļam galu. 

Un tad mēs bijām klāt. 

Priedēs šalca jūras vējš. 

Vārti vērās klusi. Dārzā, sensoru iedarbinātas, uzreiz iedegās spuldzes. 

- Ojē, - noelšas Sanī. 

- Nūjā, - es teicu. - Te es dzīvoju. Māja patiesībā nav liela. 

Nez kāpēc es jutos mazliet neērti. 

Pie kamīna mēs dzērām zaļo tēju, kas domas dara nesaudzīgi skaidras, un sausu
šampanieti, kas prātu ietin sīksīku sidrabainu gaisa burbulīšu plīvurā, un
meitenei negaršoja, un tad es noģērbu Sanī, viņa apreibusi ļāvās, ķermenis
šaudīgu liesmu gaismā likās silts, tīrs un nevainīgs, bet drēbes dvakoja mazliet
skāņi, es aiznesu tās uz veļas istabu un pēc tam viņu pašu nomazgāju dušā, un
viņa smējās - smējās un teica, ka nekad nav bijusi tik smalkā dušā, ar tādiem
krāniem, un nekad viņu nav mazgājusi sieviete, kopš bērnības ne, kopš tiem
laikiem, kad viņas ar mammu gāja uz pirti, jo mājās viņām nebija siltā ūdens, un
vēl viskautko viņa runāja, bet es neklausījos, jo tie atkal bija tikai notikumi
un notikumi, bet būtība, maita, kā arvien, kā vienmēr, kā allaž slīdēja garām -
tepat blakus un tomēr nenotverama. 

Turklāt Sanī slikti turējās kājās, un man bija jāuzmana, lai viņa nepaslīd uz
dušas kabīnes flīzēm. 

Mēs pamodāmies vēlu, slapjais sniegputenis bija rimies, priedes aiz loga stāvēja
stingas un nekustīgas žilbinoši baltajā klajumā uz nesaudzīgi tīru un skaidru,
sasalušu debesu fona. Jūru nevarēja dzirdēt. 

Sanī paslēpa seju manā kakla bedrītē. 

- Labrīt... 

- Labrīt, - es teicu, sajūtot nepatiku pret viņas pieskārienu. Un man bija
drusku kauns par šo sajūtu. 

Es apņēmīgi piecēlos, uzvārīju kafiju ar kanēli. Uzklāju brokastu galdu
ēdamistabā pie lielā terases loga. 

Pirmās, no Holandes nākušās tulpes uz galda, dzeltenas kā saule. 

Viss te bija tik neiedomājami harmoniski un skaisti. Nudien - nesaprotu, ko es
vēl meklēju. 

- Kad tu uzrakstīsi? - Sanī, kafijas tasi pie lūpām celdama, jautāja. 

- Es? - man nevilšus izlauzās smiekli. - Beidz. Es tevi piemānīju. Es taču
neesmu nekāda rakstniece. 

Tu samulsti un klusē. 

– Par šo lidojumu pasažieri, kas piedalās mūsu aviosabiedrības bonusa punktu
programmā saņems 2500 punktu, ja lidojuši biznesa klasē, un 1200 punktu, ja
lidojuši ekonomiskajā klasē. Vietējais laiks ir divpadsmit un četrpadsmit
minūtes. 

Tā nu tu tur čāpo. Zem kājām čab sudrabainās lapas, saule ceļas arvien augstāk
un augstāk, tas ir tavs vienīgais orientieris, drīz vien sametas pagalam karsti,
kailie koki nekādu pavēni nesniedz. Tu novelc tēkreklu un satīņā ap galvu kā
turbānu. Vismaz kaut kas. Džemperi apsien ap vidu, lai nav jānes rokā. Tu ej,
kur deguns rāda. 

Bet kur gan ir pārējie? Te tev nu bija, tu pats sev saki. Te tev nu bija, te tev
nu bija, te tev nu bija, tu atkārto. Vilnis tevi pasviež augšup. Tev liekas, ka
esi pamanījis melnu punktu. Ar nākamo vilni tu paspēj saskatīt, ka tas ir
cilvēks. Vēl viens cilvēks. Un tu nodomā – tā noteikti ir sieviete, tev
gribētos, lai tā ir sieviete, nē, pat ne gribētos, nu jau tu zini. Vai tici. Tev
pat liekas, ka esi saskatījis pazīstamu līniju, viņas sejas profilu. Tad tu sāc
airēties, tu sāc peldēt. 

Viņas vīrs nav beidzis vidusskolu. No dienesta armijā izvairījies. Autovadītāja
apliecības nav. Brauc ar gaiši zilu Ford Sierra, kurai katrs spārns citā krāsā.
Viņš tirgū «Latgalīte» pārdod pirātiskos kompaktdiskus. Regulāri atpērkas no
policijas. Vairākkārt ticis arestēts, diski konfiscēti, īpašnieks viņu tādās
reizēs izpērk. Izpirkuma summa – pāris simti latu, pēc tam viņam jāatstrādā.
Sievai viņš apgalvo, ka mēnesī nopelnot apmēram trīssimt latu. Mājās tik lielu
naudu neviens nav redzējis. Tālruņa, elektrības rēķinus, zemes nodokli un īri
nomaksā sievas vecāki pensionāri. Bērniem apģērbus tirgus lietoto preču būdās
par savu naudu pērk sieva. Dažkārt viņa tos izārda, sagriež un pāršuj. Iznāk gan
bērniem, gan pašai. Kādreiz viņa sapņoja kļūt par apģērbu modelētāju, pēc tam
par konditori. Arī par bērnudārzu un skolu maksā viņa. Vīrs reizi mēnesī no
«Rimi» vai «Maximas» atved maisiņu ar pārtiku. Lai būtu ko ēst, viņš saka. Par
pensiju un vecumdienām galvu nelauza. Viņš nedzer. Ja nu vienīgi alu. Ēst gatavo
sieva. Viņš vēlas siltu ēdienu un ceptu gaļu. Ēdienu viņam pienes klāt, istabā.
Kad vien viņš nav darbā, viņš ir savā istabā. Guļ gultā un skatās televīzijas
pārraides. Vai ir aizmidzis. Dažkārt kopā ar draugiem brauc makšķerēt. Ar tiem
pašiem draugiem, ar kuriem kopā kādreiz, pirms daudziem gadiem, viņš kultūras
namos spēlēja diskotēkas. Viņš sapņoja kļūt par slavenu un iemīļotu dīdžeju,
strādāt kādā no lielajiem radio. Pēc četrām dienām viņš no zvejas atgriežas,
atved zivis. Polietilēna maisiņā tās ir sasmakušas un tāpat nav ēdamas. 

MELIS 

DIDZI, VAI PAVADĪSI mani līdz Rozēm?" 

"Labprāt." 

"Nu tad jājam!" 

"Nū, nū!" 

"Klau, vai tu savu bēri nebaro?" 

"Nē, viņš mani baro. Kopā maz kas sanāk." 

"Didzi! Jājam ātrāk!" 

"Tūlīt! Savilkšu ciešāk jostu!" 

Zirgi gāja blakus. Bet ceļam gals tikai pie vārtiem. Veseli mežu meži priekšā.
Ātrāk jālaižas, lai paildzinām rūgto apiņu garšu mutē. 

"Stāsti! Tu liels stāstītājs!" 

"Ne vienmēr!" 

„Neaušojies, Didzi! Mute jāvirina vien būs!" 

„Pastāstīšu par Vidu. Mums kopējas saites. Tikai to neviens nezina. Kad biju
pilnīgi, jauns mežotnē, man šķita , ka man veicas. Vēders pilns, rūgts mutē un
jautrs prāts. Dainējos - man piebalsoja, stāstīju teikas - labieši pieveica, to
aste iztiepās kā mežotnes egle. Biju cienīts, garā lolots, vēderā pildīts un
jokos saprasts. Bet pamanīju Vidu, skaistu meitu, kas dzīvoja augstāk, arī par
mani un maniem jokiem. Taču neviens puisis neskatīja viņu, neveda prom, pat
vārdu neteica; nu, to nu es nevarēju saprast. Tāpēc piebiedrojos klusu un
skatījos, kā viņa lāpa buras. 

Kaula adatas iet kā kājas, diegi saveļas taciņā un tad spindzami izstiepjas
skaņā. „Klau, Vida, dod man buru!" – „Nav gatava!” – „Es sēžu laivā!" – „Mēs
visi sēžam!" - "Bet kur tad mēs peldam?” – „ Uz zemēm, uz mežiem!” – „Skaisti!”
Patiesi, Mežotnes pils bija arī laiva, kas lavierēja starp eglēm, gar skuju
mežu, un palika tik tumši, ka nomākts sēdēju pie stumbra un atgaiņāju suņus. Kad
egles pagaisa, es sēdos bluķim virsū jāteniski un teicu joku Vidai. Vida
nesmējās. Tad cietu klusu. Tik pa drānu lēkāja adata: žik-žik! Vida neskatījās,
bet teica: "Puiši mana, ka tu gribi mani nolaupīt?!" — "Ja būtu spēks, jā!" —
"Skat, neapdedzini pirkstus!" — "Man vienmēr ķocī ledus!" Vēlāk kaulu adata
aizmiga, diegi plīsa un mums parādījās dižošanās. Viņai — atglaužot matus. Man —
izspīlējot vēderu." 

"Jā, tas tev liels." 

"Pēc dižošanās visi ceļi ved tik vienam mērķim. Tikai apkārtne atšķiras. Tā arī
mums. Es centos ielīst viņas acīs. Ielīdu. Centos saistīt viņas sirdi —
paveicās, tā — uz pusēm. Šķidru bērniņu ielaist viņā..." 

"Nemels niekus. Mežotnes Valdis solīja visus meitu nevainību caurdūrējus atdot
ugunij!" 

"Tā gan, bet dienā apkārtne ir savādāka. Teicu: "Gribu gulēt uz viņas muguras!"
Un nakti es grimu labajā purvā, kam dzīles dziļākas, mana galva spīlējās dūnai,
am! Grūti to visu atcerēties." 

"Kāpēc?" 

"Beigas nebija manim labas." 

"Kāpēc?" 

"Pat tvaika rokās nepalika, ne meitas dziļumiņa." 

"Žēl gan. Tas viss?" 

"Nē. Kad mēs lasījām zemenes mežā, Vidu nolaupīja. Skrēju pakaļ, bet neatradu.
Bēdām nebija gala. Solīju sodu..." 

"Bet tu jau esi tik vājš kā niedre! Ha-ha!" 

"Tas nekas. Spēcīgu gribu vārīju sevī. Dambim jālūst, un daudz ūdeņiem
jāsasniedz ārs." 

"Kas tad tie laupītāji bija?" 

"Mazi klaidoņi, sīkas tautas, tagad viņu vairs nav, jo saule tos izkausējusi.
Agrāk viņi pārtika no svaiga gaisa un lietus. Zaga meitas un lopus." 

"Atradi?" 

"Nē, pēc laika atgriezās Vida, sejs cits. Vienīgās rūpes, kā izraudāt bēdas.
Mēģināju iekveldināt ar savu skaistumu..." 

"Ej, ej. Tev jau sejs kā sarepējušam celmam, vīzēm par vīru un lopiņiem par
iegātni vari iet." 

"Nē. Tad es biju skaistāks. Vida plēsa buru, un mūsu laiva nespēja vairs izbūrāt
zemes, iepriecēt egles. Pat čiekuri čukstus meta, katrs saviem daudzajiem ielāpu
deguniem: "Nelaimīga mīlestība! Salašņas tik zog sirdis! Bet tad — uz mūžu!"
Drebēja Vidas rokas, neēda meita, palika kā skals. Viņa saņēmās ļaunu darīt sev.
Atvadījās no putnu dziesmām, vēja šalkoņas, kalves dunas, tautas balss, tikai,
lai atkal nebūtu jāklausās manā muldēšanā. Tad klīdzīgās kaula adatas, Vidai
bļaujot, ašās kājelēs — Vidas rokās kustēdamās, trieca smailes ausīs. Vidas
ausis un apakšsejs noplūda ar tumši sarkanu līmi, ļoti biezu un tik tumšu, ka
sarkans tas gandrīz vai nebija. Ar asinīm pieķepa Vidas zeltainais matu
lokanums. 

Toreiz garām skrēja tik balti mākoņi. Es arī iebļāvos: "Dievam tās meitas!
Dzīves kamanas baudiet, tikai nemīlējāt meitas! Nemūžam!" Vida nerunāja,
neatvadījās. Es nesekoju, viņa prom. Tikai mežs slēpa ceļu pie viņas, apsedza
pēdas, nesameklējamas. Vairs nevajag ciest un mirt, jo manas dainas un teikas
viņai vairs nav saklausāmas. Neko citu. Tas gan nav tik viegli, ja nedzirdi
ienaidnieku tuvojamies, kurš droši pieliek galu, pārgriež pavedienu. Pat bailes
nedzirdi. Nedzirdi nekā. Vidu nenomāca mušas. Jo tās to baidās. Vida draudzējās
ar kamenēm. Ganīja tās. Ja būtu kameņu tūkstošu tūkstošiem, Vida visas tās
pazītu un atšķirtu. Tāda šīs meitas dzīvība, kamenēm guzās podiņi, podiņos Vidas
šūnas, šūnās rūgts medus, noplūdis sodrējiem — to kamenes mēģina aizmirst, un
šodien pienāk tas laiks, kad vecīši slēdz atmiņu, daudz ko padarot vieglāku." 

"Vai tās kamenes mēs redzēsim?" 

"Nē!" "Kāpēc?" "Tās ir ceļā." "Ceļā, kurp?" 

"Post stropu." "Meklēsim mēs arī!" 

"Mūs nelaidīs tur iekšā, mums nav tik smalkas atslēdziņas!" "Paldies par ceļu.
Joku tev nav, tavas mutes izbārstītie vārdi mani skumdina." 

"Tā vajag!" 

"Ak, meli! Meli! Tu, vecais, sasodītais meli! Kur tu sagrābies šīs gudrās
dzīves, par kurām tirgoņi nemaksā!" 

"Re, mans bēris! Tam pilnas ausis dainu un zobi cauri teikām! Ha-ha-ha!" 

- Pagaidi taču! Kur tu skrien? 

Ilze pēc brīža atbildēja. 

Daniela palēca nost, un Ilze izgāza vārošo ūdeni uz grīdas, kur tas pa flīzēm
aizšļācās uz noteku. 

Viņas norāpās uz pēdējās lāvas. Grīda bija patīkami vēsa, to skarot ar pēdām.
Pār viņu kakliem mirdzēdamas lejup slīdēja sviedru lāses un patvērās kur kurā —
cita aiz atslēgas kaula, cita kakla iedobītē, cita nabā, vēl viena ieritēja
starp krūtīm. 

Telpā iestājies klusums. No dušām šļācas ūdens. Ilze brēc kā vārtrūmē pamests
kaķēns. 

Lai sevi savaldītu, Gruntmaņa kundze soļoja šurpu turpu gar verandas stikloto
sienu. Viņas melnā un kustīgā ēna brīžam krustojās ar ārā stāvošās Danielas ēnu.

Ilze tūlīt par to aizmirsa. Viņa sakārtoja uz pleca somiņas siksnu un palūkojās
uz savrupmājas jumtu pāri zaļajam žogam. Šī vizīte bija kā zobārsta un
ginekologa apmeklējums reizē. Mātei allaž izdevās tikt viņai klāt līdz pat kaulu
smadzenēm. Ilzei šķita, ka sirds jau kopš agra rīta dauzās pārāk ātri un savāda
nevarība neļauj pienācīgi savākt locekļus. Viņa nervozi saraustīja bikšu jostu,
pārvilka topiņu pār vēderu. Daniela sēdēja mašīnā un vēl arvien lūrēja mobilajā.
Vai viņa reiz rimsies! LMT droši vien tiek uzturēts par Danielas un Kristera
kaislību cenu. 

- Es tevi uz laukiem aizvedīšu, saprati? Uz kaut kādu tur Zilupi, šķūnī. Es
nopirkšu tev šķūni. Tev šķiet, ka tu man lēti izmaksā? Ja tu zinātu, cik naudas
tevis dēļ ir zemē nomests! Es tev nopirkšu šķūni Zilupē un nebraukšu pie tevis.
Nedošu tev naudu. Tu varēsi dzert no upes! 

Lēnām un cienīgi viņš kāpa pa trapu uz kuģa, no kurienes smaidīgi tautieši māja
ardievas, sūtīja gaisa skūpstus palicējiem un arī skūpstījās pa īstam. Žana
Pjēra kājas stinga pie katra soļa, ko viņš spēra, ejot pa kuģi. Tik liels bija
sasprindzinājums. 

Žans Pjērs lēnām soļoja pa N. pilsētiņas glīto ieliņu un priecājās par puķēm
namu balkoniņos, par safrizētajām večiņām un pat par garāmskrejošo kaķi.
Protams, neviens Žanam Pjēram savu uzmanību neveltīja, bet cik ļoti tieši šorīt
tā viņam bija vajadzīga. Tieši šorīt viņš sevī bija sajutis uzmanības
nepieciešamību. 

11. Augstskolai ir pienākums nodrošināt un respektēt studējošo un akadēmiskā
personāla tiesības. 

23. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā vienu reizi gadā.
Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs un Valde, vai ne
mazāk ka viena trešdaļa Satversmes sapulces pārstāvju. 

3) tankkuģiem nav jāšķērso navigācijai sarežģītais Irbes jūras šaurums. 

3) uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt SIA KU "Baltic Oil
Terminal" samaksāto valsts nodevu 28,46 euro (Ls 20) apmērā. 

6. Šo noteikumu 3., 4. un 5. punktā minētajā būvspeciālista apdrošināšanas
līgumā tiek apdrošināta atbildība par zaudējumiem, ko izraisa atbildīgais
būvspeciālists un visi darba izpildē iesaistītie būvspeciālisti. 

32. Pārvadātājam, kuram anulēta licence, Departaments anulē visas izsniegtās
licences kartītes. 

48. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums
atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi,
kas varētu traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā. Jebkura
nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā darbība vai bezdarbība, kas liedz
amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par
pienākuma nepildīšanu. 

94. Jauna maršruta lapa atceļ iepriekšējo maršruta lapu. 

98. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais neapmeklē probācijas
programmas nodarbības, amatpersona viņu var atskaitīt no konkrētās probācijas
programmas un atkārtoti iesaistīt probācijas programmā. 

165. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums noteiktā
termiņā novērst radīto kaitējumu vai atvainoties cietušajam, amatpersona sazinās
ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai nosacīti no
kriminālatbildības atbrīvotais ir novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies. 

35. Katrs jauns uzraudzības plāns atceļ iepriekšējo uzraudzības plānu. 

48. Ja krājobligācijas tiek atsavinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu, Latvijas
Centrālais depozitārijs pēc tiesu izpildītāja pieteikuma saņemšanas un izpildu
raksta uzrādīšanas dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 52. punktā
minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību, un naudas līdzekļus par dzēstajām
krājobligācijām ieskaita pieteikumā norādītajā norēķinu kontā. 

52. Latvijas Centrālais depozitārijs mantojuma masā ietilpstošās krājobligācijas
dzēš šādā kārtībā: 

3. Emitents emitē valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt fiksēto
ienākumu un dzēst valsts vērtspapīrus to dzēšanas datumos par to nominālvērtību.

Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, to skaitā
balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk
palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem
balstītas procedūras. 

(4) Garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu tiek iekļauta pārvades
tarifos. Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta
trešo daļu veikto maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto
elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji. Šo izmaksu
attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. 

5) zemes izmantotājs, atsavinot zemi, kas daļēji vai pilnībā atrodas degradētajā
teritorijā, par to informē nekustamā īpašuma ieguvēju. 

22. Ja bērns, par kuru tiek saņemts valsts atbalsts, tiek deklarēts citā
pašvaldībā un turpina saņemt bērna uzraudzības pakalpojumu, valsts atbalsta
piešķiršana tiek atkārtoti izvērtēta atbilstoši situācijai pašvaldībā, kurā tiek
deklarēta bērna dzīvesvieta. 

[11.3] Ukrainas demokrātijas aizstāvji un likumīgā Ukrainas vara konsekventi
tiek pielīdzināta nacistiskās Vācijas ideoloģijas aizstāvjiem. Raidījumos tiek
vilktas paralēles ar nacistu noziegumiem Otrajā pasaules karā, nododot
vēstījumu, ka, šādiem spēkiem nākot pie varas, tie atkārtos nacistu noziegumus.
Sižetos sistemātiski tiek stāstīts par šo Ukrainas demokrātijas aizstāvju it kā
izdarītajiem noziegumiem. 

Šogad ceļš vedīs uz Padures, Īvandes un Ēdoles pagastu, kur dalībnieki tiks
iepazīstināti ne tikai ar bibliotēkām, bet arī ievērojamiem novadniekiem,
interesantām vietām un objektiem. Padurē klētniece Alise izvadās pa Padures
vēstures apcirkņiem, varēs nobaudīt pļavās vāktās tējas. Īvandē velobraucēji
uzzinās, kur dzimis un skolojies rakstnieks Mārtiņš Kalndruva, izstaigās muižu,
dosies uz ūdensdzirnavām un apskatīs 1816. gadā celto luterāņu baznīcu. Ēdolē
bibliotēkas vadītāja rādīs, kur pirmo reizi Latvijā radās doma dibināt publisku
bibliotēku. Pēc tam varēs izstaigāt pils parku un apskatīt Romanovas šķirnes
aitas. Sīkāka informācija http://biblio.kuldiga.lv/. 

Studija atrodas bijušajās sociālā dienesta telpās, kuras šovasar izremontētas.
D.Kudore teic, ka lielās intereses dēļ jau jāsāk domāt par paplašināšanos. 

Populārāko tā laika mūziķu vārdi ir Jūlijs Riets, Žanis, Pauls un Karolīna
Dakšas, Andrejs un Ivars Kasparoviči. Slavenā pianiste K.Dakša savās atmiņās
rakstījusi, ka spēlējusi visās ballēs līdz pat 1940. gadam. Balles tad notikušas
tieši līdz trijiem naktī, kad policists visus izvadījis pa durvīm. Tas gan nav
traucējis balli turpināt, bet jau par papildu samaksu muzikantiem. 

Šonedēļ Kuldīgas slimnīcas radioloģijas nodaļā, kurā kopš janvāra telpas nomā
SIA Vizuālā diagnostika, testa režīmā sācis darboties jaunais magnētiskās
rezonanses aparāts. 

Tika jautāts par iespēju šķirot atkritumus. K.Silvestrova norādīja, ka Rendā
daudzi izmanto maisus, kurus līdz piepildīšanai tur dzīvoklī vai uz balkona, tā
radot antisanitāru vidi. Viens 100 litru maiss izmaksā 2,50 eiro. Bet par viena
konteinera izvešanu – 90 centu no katra faktiski dzīvojošā. Var ierīkot mājai
kopīgu tvertni, to aizslēgt, atslēgas izsniedzot katram dzīvoklim. Dažās mājās
šāda prakse ir, cilvēki esot apmierināti. 

Ja jauna gada dienā vējš ābeles purina, tad vasarā būs labi augļi. /A. L.
Puškaitis./ 

Atgriezos mājās, kārtīgi atvēzējos un sviedu pār plecu pret durvīm savu kurpīti
(43. izmērs). Un tieši tajā brīdī nez ko diedelēt ienāca kaimiņiene un pēc tam
neparko negribēja atcerēties, vai punu starp acīm viņai uzsitis kurpes purngals
vai papēdis. Tāpēc es diemžēl arī ar šo paņēmienu neuzzināju, vai man jaunajā
gadā lemts atrast vīru. 

Mīļā redakcija, iesakiet, ko darīt šajā Vecgada vakarā, lai es uzzinātu, vai
mana viskvēlākā vēlme nākamgad piepildīsies! 

Šodien, 29. septembrī, Miķeļi jeb Miķeļdiena – latviešu rudens saulgrieži un
gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Dienas nosaukums ir radies no kristiešu
godātā erceņģeļa Miķeļa vārda. Latviešu mitoloģijā Svētku latviskais nosaukums
ir Apjumības jeb Appļāvības, jo šajā dienā pēdējo reizi pļāva labību.
Raksturīgākais Miķeļdienas pagāniskais rituāls bija auglības dieva Jumja
ķeršana, ar kura palīdzību mūsu senči centās nodrošināt druvas auglību arī
nākamajā gadā. Tā dēļ uz laukiem bija jāpamet arvien drusciņa labības, lai Jumi
pielabinātu un lai viņš druvas neatstātu uz visiem laikiem. Atrastos Jumīšus
nesa mājās un iesprauda sienas šķirbās un glabāja visu ziemu. Ticēja, ka māju
saimniekam tad radīsies dažādi labumi, bet Jumja atradēju vēl tai pašā rudenī
aizvedīs tautiņās. 

Šķiet, vieni no atraktīvākajiem sava novada atklājējiem bija kandavnieki, vai
pusdienas garumā pulcinot lielus un mazus interesentus. Aizņēmuši bibliotēkas
ātrija 4. stāva daļu, viņi Gaismas pils viesiem piedāvāja jāt ar koka zirgu,
veidot mala podu, adīt dižšalli un aust grāmatzīmes. Taču viens no
ekskluzīvākajiem piedāvājumiem bija lauku sētas «Ezeriņi» saimnieces aicinājums
”nopērties” smaržīgā lauku ”pirtī”. 

Es jau saprotu, ka normāls cilvēks aiziet mājās no skolas, iet pagulēt vai
aiziet ar draugiem pastaigāties, bet es atnāku no skolas, paķeru slēpes un
skrienu uz slēpošanas trasi. Bet vasarā, treniņnometnēs, gadās arī svelmainie
treniņi: no rīta ir rīta rosme, kam seko brokastis, tad rīta treniņi četru
stundu garumā, no 9.00 līdz 12.30, otrs treniņš ir no 16.00 vai 16.30 līdz
18.00, 18.30. Cita veida treniņš ir trenera uzraudzībā, ir darbs ar plintēm bez
patronām, kad atstrādājam nianses nostājoties, noguļoties, sakārtojot telpas,
trenējot stabilitāti, citas tehniskās nianses. 

Bet Veselības ministrija bulciņas ķidā un zāļu lieltirgotāja (it kā jau bijušā)
vadībā brēc, ka derētu vēl kādu superduper centriņu Rīgā uzbliezt, nu, piemēram,
trim labām laboratorijām vēl vienu blakus, tādu, ko Francijas zāļu ražotāji
sponsorē… 

Šādas nodarbības notiek divas reizes mēnesī un tām visus materiālus sagādā
biedrības «Irlavas interešu klubiņš» dalībnieces, kuras arī palīdz darbošanos
organizēt. Lielajā Piektdienā kultūras namā pulcējās tās dalībnieces, kuras
gribēja iemācīties pīt skalu groziņu pīšanu. Iesākumā šis darbs šķita diezgan
sarežģīts, bet, kopīgi darbojoties, katra dalībniece tika pie skaista groziņa
raibajām Lieldienu olām. 

Cita starpā Latvijas ufologi – paranormālo parādību pētnieki, saprotot, ka viens
nav cīnītājs, izstrādā jaunu– nākotnes ufoloģijas doktrīnu, kas ietveršot
kompleksu pieeju neizskaidrojamo parādību – poltergeistu, garu, NLO, dažādu
artefaktu, reliģiju un cilvēka izcelsmes pētniecībā. Interesanta šķiet reliģijas
iekļaušana – iekāpšana ticības lauciņā, kur ticība Dieva labestībai ir
pašsaprotama, bet ticība NLO eksistencei – stulbums… Ja cilvēks ir Radītāja
izredzēta būtne, tad padomāsim, kas mēs esam citām, ne tik attīstītām būtnēm,
teiksim, mājlopiem?… Padomāsim, kas mēs esam Dievam vai citām attīstītākām
būtnēm, teleskopos vērojot, kā Melnie caurumi aprij galaktikas!… Ir pārāk daudz
lietu, kurās esam nenozīmīgi, varbūt tāpēc gribam noticēt tam, kam gribam
noticēt?… 

Tūrisma filmu festivālā «Tourfilm Riga» video īsfilmas sacentās piecās
kategorijās. Kultūras tūrisma filmu grupā bija vislielākais pieteikumu skaits –
75. Par veiksmīgāko tajā atzina šveiciešu videostāstu «Laiks» («Time»).
Piedzīvojumu tūrisma filmu kategorijā balva tika taizemiešu videofilmai «Es
nīstu Taizemi» («I Hate Thailand»), eko tūrisma filmu kategorijā
vispārliecinošākā bija arī «Grand Prix» nopelnījusī somu «Baltās nakts maģija»,
bet komerciālā tūrisma kategorijā uzvarēja britu iesūtītā videofilma
«Lielbritānijas skaņas» («Sounds of Great Britain»), kur Apvienotā Karaliste
reklamēta kā pievilcīgs tūrisma galamērķis cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo
orientāciju. 

Pagājušajā nedēļā, lasot ziņu par Briseles centrā manītu aizdomīgu personu
ziemas mētelī, no kura ārā karājās vadi, atcerējos bērnībā dzirdēto šausmu
stāstu par cilvēku sarkanā mētelī. Viņš nez no kurienes bija ieradies manā
pilsētā, soļoja pa manu ielu, tuvojās manam namam, klauvēja pie manām durvīm… No
atmiņas izgaisušas stāsta beigas, palikusi vien iztēlē pārdzīvoto šausmu sajūta.

* Ieklausieties startera skaņā: ja tas tik tikko pagriež dzinēja kļoķvārpstu un
apgriezieni ir vāji, ierīču paneļa apgaismojums satumst līdz sveces blāvumam,
iespējams, ir izlādējies akumulators. Tā iemesls var būt pārāk ilgstoša
akumulatora lietošana, problēma elektroķēdē, degvielas piegādes sistēmā vai arī
braukšanas ieradumos. Ikdienā braucot tikai nelielus attālumus, ģenerators
nepaspēj uzlādēt akumulatoru (tam vajag vismaz 60 minūšu braucienu). Visos
gadījumos labāk „nemocīt” automobili un meklēt kvalificētu palīdzību. 

1918. gada 28. septembrī Jānis Endzelīns – mūsu literārās valodas veidotājs –
rakstīja, ka krievu un vācu valodas ielenkumā latviešu valodai klājoties grūti:
”Tīru latviešu valodu tagad dabūjam dzirdēt vairs tikai Baltijā uz laukiem –
vecu ļaužu starpā, kas nav bijuši ne vācu, ne krievu skolās, nelasa ne avīzes,
ne grāmatas, neprot nekādu citu valodu.” Tātad visos laikos valodas kopēji ir
ilgojušies pēc tīras un nesamaitātas latviešu valodas un ikdienā dzirdēto
uztvēruši ļoti kritiski, norādot uz valodas apdraudētību. Pa tam latviešu mēle –
pati attīstījusies un citu attīstīta – nodzīvojusi līdz 21. gadsimtam. 

12.00 Tukumā, Brīvības laukumā, kāds 1980. gadā dzimis vīrietis pārkāpa Tiesas
lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – pietuvojās aizsargājamai
personai. Uzsākts kriminālprocess. 

Bet ir kāda daudz drūmāka lieta, kam īpaši smagas izpausmes pamanījām aizvadītā
gada nogalē. Un proti, tā ir daudzviet teju par neatņemamu visu notikumu
virsotni padarītā bezgaumīgi ”bezdibenīgā” pateikšanās ”partijai un valdībai”.
Dažviet, kur notiekošais nu ļoti atgādināja ainas no «Mērnieku laikiem», tas
lika sakaunēties pasākuma vadītāju vietā. Dažviet notikumi uzvēdīja ne tikai
pašus dziļākos padomju stagnācijas laikus, bet pat kaut ko no senākām – no
personības kulta laka – smaķelēm. Un, kas daudz briesmīgāk, šo ”klanīšanās”
sistēmu krēsliem un amatiem, izrādās, paši amatu vīri un sievas, kas it kā būtu
tautas kalpi, tā pa īstam un kundziski kultivē. Izrādās, ir pat gadījies tā – ja
kādā vietā klanīšanās nav godam veikta (kāds deputāts zālē notikumu karstumā
nepamanīts, bez pateicības un ziediem palicis), pasākuma vadītājam par to
aizrādīts un pat ieteikts tūdaļ, uz karstām pēdām kļūdīšanos labot – nolūgties
ar dāvanām rokās un, zemu noliektu galvu… 

Neilgi pēc tam 12:35, VUGD saņēma informāciju, ka Saldus novada, Zirņu pagastā,
grāvī atrodas zirgs, kurš saviem spēkiem no tā nevar izkļūt. Ierodoties notikuma
vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka blakus ceļa braucamajai daļai grāvī
guļ zirgs, kurš nevar piecelties. Izmantojot kaimiņu traktoru, ugunsdzēsēji
glābēji zirgu no grāvja izvilka un apsedza ar sienu. Notikuma vietā ieradās arī
veterinārārsts, kurš konstatēja, ka zirgam ir lauzta kāja. Tā kā tālāka
ugunsdzēsēju glābēju palīdzība vairs nebija nepieciešama, ugunsdzēsēji glābēji
izglābto zirgu nodeva veterinārārstam. 

Satiksmes negadījumā iesaistīts Jelgavas novada pašvaldības Sporta centra
vadītājs Vladislavs Beitāns. Viņš vadīja auto, ar kuru tika notriekts no
autobusa pieturā izkāpušais bērns. V.Beitāns ir šajā lietā apsūdzētais un
uzskata sevi par nevainīgu. 

Kā jau ierasts, uz skrējēju kluba «Ozolnieki» rīkotajām sacensībām dalībnieki
bija sabraukuši no dažādām Latvijas malām. Īpaši tās iecienījuši Bauskas jaunie
vieglatlēti, būdami nopietni pretendenti arī uz vietām labāko trijniekā. 

Piekto gadu pēc kārtas jūlija pirmā nedēļa Jelgavas novadam iezīmējas ar novada
svētkiem, kas šogad ikvienu uz Elejas muižas parku aicinās 5. jūlijā. 

Tagad piecgades līgums izbeidzas. Tāpēc novads izsludinājis jaunu iepirkumu.
Tajā noteikta prasība, ka 80% no pretendenta darbiniekiem jābūt piecu gadu
pieredzei pašvaldībās. Tādu prasību var izpildīt tikai pašreizējā juristu firma,
uzskata Jelgavas novada opozīcijas deputāts Kārlis Rimša («Reģionu alianse»),
izpētījis portāls LSM.lv. 

Pats G.Freimanis palika Zemgales Olimpiskā centra tribīnēs, kapteiņa apsēju šajā
spēlē uzticēdams vārtsargam Kasparam Ikstenam, kurš dāvāto uzticību attaisnoja
godam, prasmīgi likvidēdams ne pārāk biežos daugavpiliešu uzbrukumus. 

Godinot 1919. gada Latvijas Brīvības cīņu varoņus, sestdien, 21. novembrī, kad
aprit 97 gadi kopš Jelgavas atbrīvošanas, «Ziņas» aicina uz piecu stundu
brauciena velopastaigu, kurā tiks ietverti pieci atbrīvošanas pieminekļi. 

«Paspējām tikai nokāpt no piektā stāva un iesēsties automašīnā, kad dēliņš jau
bija klāt. Turklāt bijām pārliecināti, ka gaidām meitiņu,» par pārsteigumu pilno
5. jūniju, kad neierastos apstākļos pasaulē nāca baušķenieku Kristīnes Ķepales
un Rolanda Dubuva trešā atvasīte, stāsta māmiņa. Četrgadīgās māsiņas Nikijas un
divus gadus vecā Rolanda brālītis, kuram vārdu vēl visi domā, sevi pieteica 50
centimetru garš un 3500 gramu smags. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris Vadims
Kuzmičs «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka izsaukums uz Iecavu saņemts naktī no
svētdienas, 10. jūlija, uz pirmdienu. Uguns paspēja izplesties vien 0,5
kvadrātmetru platībā, kad liesmas tika noslāpētas. 

Vecumnieku novada Vecumniekos kādu 52 gadus vecu vīrieti apakšdelmā sakoda odze,
savukārt tā paša novada Stelpes pagastā 74 gadus vecai kundzei mēlē iekoda
lapsene. Lai arī sievietei mediķi palīdzību sniedza uz vietas un tūska pārgāja,
cietusī nogādāta slimnīcā. 

Sestdien, 9. jūlijā, izsaukums saņemts no Stelpes pagasta. Tur 35 gadus vecs
vīrietis, būdams alkohola reibumā, skaldīja skaliņus. Neapdomīgās rīcības dēļ
viņš sev nocirtis pirksta galu. No došanās uz slimnīcu cietušais atteicās. 

«Paldies Viesturam par labu strādāšanu, mani aizvietojot. Tagad turpinu aktuālos
darbus. Apsekoti pagasta ceļi, šajās dienās ierodas greideri, kas līdzinās
brauktuves. Kur nepieciešams, iebērs šķembas, pielabos arī bojāto asfaltu,» par
darbiem stāsta B. Marčenkova. Brunavas pagastā pašvaldības pārziņā ir 65
kilometri ceļu. No tiem aptuveni divi kilometri ir melnā seguma brauktuves. Vēl
pārvaldniece gatavo dokumentus, lai veiktu daļēju jumta remontu Grenctāles
kultūras namam. 

Nevaru pārāk apsolīt. Mani, piemēram, ļoti interesē orhidejas. Man vienmēr
prasa, ko es nākamo gleznošu. Bet es nevaru izgudrot. Vispirms jāiziet no
iesāktās tēmas, un tad varēšu domāt. Tā jau ir noiets etaps, kad varu rādīt
cilvēkiem: vairāk par šo tēmu nebūs! 

Ne no kā nenākas atteikties. Es jau savos gados esmu nonākusi līdz tam, ka
profesionāli man nav nekādu grūtību uzsākt jaunu tēmu. Tikai ir jānobriest
garīgi. 

Gleznojāt arī ziedus, kuri plaukst pašu dārzā? 

Dombrovskis ir gandarīts, ka Kipra ir sasniegusi programmas mērķus, uzsverot, ka
valstij ir jānotur šis kurss. 

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā
apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas dēļ izdeg
lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara
kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai. 

Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA iepriekš informēja,
ka apsūdzētais bija iegājis kādā tirdzniecības centrā, kur no somas izņēma āmuru
un izsita divu juvelierizstrādājumu vitrīnu stiklus. 

Stilizēts interjera plauktiņš, kokā griezta ķerra puķēm, elegants krēsls, sols,
tā ir tikai neliela diplomdarbu daļa, kas redzama šajā attēlā. Četrus mēnešus
meistara Jāņa Igovena vadībā viņa akadēmiskajā meistardarbnīcā (Līkā ielā 11)
sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) bezdarbnieku grupa apguva
kokapstrādes un metālkalšanas prasmes, mācījās restaurēt, rasēt, zīmēt skices.
Jānis Igovens darbnīcā izrāda arī citus diplomdarbus — metālkalumus, ozola
galdu, krēslu u.c. Arī zīmēt un gleznot vīri te ir mācījušies. 

Šonedēļ internetā izlasīju, ka Latvijas ģenerālprokuratūra nolēmusi neiejaukties
tajā traģikomēdijā, kas risinās uz mūsu valsts galvenās skatuves —
galvaspilsētā. Valsts ieņēmumu dienesta augstākās amatpersonas cenšas
atmazgāties, publiski nododot “saplosīšanai” mazākos gariņus, tādus kā Cēsu VIDa
ierindas darbiniece. Runā, ka arī Daugavpils nodaļas darbinieču vidū, kuras
Latgales nodokļu maksātāji raksturo kā īpaši savtīgas un netaisnīgas, atrasti
daži upurjēri. VID vadītājai Pētersonei taču jādemonstrē centība savu rindu
tīrīšanā. Lai glābtu savu ādu, lai pasargātu augstākus priekšniekus ministrijās,
Saeimā, partiju valdēs, kuri nu tēlo izbrīnu: sak, pat iedomāties nevarējām, ka
tādā godīgā iestādē kā Valsts ieņēmumu dienests ieperinājušies daži (tikai
daži!) zagļi un nagu maucēji, kuri bez žēlastības un līdzjūtības terorizēja
iedzīvotājus par nelieliem vai vispār izdomātiem nodokļu parādiem: ak, tev ir
parāds? Mēs tev dzīvokli atsavināsim, zemīti atņemsim, lasies uz ārzemēm,
plikadīda! Bet paši grāba no Valsts kases un nodokļu maksātāju kabatām pilnām
riekšavām. 

Kurmāles pagasta padome decembra sēdē grozīja šī gada budžetu un sprieda, kā
jauno pieņemt jau janvārī. 

Asas diskusijas izvērtās par brīvpusdienām tiem skolēniem, kuri stundas
neapmeklē un kuru uzvedība ir neapmierinoša. Visi piekrita, ka pusdienas
nedrīkst liegt sliktu sekmju dēļ, jo iemesli var būt dažādi. Taču, pamatojoties
skolas vai kāda pedagoga iesniegumā, pašvaldība drīkst tās nepiešķirt. 

Rēzeknes novadā, apgāžoties automašīnai "Mazda", gājis bojā šoferis. 

1970.gada aprīlī tas nonāca mistera Paskua īpašumā un tika pārvests uz Džersiju.
Otrais īpašnieks to izmantoja 18 gadus, šajā laikā nobraucot 49 189 kilometrus.
Kopš 1986.gada automobilis uzglabāts garāžā un nav kustināts. 

Potenciālie sacensību rīkotāji šonedēļ bija plānojuši tikties ar čempionāta
vadītāju Bērniju Eklstounu, lai pārspriestu iespējamo sadarbību, tomēr tikšanās
nav realizējusies. 

Slapjā Frančakortas trasē Reinis Nitišs jutās ļoti labi un ievērojami uzlaboja
savu pirmās dienas pozīciju, iekļūstot pusfinālā ar sesto labāko rezultātu,
nodrošinot sev pusfināla braucienā otro starta rindu. Diemžēl Nitišam pusfināla
brauciena starts nebija veiksmīgs, jo viņš zaudēja pozīciju un bija spiests
iesaistīties cīņā ar Tūrdu Linnerudu. Cīņa beidzās ar sadursmi pirmajā līkumā,
kur Reinis uztriecās Timija Hansena mašīnai un sagriezās. Lai gan Nitišs varēja
turpināt braucienu, tā atlikušajā daļā jēkabpilietis spēja pacelties uz ceturto
vietu, ar ko bija par maz, lai tiktu finālā. Finālbraucienā pārliecinošu
sniegumu demonstrēja Nitiša komandas biedrs Andrēass Bakeruds, izcīnot uzvaru
Itālijas posmā – pirmo Olsbergs MSE komandai šosezon. Savukārt Peters Sūlbergs
finišēja trešajā pozīcijā un tādejādi 2015. gada Pasaules RX čempiona titula
ieguvējs tiks noskaidrots pēdējā posmā Argentīnā. 

Pirmajiem funkcionējošajiem testu prototipiem jābūt gataviem līdz 2017.gada
vidum, bet ražošanas konveijers tiks iedarbināts 2020.gadā. 

Sistēma nodrošina platāku un īsāku staru kūli, kas labāk apgaismo gājējus un
velosipēdistus ceļa malās un mazāk apžilbina pretim braucošos. Ford adaptīvā
priekšējā apgaismojuma sistēmā iekļautā tehnoloģija tiek aktivizēta atkarībā no
vējstikla tīrītāju darbības, apkārtējā apgaismojuma un braukšanas ātruma. 

Piebildīsim, ka pirms Ziemassvētkiem "Porsche" noformēja pēdējo pirkuma līgumu,
tādēļ var uzskatīt, ka viss 918 eksemplāru lielais vācu supermašīnu krājums ir
izpārdots. 

Jēkaba mūžs nav bijis viegls. Zēns agri zaudējis mammu, bet tēvs bijis bargs.
Bagātajos Ēdoles pagasta Bukos drīz sākusi saimniekot pamāte, kas gan Jēkaba,
gan māsas bērnību darījusi sūru. Bijis kopā ar kalpiem smagi jāstrādā, bet alga
gan nav maksāta. Kad Ēdoles barons nopircis mašīnu, tad puikas skrējuši
skatīties, kā tā rūcošā kariete pārvietojas. Skolā piedzīvots, ka vadība klasē
paziņo par iegūto Latvijas neatkarību. Kad vecāki lieguši precēties ar
izraudzīto kalpu meitu, tad Jēkabs no tēva mājām aizgājis uz Liepājas rajona
Sakas pagastu. Pēc laika izrādījies, ka uz labu tas bijis, jo nav kā
lielsaimnieks uz Sibīriju aizvests, bet izsūtīšana darbos uz Vāciju nav gājusi
garām. Pēc diviem tur pavadītiem gadiem kopā ar vēl dažiem biedriem nākuši kājām
atpakaļ uz Latviju, ko pēc trim mēnešiem arī sasnieguši. Jēkabam izdzīvot
palīdzējis tas, ka vienmēr pratis ievērot mērenību, arī ēšanā. Vairāki biedri
nomiruši pēc kārtīgas maltītes, ko baudījuši pēc vairākām badošanās dienām. Ja
katram līdzi iedots maizes kukulītis, tad viņam tas vēl bijis pusē, kad citiem
jau notiesāts. Pēc kara Jēkabs apprecējies, bet, kad sieva aizgājusi aizsaulē,
tika apņemta otra, kura nu jau arī atdusas Dieva valstībā. Pašam bērnu nav
bijis, bet māsasdēla Ludviga ģimenē viņš jūtoties ļoti labi. 

Piektdien ielikti Ēdoles pamatskolas sporta zāles pamati, bet tajos – kapsula ar
veselīga dzīvesveida vēlējumu nākamajām paaudzēm un skolas bukletu. 

„Tas, kas dziļi iecerēts, pārņem visas mūsu domas un darbus, un agri vai vēlu
mēs redzam to piepildāmies,” teikts vēstījumā, kuru parakstījušas amatpersonas
un citi tā brīža liecinieki. Šī doma ēdolniekiem labi saprotama, jo uz sporta
zāli skolēni cerēja jau 80. gadu beigās, kad bija nodoms celt šai nodarbei
pielāgojamu angāru, taču pārmaiņu laikos ideja palika nerealizēta. „Tagad
galvenais ir jauno zāli dabūt zem jumta. Un vēl – lai tā ir uzcelta kvalitatīvi.
Kolektīvs to ļoti gaida,” saka skolas direktors Aigars Matevičs. 

Celtniecības konkursā izraudzīta Ventspils SIA Venceb. Līgumā teikts, ka ēka
jāuzceļ līdz 1. oktobrim, bet viens no trim pretendentiem Iepirkumu uzraudzības
birojā bija iesniedzis sūdzību par konkursa rezultātiem. Galu galā tā atsaukta,
tomēr iecere mazliet aizkavēta, skaidro būvuzraugs Raimonds Kalējs. Pamatu
liešanas dienā viņš ar fotoaparātu bija klāt un pārbaudīja, vai pareizi ielikta
armatūra. Betons esot labs, secināja speciālists un skaidroja kvalitātes
noteikšanas tehnoloģiju. Bijušais alsundznieks ar celtniecību saistīts 11 gadu,
jau pasen viņš dzīvo Ēdolē, tāpēc uzraudzīt paveiktā atbilstību projektam,
būvnormatīviem, drošības tehnikai un termiņam nebūšot grūti. 

Ēku par 15 000 latu projektējis Kuldīgas uzņēmums Pilārs un partneri. Reljefa
dēļ piebūve atradīsies vienā līmenī ar skolu, bet sporta zāle – aptuveni metru
zemāk. Kā jau ziņots, zālē (18 X 30 m) iecerēti divi basketbola grozi galos un
četri sānos, izņemami volejbola tīkla stabi, zviedru siena, elektriskais tablo,
soli skatītājiem. Piebūvē būšot trenažieru zāle, ģērbtuves, labierīcības un
duša, atpūtas telpa un sauna, treneru istaba, inventāra noliktava u.c.
Celtniecībai atvēlēti 680 000 latu. A.Matevičs, kurš ir arī pagasta deputāts,
uzskata: kad zāle būs gatava, bez diviem tehniskajiem darbiniekiem vēl būs
vajadzīgs sporta organizators – nozares entuziasts (pašlaik šos pienākumus ar
savējiem apvieno kultūras organizatore). 

Vai pirms spēles pret somietēm izdevās pagulēt?Pēc spēles pret Tallinas
Universitāti kāpām uz kuģa, lai dotos uz Helsinkiem. Sekoja vairāku stundu
brauciens ar autobusu un Lāpenrantā ieradāmies ap pusnakti. Izgulējāmies labi,
paēdām brokastis un vēlāk devāmies uz spēli. Metienu treniņa no rīta nebija. 

Pirmā palīdzība ir Emīlijas sirdslieta, šīs zināšanas bērni sāk apgūt jau piecu
gadu vecumā. Mediķe prot mazuļus ieinteresēt. Katru gadu skolā notiek
sacensības, kurās piedalās 1. – 9. klašu komandas. 

Apgādam Jumava pieder arī grāmatu izdevniecība, kas ļaus veidot ciešāku saikni
starp lasītājiem un autoriem, rīkojot tikšanās ne vien Rīgā, bet arī rajonu
grāmatnīcās un attīstot aktīvāku viedokļu apmaiņu. Tagad arī Kuldīgā pusaudži
varēs apmeklēt Potera klubiņu. Drīzumā klajā nāks apvienoto grāmatnīcu pirmā
avīze Juze, kas informēs par jaunumiem. 

Ieguvēji būs lasītāji, sola gan J.Visockis, gan V.Gobzeme. Sadarbība garantē, ka
grāmatu cena nepalielināsies un pircēji saņems labāku servisu. J.Visockis cer,
ka samazināsies preču piegādes un pārdošanas izdevumi. 

Labas virtuves ziepes izpilda daudzas prasības. Somijas kosmētikas zīmola
Dermosil, kas uzsāka savu darbību jau 1988. gadā un tirgo savu kosmētiku tikai
internetveikalā www.dermosil.lv, sortimentā pieejamas Dermosil Classic sērijas
šķidrās ziepes rokām Kitchen un virtuves ziepes ar salviju, kas nodrošina labu
roku higiēnu virtuvē. Tās puto pavisam maz un viegli noskalojas no rokām, kas ir
praktisku virtuves roku ziepju īpašības. Šķidrās ziepes rokām Kitchen satur
dabīgu citruseļļu, kas piešķir produktam svaigu aromātu. Savukārt virtuves
ziepēm ar salviju piemīt svaiga smarža, kurā jūtams ārstniecības augu aromāts.
Šīs abas roku ziepes no rokām likvidē zivju un sīpolu aromātu. 

Pasākuma gaitā bērni varēs iepazīties ar piecu gadsimtu ilgo pils vēsturi - ēkas
pārbūvēm un priekšmetiem, kurus ikdienā vai svētku reizēs dažādos laikos
izmantojuši tās iemītnieki. Būs iespēja darboties radošajā darbnīcā, salikt
lielo Rīgas pils puzli (attēlā) un aizpildīt darba lapas. Bērni tiks aicināti
uzzīmēt apsveikumu Rīgas pilij tās lielajā jubilejā. Noslēgumā - nelielas
svinības. Darbosies arī muzeja foto stūrītis. Vecāki laipni aicināti fotografēt
un filmēt! 

Pasaule pagaidīs, kāmēr jūs izcepsiet piparkūkas! :) 

Daudzi vecāki izvairās saviem bērniem dot marinētus un konservētus dārzeņus,
uzskatot, ka bērnu gremošanas sistēma vēl nav nobriedusi, lai patērētu šādu
pārtiku. Patiesībā nelielos daudzumos marinēta un konservēta pārtika nenodarīs
kaitējumu – bērns, sākot no aptuveni 2 gadu vecuma, droši var apēst, piemēram,
mazu, konservētu gurķīti. Taču marinēta un konservēta pārtika nekādā gadījumā
nav pilnvērtīga alternatīva svaigai produkcijai. Tiklīdz produkts tiek marinēts
vai konservēts, tam strauji zūd vitamīnu un minerālvielu daudzums. 

Kurš vēl šo tik labi varētu nodziedāt? 

Negativus šogad izpaliek, bet Positivus festivāla nedēļas nogalē koncertdzīve
citviet neapstājas. Mūziku dažādām gaumēm varēs dzirdēt ne vien Rīgā, bet arī
citās Latvijas pilsētās: Liepājā, Jūrmalā, Kuldīgā, Līvānos, Straupē,
Vecpiebalgā. 

No abažūra nepieciešams noņemt veco materiālu, atstājot tikai karkasu. Lai sāktu
veidot abažūru jaunā stilā, nepieciešams izmērīt karkasa augstumu un platumu. 

Pirmo reizi poliuretāna putas kā siltinātāju izmantoja Amerikas Savienotajās
Valstīs un Kanādā. Poliuretāna putas var izmantot grūti sasniedzamo vietu
siltināšanai. Gadījumā, ja mājas jumts ir vecs un noklāts ar ruberoīdu, to var
savest kārtībā, izmantojot izsmidzināmās poliuretāna putas. Putu struktūra
nodrošina augsta līmeņa hidroizolācijas īpašības. Tieši šā iemesla dēļ tās
izmanto arī hidroizolācijas darbiem bēniņos vai pagrabā. 

Iegaumē! 

• Nepaļaujieties un neticiet viņa solījumiem, tā tikai attālinot problēmu
risinājumu. 

• Neļaujiet ar sevi manipulēt, lai nekļūtu par līdzdalībnieku un nemazinātu viņa
atbildības sajūtu. 

Adhezīvais slānis nodrošina labu lipīgumu, nodrošinot labu barjeru un
norobežošanu no apkārtējās vides vietā, kur pārsējs kontaktē ar brūci. Tas
absorbē lieko mitrumu, veido gelveida masu, kas izplešas brūces dobumā. 

Lokāli antiseptiski līdzekļi rada toksisku efektu, iedarbojoties uz brūci, līdz
ar to kavē brūces dzīšanu. Ja lokālā antibiotiskā līdzekļa lietošana divu nedēļu
laikā ir neefektīva, tad jāpārbauda, vai nav attīstījies osteomiefīts. 

- Kā jau minēju, šo problēmu rada dažādu faktoru kombinācija, bet atbilde uz šo
jautājumu ir apstiprinoša: augstpapēžu kurpju valkāšana patiešām veicina īkšķa
šķiebšanos. Protams, ne jau tikai pats paceltais papēdis ir tas vainīgais.
Parasti šādi apavi ir ar izteikti šauriem un neērtiem purngaliem, kas, spiežot
pirkstus kopā, rada deformācijas pēdā. Bet, kā mēdz teikt - mode prasa upurus!
Jāuzsver, ka šis jautājums vienmēr tiek izvērtēts individuāli. Piemēram, ir
situācijas, kad dāmas gadu desmitiem ir staigājušas vienīgi augstpapēžu apavos
un bez tiem gandrīz vairs neprot pārvietoties. Tas ir saprotams, jo pēdas
locītava ir pieradusi pie viegli uz leju noliekta stāvokļa un jau ir izveidojies
relatīvs apakšstilba mugurējās muskuļu grupas saīsinājums, tāpēc, staigājot bez
papēžiem, pēdu gandrīz nevar nolikt normāli (bez noliekuma) uz leju. Šādi
staigājot, ir ļoti liela slodze pēdas priekšējai daļai, tāpēc arī sāpes, ko arī
rada greizais īkšķis, pastiprinās. 

Tā ir situācija, kad nekontrolēti un patvaļīgi noplūst jebkāds daudzums urīna -
nav nozīmes, vai tās ir dažas pilītes vai lielāks apjoms. No urīna nesaturēšanas
biežāk cieš tieši sievietes. Sievietēm urīnpūslis un urīnceļi balstās uz mazā
iegurņa pamatnes muskuļiem. Normāli darbojoties, tie palīdz urīnceļiem
aizvērties, bet tajos gadījumos, kad šie muskuļi kļūst vājāki, var rasties
nekontrolēta urīna noplūde. 

Atmiņa balstās uz katra indivīda sajūtu pakāpes un uztveres īpatnībām, bet tā
savukārt atkarīga no ārējās vides stimula, receptora jutīguma un tālākā procesa
specifiskuma. Atmiņa tiek samazināta emocionāla pārdzīvojuma gaidās tūlīt pēc
stresu izraisoša momenta un fiziskas un/vai garīgas pārpūles. Cilvēkiem dzīves
otrajā pusē ir ļoti daudz atmiņu, tāpēc rodas sajūta, ka viņi ar tām dzīvo.
Dažas no tām ir ļoti dārgas, dažas - sāpīgas, citas - neitrālas. Tomēr cilvēki
joprojām atpazīst un spēj uztvert nebijušu pieredzi, un tas vien norāda uz
smadzeņu un prāta vienreizēji lielo kapacitāti un potenciālu. Vissvarīgākās
lietas, ko zinātnieki atklājuši par atminu, centrējas ap faktu, ka mēs
nenoglabājam atmiņas kā vienu veselumu noteiktā smadzeņu struktūrā. Kad mēs kaut
ko atceramies, mēs konstruējam atmiņas no dažādiem strukturāliem veidojumiem
smadzenēs. 

Dažreiz olbaltumvielu deficīts ir novērojams bērniem vegāniem, jo augļos un
dārzeņos olbaltumvielas ir mazā koncentrācijā un mazie nespēj apēst nepieciešamo
produktu apjomu. 

Treškārt, cieš nieres. Rodas urīna filtrācijas traucējumi, un sāk izdalīties
olbaltums. 

Lai skriešanu veiktu veselībai nekaitīgā slodzes režīmā, ir jākontrolē pulss. Ja
tev nav iespējas iegādāties pulsometru, vislabāk pulsu sataustīt uz miega
artērijas - uz kakla zem apakšžokļa, nedaudz priekšpusē kakla limfmezgliem. 

Tāpat latviete izpildīja divas rezultatīvas piespēles, pieļāva divas kļūdas,
izprovocēja divus pārkāpumus un pati nopelnīja trīs piezīmes. 

Rezultatīvāk par Šteinbergu uzvarētāju sastāvā nospēlēja vienīgi 24 punktus
guvusī Katerina Elhotova. 

Mazajā Mežotnes pilī darbosies arī improvizēta Mākslinieka darbnīca, kurā
Rozentāla tēlā iejutīsies gleznotājs un profesors Roberts Muzis, kurš gleznos
Martinsones jeb savas kundzes Forseli portretu. Tāpat programmu papildinās
sarunas, kā arī režisora un operatora Gunta Lēmaņa veidotās audiovizuālās
gleznas, kas tapušas, iedvesmojoties no Rozentāla darbiem, kuros redzama
mākslinieka dzīvesbiedre. 

Latvijas tautsaimniecībā ir iepludināti 800 miljoni eiro, bet šī nauda netiek
aizdota tālāk, secināja Latvijas Bankas prezidents. Viņa ieskatā, ir svarīgi
apzināties, ka ir virkne dažādu problēmu, kāpēc bankas baidās aizdod uzņēmējiem
naudu. Problēmas ir neskaidrība par nākotni, par nodokļu vidi, par tiesisko vidi
un par to, vai aizdoto naudu varēs atgūt. Tāpēc valdībai ar komercbankām
nekavējoties jāsēžas pie galda un jāsaprot, kāpēc nauda neieplūst Latvijas
tautsaimniecībā. 

Šoreiz, salīdzinājumā ar citiem mačiem, komandai ir īsāks kandidātu saraksts un
sastāvā iekļauti vien 18 futbolisti. Tāpat komanda neaizvadīs ne vienu treniņu
Latvijā - 21.martā dosies uz Slovākiju, kur gatavosies Senecas pilsētā, bet
dienu pirms 25.martā gaidāmās spēles pārbrauks uz Čehiju. 

Pasākuma pirmajā daļā organizācija atskatīsies uz 2015.gadā paveikto, kā arī
izvirzīs darbības prioritātes 2016.gadam. 

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts tiks īstenots divās kārtās.
Pirmajā posmā 2018.gadā tiks pārbūvēta skatītāju zona. Savukārt līdz 2020.gadam
tiks rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola formā. 

Viņš paziņoja, ka valsts sektora darbinieki daļēji atgūs arī Ziemassvētku
prēmijas, kuras viņš iepriekš "apgrieza", īstenojot taupības pasākumus, lai
iegūtu valstij 150 miljardus eiro. Šis pasākums savulaik izraisīja neapmierināto
protestus ielās. 

Valsts sektora darbinieku algas tika samazinātas 2010.gadā sociālistu valdības
laikā. Nākamajos gados tās tika iesaldētas, jo Spānijā turpinājās recesija, kuru
izraisīja celtniecības nozares sabrukums. 

"Pirms 24 gadiem Medininkos tika noslepkavotas septiņas Lietuvas amatpersonas,
kas apsargāja robežu. Vīri, dēli un tēvi krita par mūsu visu tiesībām dzīvot
brīvā Lietuvā. Viņu upuris liek mums liecināt taisnību, sargāt brīvību un
stiprināt neatkarību," uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. 

Kā vēstīts televīzijas sižetā, divi draugi, dodoties makšķerēt, pie kādas
Tunošonkas upes pietekas atraduši nūjas, kas vēlreiz atgādinājis par šausminošo
katastrofu. 

Tomēr skaidrojot, kāpēc ir radies satraukums par bēgļu uzņemšanu, Rasnačs
atzina, ka satraukums esot saistīts ar to, ka, līdzko Latvijā nostiprinās
konkrēta diaspora, kas ir izolējusies no visas integrētās sabiedrības, tai ir
tendence apaugt. Pamatojot šo argumentu, viņš atgādināja, ka tie, kas mitinās
bēgļu centrā Muceniekos, neviens nav iemācījies latviešu valodu - tas liecinot
par noslēgtas kopienas veidošanos. 

Latvijas komanda Rīgā ielidos svētdien, 2.augustā, plkst.14.40. 

Rīga, 31.jūl., LETA. Precēts pāris no Rīgas "Viking Lotto" 29.jūlija izlozē,
uzminot piecus skaitļus un papildskaitli ("5+1"), laimēja 20 651 eiro, aģentūru
LETA informēja VAS "Latvijas Loto" Mārketinga daļas vadītāja Aiga Roziņa. 

Roziņa atzīmēja, ka tā ir devītā reize šogad, kad kādam ir izdevies uzminēt
piecus skaitļus un papildskaitli, laimējot vairāk nekā 20 000 eiro vērtu
laimestu. 

Rīga, 31.jūl., LETA. Jūrmalā, Kauguros, pagaidām nenoskaidroti vandaļi nolauzuši
13 liepiņas, kas nesen bija iestādītas gar jaunbūvējamo gājēju ietvi un
veloceliņu, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas Pašvaldības policijas priekšnieks
Valdis Kivkucāns. 

Savukārt neveiksmīgs starts padevies Latvijas džudo sportistiem. Raimonds
Graumanis svara kategorijā līdz 81 kilogramam cieta zaudējumu jau pirmajā cīņā.
Tāpat neveiksmi pirmajā duelī piedzīvoja Viktorija Vasiļjeva, kura piedalījās
svara kategorijā līdz 63 kilogramiem, taču viņai bija iespēja sacensties
gandarījuma kārtā. Tiesa, arī tajā Latvijas sportiste zaudēja. 

Rezultatīvākais Latvijas izlases rindās ar 14 gūtiem punktiem un piecām
atlēkušajām bumbām bija Rainers Kalniņš. Tikmēr 13 punktus guva un piecas bumbas
zem groziem izcīnīja Artūrs Kurucs. 

Tomēr Erdogans ir cīnītājs, kura raksturu stiprinājusi grūtā bērnība, kas
aizvadīta Stambulas Kasimpašas kvartāla raupjajā vidē, tuvinot viņu
reliģiozajiem mazturīgo slāņiem. Tāpēc mazticams, ka prezidents mierīgi
noraudzīsies, kā vara izslīd viņam no rokām. 

Karsums savainojuma dēļ izlaidis pēdējās astoņas Maskavas kluba spēles pēc
kārtas. 

Vairāk nekā divu hektāru platībā būs jātīra novada laukumi un stāvvietas.
Konkrētā summa būs atkarīga no laika apstākļiem ziemā, līdzekļi tam paredzēti
speciālajā ceļu fondā. 

Jaunizveidoto Zemes fondu pārvaldīs valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības
fonds"' (LAF), kas patlaban jau administrē Zemes kreditēšanas programmas desmit
miljonus latu. 

Mājās, kurās visi dzīvokļi ir privatizēti vai privatizēta ir daļa dzīvokļu un
pārējie ir Kuldīgas novada pašvaldības īpašums, dzīvokļu īpašniekiem būs
jāsasauc kopsapulce, kurā kopīgi jāizlemj par savas mājas turpmāko
apsaimniekošanu. Iespējamie varianti ir slēgt pilnvarojuma līgumu ar "Kuldīgas
komunālajiem pakalpojumiem", dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, pilnvarot māju
apsaimniekot kādam no dzīvokļu īpašniekiem (tikai tajās mājās, kurās kopējā
platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem) vai slēgt pilnvarojuma līgumu ar
kādu citu apsaimniekotāju uzņēmumu. 

Savu uzrunu Rimšēvičs noslēdza ar vārdiem "Dievs, svētī Latviju". 

Šāda nauda summas apmainīta Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā,
kas šodien strādāja no plkst.11 līdz 15. 

Rīga, 1.janv., LETA. Šodien stājas spēkā grozījumi Civillikumā, kas nosaka
līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Par laicīgu parāda neatdošanu
papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%. 

Pēc gūtā savainojuma Bišops spēli nevarēja turpināt, bet viņa vietā vārtos
stājās krievu vārtsargs Andrejs Vasiļevskis, kurš atlikušajās 11 minūtēs
atvairīja septiņas no astoņām "Sharks" komandas mestajām ripām, palīdzot
"Lightning" nosargāt uzvaru. 

Bērnu slimnīcas mediķi iesaka svešķermeņus, kuri atrodas ausī vai degunā, nekādā
gadījumā nemēģināt dabūt ārā pašu spēkiem, jo pastāv risks traumēt auss gļotādu
vai pārdurt bungplēvīti. Tikai pieredzējis speciālists svešķermeni varēs izņemt.

Ja bērns ilgstoši neatrod sev ne atbalstu, ne kādu, ar ko izrunāties, un nespēj
atrisināt savas problēmas, nomāktība ievelkas un pārvēršas depresijā, kas jau
var izvērsties īstā nelaimē. Pat redzot, ka bērnam ir problēmas, vecāki nevēršas
pie speciālistiem, baidoties apzīmogot savu atvasi ar ņemšanu uzskaitē, taču
viņi rūgti maldās, saka M. Lazdāne. Palīdzība ir nepieciešama un pieejama
ikvienam, no tā nav jābaidās. Ja vecāki nespēj atrast kopīgu valodu ar bērnu,
palīdzēt var psihologs, bet nopietnākos gadījumos – arī psihiatrs. 

Vecāki stāsta, ka par mācību grāmatām un citiem mācību materiāliem katru gadu
tiek tērēti milzu līdzekļi, un ne vienam vien vecākam mācību gada sākumu nākas
sagaidīt ar lielām bažām. Kā domā Tu? Vai izglītība Latvijā patiešām var tikt
uzskatīta par "bezmaksas"? Cik maksā bērna sagatavošana skolai? Vai valsts
pietiekami rūpējas par jauno paaudzi, kura kā nekā būs tā, kas mūsu valsti
veidos nākotnē? Aicinām nestāvēt malā un paust savu nostāju TVNET lasītāju
rakstu sadaļā "Pozitīvā Latvija". 

Uzticies un atraksti, un mēs atklāti parādīsim, kāda ir Latvija! 

Psihologi uzskata: līdzko cilvēks piedzīvo pārmaiņas ierastajā situācijā, dzīves
ritmā, attiecībās, parādās stresors, kas ir ārējs kairinātājs, bet reiki
skaidro, ka tā ir tikai mūsu attieksme pret notiekošo. Mēs paši radām izkropļotu
skatu uz notikumu, uzkurinām emociju vētras un izsaucam stresu. Reiki māca
noskatīties un uztvert notiekošo ar mierīgu attieksmi, pieņemt, saprast un
atrast nepatīkamajā patīkamo. Katra situācija un notikums līdzinās monētai, kam
ir divas puses - melnā un baltā. Reiki māca pagriezt monētu uz balto pusi, jo
neviens notikums nav tā vērts, lai sabeigtu veselību un izpostītu dzīvi. 

Ja cilvēks necenšas realizēt savus mērķus, tie zaudē savu aktualitāti un
noteiktību. Ja netiek izmantotas spējas, tās notrulinās un drīz vien zūd
pavisam. Kā gan var gaidīt , ka cauri bezdarbībā, kūtrumā un vienaldzībā
pavadītiem gadiem mērķtiecība saglabās možumu un sparu? Ja pastāvīgi ļausim
izdevībai paslīdēt garām, necenšoties to satvert, mūsu tieksme uz priekšu kļūst
aizvien vārgāka un nevarīgāka. 

Džons D. Rokfellers savas iespējas saskatīja naftā. Viņš ievēroja, ka valstī
dzīvo ļoti daudz cilvēku, kuru mājās ir ļoti trūcīgs apgaismojums. Naftas bija
pārpārēm, bet tās rafinēšanas process bija tik rupjš, ka galaprodukts zaudēja
kvalitāti un vairs nebija pilnīgi drošs lietošanai. Un te nu Rokfelleram pavērās
iespēja. Ņemot par partneri apsargu darbgaldu cehā, kur abi kādreiz bija
strādājuši, 1870. gadā viņš uzsāka „pa lēto" pārdot naftu viena barela tilpumā,
izmantojot rafinēšanas procesu, ko bija atklājis viņa partneris. Divdesmitajos
gados maztilpuma rafinēšanas process, kas izmaksāja nepilnu tūkstoti dolāru par
uzstādīšanu un aparatūru, izauga par kompāniju Standart Oil, kuras peļņa bija
deviņdesmit miljoni dolāru. Misters Rokfellers laika gaitā kļuva par vienu no
modernās pasaules bagātākajiem cilvēkiem. 

Tikai tas komandieris uzvar karā, kas jau labu laiku iepriekš ir nostādījis
skaidrus mērķus. Milzīga armija var negūt uzvaru, ja netiek veikta adekvāta
plānošana. Komandieris necīnās par sevi, bet viņa labi saplānotā stratēģija,
precīzi īstenota, tomēr pārvēršas uzvarā. Napoleona Bonaparta pārliecinošās
uzvaras iemesls bija koncentrācija un mērķa skaidrība, protams, viņam piemita
arī milzīga drosme. 

Dzīve ir pilna prieka, ja tā ir brīva no visām saitēm. Ir nepieciešams saglabāt
tīru prātu un turēties tālāk no sevis lielīšanas. Nekad nelieliet sevi,
nereklamējiet savus labos darbus, nereaģējiet, ja kāds vecāks cilvēks jūs bar,
nekritizējiet citus un neatklājiet viņu noslēpumus, neapšaubiet svešas
reliģijas. Ja jūs praktizējat šīs lietas, tad viltus un meli atkāpsies, prāts
būs mierīgs un visi šķēršļi zudīs. 

Kad sāks pūst spēcīgs vējš, novelciet no sevis apģērbu, ļaujiet tā elpai
pieskarties ķermenim, un lai tas piepilda katru šūniņu. Atstājiet visas domas,
sajūtiet, kā vējš iekļūst jūsos. Atkārtojiet to vēl un vēlreiz. Dodieties uz
turieni agri no rīta, saullēktā vai vakarā, saules rieta laikā, kad ir bezvējš.
Sakoncentrējieties uz savu ārējo dzimumcentru un atcerieties, kā ādai pieskārās
gaiss. Un jūs patiešām sajutīsiet vēju, sākumā vieglu, pēc tam stipru un
pilnīgu. Ļaujiet tam spēlēties ar jūsu ķermeni, ielaidiet to sevī, pārvirzot
koncentrēšanos uz pirmo iekšējo, bet pēc tam uz otro iekšējo seksuālo centru. 

*Pacel zodu un izvirzi uz priekšu. Sajūti, kā pastiepjas āda zem zoda. 

*Paņem zobos zīmuli vai kokteiļu salmiņu un zīmē gaisā burtus. 

Kāds par pieburšanu vīpsnā un izsakās klaji vīzdegunīgi, cits tam akli tic un
paļaujas. Kur ir patiesība? Tā ir pa vidu. Patiesība ir mūsos. Mana vecmāmiņa no
tēva puses zīlēja uz kārtīm, pati gan teica, ka niekojoties. Īpaši viņa tam
pievērsās, kad aizgāja pensijā. Zīlēja visiem – sev, tētim, mammai, man un
māsām. Atceros, pirms eksāmeniem mēs sēdējām tētmammas istabā un lūdzām uzzīlēt,
kā tad veiksies eksāmenā. Nē, kāds būs uzdevums un jautājums, to, protams,
neizzīlēja, bet deva tikai virzienu. Piemēram, man reiz teica, lai uzmanos no
gaišmatainas sievietes – kārava dāmas, tā viņa teica – viņa manu iecerēto
izjaukšot. Tā arī bija, mana blondā klasesbiedrene mani “nostučīja” skolotājai
tad, kad veiksmīgi biju saņēmusi špikeri. 

Liepājas teātris man ir ļoti būtisks arī tāpēc, ka tur satiku savu pirmo vīru
Māri Putniņu – scenāristu, producentu, multiplikāciju filmu mākslinieku. Toreiz
viņš bija Liepājas teātra aktieris, turklāt ļoti talantīgs – viņš spēlēja
ģitāru, sacerēja dziesmas, zīmēja. Kad iepazinos ar viņu, Māris bija precējies,
viņam bija meita. Es biju pavisam jauna, man bija kādi 18 gadi, Māris bija
septiņus gadus vecāks. Un, kad mēs iepazināmies, viņš sāka mani lenkt. Mēs ar
teātri bieži braucām izbraukumos, un pēc izrādēm Māris mani aicināja pastaigās
gar Gaujmalu ievziedu laikā. Kā no tā lai atsakās?! Turklāt viņš ļoti labi
mācēja “pūderēt smadzenes”. Visi man teica – Indra, turies no Māra pa gabalu,
viņš ir meitu ģēģeris, viņam ir sieva un bērns! Bet kā lai es turos pretī?! Es
biju jauna, un taisnība vien ir, ka sieviete mīl ar ausīm. Viņš mani pamazām
satina tādā kā zirnekļu tīklā. Biju jauna, zaļa, vēl skolā gāju, visi mani
šausmīgi atrunāja, bet es neko nevarēju padarīt. Sākumā mums nekas tāds nebija,
tikai romantiska staigāšana, bet tad, kad man palika 21 gads, mēs apprecējāmies.

Es aizgāju uz Liepājas teātri jau 15 gadu vecumā. Teātris bija izsludinājis
konkursu un meklēja dejotājas muzikālām izrādēm. Mani pieņēma. Tā es veselu gadu
braucu no Durbes uz Liepāju, lai tikai varētu būt teātrī. Bet mācības Durbē un
darbu teātrī apvienot bija grūti, tāpēc pārcēlos uz Liepāju, kas tēvam ļoti
nepatika. Toreiz man tēva neapmierinātība nebija saprotama, bet šodien gan es
viņu saprotu. Ja mans dēls 15 gadu vecumā būtu aizgājis no mājām, tas būtu
ārprāts! Ja viņš pateiktu, ka brauks, piemēram, uz Daugavpili, tas būtu
šausmīgi! Bet man pašai tolaik bija milzīga apņēmība – uzskatīju, ka es to ne
tikai gribu, bet arī varu. 

Par memmesdēliņiem mēdz saukt zēnus, kuri bērnībā neiemācās uzņemties atbildību
un izaug par vīriešiem, kuru vietā būtiskākos lēmumus dzīvē pieņem mamma un
vēlāk sieva. Tas var nenotikt, ja mamma, bērnam vēl mazam esot, saprot, ka dēls
viņai iedots tikai uz laiku, lai izaudzinātu un palaistu dzīvē. 

"Tas parāda mūsu neprasmi informēt, ka elektroenerģija nerodas rozetē. Liela
daļa cilvēku tic, ka elektroenerģija tur vienmēr ir bijusi un būs neatkarīgi ne
no kā," viņš turpināja. Lai šādus maldus atspēkotu, valdībai tomēr nevajag
maksāt par informatīvajām kampaņām. Pietiek nedarīt neko, gaidot Ignalinas AES
slēgšanu. Tad strāva rozetēs pati no sevis pazudīs, bet cilvēki atcerēsies, ko
skolā fizikas stundās mācījušies. 

Aizej lietiņ rūkdams kaukdams, atnāc saulīte līgodama. 

Ja nu gadās, ka pēc šo smalko operāciju veikšanas tavs šķīvis tomēr ir pazudis,
tev ar nožēlu būs jāatzīst, ka apkalpojošais personāls šajā vietā nav pietiekami
kvalificēts. 

Vīriešiem šie hobiji lielākoties ir ārpus mājas, un tas ir par iemeslu dažādiem
konfliktiem. Raugoties no vēstures, sievietes ir bijušas tās, kas rūpējas par
ģimeni, bērniem, par mājas pavardu, lai vīrietim, atgriežoties no medībām, būtu
patīkami mājās. Arī vīrietis rūpējas par ģimeni, bet šīs rūpes ir atšķirīgas.
Vīrietis gādā par mājas un ģimenes drošību, viņš ir gatavs sagādāt ģimenei visu
nepieciešamo. Vēsturiski vīrieši ir gājuši medībās lielos baros, dzinušies pakaļ
medījumam, pielavījušies, nomedījuši, tādējādi izmantojot savas telpiskās
uztveres spējas, kas ir atšķirīgas vīriešiem un sievietēm. Vīrietim ļoti svarīgs
ir iznākums, tāpēc vīriešiem arī hobiji ir tādi, kur viņi var ieraudzīt
rezultātu un to salīdzināt ar pārējo vīriešu rezultātiem. Tas ceļ vīrieša
pašapziņu, viņam tas ir ļoti svarīgi. Vīrietim ir nepieciešamas izjūtas,
emocijas, ko dod azarts, spēks, arī agresivitāte. Mājās, iznesot atkritumkasti
vai pavadot pēcpusdienu ar sievu iepērkoties, vīrietis savai pašapziņai iegūst
visai maz un negūst viņam nepieciešamās emocijas, prieku par sasniegto,
gandarījumu. Tāpēc vīriešu vaļasprieki, hobiji ir makšķerēšana, medības, dažādi
sporta veidi. Mūsdienu pasaulē jau tā ir maz iespēju vīrietim pierādīt savas
vīrišķās spējas, savu spēku, tāpēc ir jāļauj vīriešiem spēlēties ar lielām
rotaļlietām. 

Cilvēks pērk, lai izdzīvotu, pērk, lai tērētu, pērk, lai gūtu baudu. Pērk par
daudz. Pērk – vajag vai nevajag. Pērk tāpēc, ka pats iepirkšanās process kalpo
kā terapeitisks seanss, kas nomierina. Viņš lielākoties pērk supermārketos. 

Sprūdžs uzklausīs Rāviņa skaidrojumus par Valsts kontroles atklātajiem
pārkāpumiem Jelgavā 

Rīga, 5.jūn., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds
Sprūdžs (RP) rīt tiksies ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS), lai uzklausītu
skaidrojumus par Valsts kontroles revīzijā atklātajiem normatīvo aktu
pārkāpumiem un nepilnībām, aģentūru LETA informēja ministrijas sabiedrības
informēšanas nodaļā. 

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūrās
konstatējusi nepamatotus tēriņus vairāk nekā 50 000 latu apmērā. Finanšu
līdzekļi nepamatoti tērēti pašvaldības aģentūrās "Pilsētsaimniecība", kur
konstatēta 34 000 latu nesaimnieciska izlietošana, bet aģentūrā "Kultūra"- 8000
latu. 

"Līdzšinējā ministrijas un Jelgavas pilsētas domes sadarbība ir neapmierinoša.
Vairākkārt esam vērsuši Jelgavas pašvaldības uzmanību uz riskiem un nepilnībām,
īstenojot normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības funkcija," lēmumu tikties ar
Rāviņu pamato ministrs. 

Viņš no Rāviņa vēlas dzirdēt skaidrojumu par labas pārvaldības principu
pārkāpumiem pašvaldībā. 

Tāpat ministriju neapmierina Jelgavas domes darbības saistībā ar reklāmu un
sludinājumu, kas nav saistītas ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem,
publicēšanu pašvaldības izdevumā "Jelgavas Vēstnesis". 

Ministrija jau vairākkārt pieprasījusi Jelgavas domei pārtraukt reklāmas
izvietošanu laikrakstā, tomēr Jelgavas dome uz šīm prasībām nav reaģējusi. 

Kā atklājusi Valsts kontrole, aģentūra "Pilsētsaimniecība" ir izlietojusi 36 000
latu atlīdzībai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām par laiku, kurā
darbinieki neveica pamatdarba pienākumus, bet piedalījās projekta "Pašvaldības
un privātās partnerības veicināšana Jelgavas pilsētas ielu apsaimniekošanā"
īstenošanā, par ko saņēma atlīdzību no projekta līdzekļiem. Bet vairāk nekā 3500
latu "Pilsētsaimniecība" izlietojusi, samaksājot par tādu ielu labošanas darbu
veikšanu, kuri komersantam saskaņā ar līgumu bija jāveic par saviem līdzekļiem.

VK norāda uz pastāvošu risku, ka aģentūra nelietderīgi izlietojusi līdzekļus
gandrīz 3000 latu apmērā, bez pamatota iemesla iegādājoties sniega kausēšanas
pakalpojumus no komersanta, kuram atbilstoši savstarpējā līgumā noteiktajam
Jelgavas pilsētā bija jānodrošina sniega izvešanas pakalpojumi. 

Savukārt pašvaldības aģentūrā "Kultūra" ir konstatēts, ka 8000 latu ir izlietoti
atlīdzībai saskaņā ar uzņēmuma līgumu par sabiedrisko attiecību speciālista
pienākumu veikšanu, nenodrošinot darbu izpildes apjoma un kvalitātes kontroli.
Aģentūra ir veikusi arī samaksu par darbinieku atvaļinājuma un brīvdienu laikā
izlietoto degvielu 300 latu apmērā. 

Par ST priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Kūtri 

Rīga, 23.janv., LETA. Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju šodien atkārtoti
tika ievēlēts Gunārs Kūtris. 

Par viņa kandidatūru aizklātā balsojumā nobalsoja seši jeb visi ST tiesneši. 

ST priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi. 

Sēdē par Kūtra kandidatūru izteicās tiesnesis Uldis Ķinis, norādot, ka viņš
kolēģu vidū guvis atsaucību un cieņu. Ķinis neredzot nepieciešamību mainīt ST
priekšsēdētāju. Neviens cits tiesnesis atklāti kandidatūru neizvirzīja. 

ST priekšsēdētāja balsu skaitīšanas komisijā bija tiesneši Kaspars Balodis,
Anita Osipova un Uldis Ķinis. 

Kūtris žurnālistiem atzina, ka par vēlēšanu rezultātu nav īsti pārsteigts, bet
no rīta viņam bijis uztraukums. 

Jāatzīmē, ka Kūtra ST tiesneša pilnvaras beidzas jau nākamā gada februārī, līdz
ar to no jauna būs jālemj par viņa "pēcteci". 

Viņš ST priekšsēdētāja amatā pirmo reizi stājās 2007.gada 31.janvārī, savukārt
2010.gadā viņš priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts atkārtoti. Tiesas
priekšsēdētāja pilnvaras beidzas šā gada 30.janvārī, bet Kūtra pilnvaras
Satversmes tiesā - vēl pēc aptuveni gada. 

ST tiesneši ir Kūtris, Aija Branta, Sanita Osipova, Uldis Ķinis, Kaspars
Balodis, Kristīne Krūma, kā arī Vineta Muižniece, kura ir apsūdzēta par dienesta
viltojumu, un viņas pilnvaras tiesneses amatā patlaban ir apturētas. ST
tiesnešus ievēl Saeima uz vienu desmit gadu termiņu. 

Apvienojoties trīs mazumtirgotājiem, degvielas cenas reģionos varētu
samazināties 

Rīga, 6.febr., NOZARE.LV. Apvienojoties degvielas mazumtirgotājiem SIA
"Akselss", SIA "Aparts" un "Dinaz", zīmola īpašniekam SIA "RusLatNafta"
samazināsies loģistikas izmaksas, kas varētu ietekmēt arī degvielas cenu,
biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības
prezidents Sergejs Semjonovs. 

Viņš uzsver, ka apvienošanās reģioniem varētu nākt tikai par labu, jo degvielas
loģistikas izmaksas samazināsies. "Ja agrāk vienā virzienā, piemēram, vajadzēja
piegādāt degvielu vienai degvielas uzpildes stacijai (DUS), tad tagad šajā
virzienā degvielas mašīna naftas produktus varēs piegādāt četrām un piecām DUS,"
skaidro eksperts. Līdz ar to loģistikas pašizmaksa kļūšot lētāka. Taču izmaksas
samazināšot arī daudzi citi faktori. Piemēram, vienota produkcijas piegāde DUS
veikaliem, un tas savukārt ietekmēšot arī degvielas cenu. 

"Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vienam cīnīties degvielas konkurences tirgū ir
grūtāk," uzsver Semjonovs. Viņš gan atturas prognozēt, vai šogad gaidāms vēl
kāds apvienošanās darījums. "Mazie tirgotāji vadās pēc loģikas - tas viss ir
mans un ne ar vienu neapvienošos, taču tie uzņēmēji, kuriem ir vairāk nekā
desmit stacijas, jau sāk uz lietām skatīties citādāk. Viņi vērtē piegādes
loģistiku, degvielas krājumu uzglabāšanas izmaksas un citus faktorus un
problēmas redz citā rakursā," uzsver eksperts. Ja uzņēmējam pieder viena stacija
pagastā, tad "tur viņš dzīvo, tur viņam pieved degvielu un problēmu nav, kamēr
blakus DUS neuzcels kāds no lielajiem tirgotājiem un radīs saasinātāku
konkurenci," uzsver Semjonovs. 

Tam, ka apvienotā kompānija pēc staciju skaita varētu iekļūt degvielas tirgotāju
trijniekā, principā neesot nekādas nozīmes un degvielas tirgu tas neietekmēšot,
uzsvēra Semjonovs. 

Kā ziņots, janvāra beigās Konkurences padome (KP) saņēmusi degvielas
mazumtirgotāju SIA "Akselss", SIA "Aparts" un "Dinaz" zīmola īpašnieka SIA
"RusLatNafta" saīsināto apvienošanās ziņojumu, liecina KP informācija.
Apvienojoties šo mazumtirgotāju degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls sasniegtu
57 stacijas, savukārt patlaban pēc skaita otrs lielākais DUS tīkls Latvijā - 56
stacijas - ir "Neste Oil". 

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis
biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš jau uzsvēra, ka kompāniju paplašināšanās
process ir nepārtraukts, jo savulaik DUS piederējušas vairāk nekā 200 juridisku
personu. 

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes apkopotie rādītāji par
akcīzes preču apriti 2012.gada pirmajā ceturksnī, pēc degvielas
mazumtirdzniecības pārdošanas datiem "Aparts" ierindota 7.vietā, "Ruslatnafta" -
11.vietā, bet "Akselss" - 13.vietā. 

SIA "RusLatNafta" apgrozījums 2011.gadā bijis 14,98 miljoni latu, bet peļņa -
5945 lati, liecina "Firmas.lv" informācija. "RusLatNafta" ir degvielas
mazumtirgotājs, kura valdījumā atrodas 25 DUS ar "Dinaz" zīmolu, galvenokārt
trijās Latvijas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. 

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RusLatNafta" (iepriekšējais nosaukums -
"Dinaz Group") reģistrēta 2000.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20 000 latu, bet
kapitāldaļas pieder ASV reģistrētajai "Doriland Investments LLC". 

SIA "Aparts" apgrozījums 2011.gadā bija 16,79 miljoni latu, bet peļņa - 12 081
lats. Uzņēmums dibināts 2002.gadā un tā kapitāldaļas 20 000 latu apmērā pilnībā
pieder Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam "Blanco Line LLP". "Aparts" arī
pieder 25 DUS. 

SIA "Akselss" apgrozījums 2011.gadā bija 9,3 miljoni latu, bet peļņa - 245 208
lati. Uzņēmums dibināts 1994.gadā un tā kapitāldaļas 6 792 941 lata apmērā
pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam "Luktarna". "Akselss" pieder septiņas
automātiskās DUS. 

Iepriekš ziņots, ka "Latvijas naftai", janvārī pārņemot "Ziemeļu naftas" 14
stacijas, tagad ir 46 DUS, bet pašmāju kapitāla degvielas tirgotāja "Virši-A"
degvielas uzpildes staciju skaits ir sasniedzis 40. Savukārt līderim "Statoil"
ir 71 pilna servisa degvielas uzpildes stacija, kā arī sešas automātiskās
degvielas uzpildes stacijas, "Neste" - 56 stacijas, bet "Lukoil" - 54 stacijas.

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem, pērn pieci lielākie komersanti pēc
mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma (dati par deviņiem mēnešiem) bija
"Statoil", Neste, "Lukoil", "Virši-A " un "Latvijas nafta". 

Dienas Bizness: PF Ķekava saķeras ar Nordea 

"Nordea banka" vēlas brīvu piekļuvi putnu fabrikas "Ķekava" kustamajai mantai,
vēsta "Dienas Bizness". PF "Ķekava" saņēmusi "Nordea Bank Finland" Latvijas
filiāles vēstuli, ar kuru banka informē, ka radušās saistību neizpildes
prasības. Banka pieprasījusi nodrošināt bankas pilnvarotā pārstāvja brīvu
piekļuvi uzņēmuma kustamajai mantai vienas diennakts laikā. PF "Ķekava" uzskata,
ka šāda prasība liecina par vēlmi ietekmēt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP)
un uzņēmuma ikdienas darbību. 

Dienas Bizness: Lai attīstītos, jāsadarbojas. Arī ar konkurentiem 

''Dienas Bizness'' iepazīstina ar SIA "Movers". Pārcelšanās un mantu pārvešanas
pakalpojumus pārsvarā izmanto uzņēmumi, privātpersonas cenšas tikt galā pašu
spēkiem. Līdztekus pārcelšanās pakalpojumiem uzņēmums nodarbojas arī ar cenu
zīmju instalāciju montāžu lielveikalos. Lielāko daļu apgrozījuma nodrošina
pārcelšanās pakalpojumi, savukārt montāža garantējot pastāvīgus ienākumus.
Vaicāts, kas šajā biznesā ir aizraujošākais, dibinātājs Kaspars Ritums saka
katru reizi cits klients un atšķirīgas vajadzības. 

Dienas Bizness: Kož konkurentu klientu pīrāgā 

"Dienas Bizness" vēsta, ka "LMT" klientu bāze samazinājusies par 22,5
tūkstošiem, bet sīvais konkurents "Tele2" par 22,8 tūkstošiem lietotāju
piepulcinājis. Cīņa par klientiem pasaulē ir mērāma miljonos, savukārt Latvijā -
tūkstošu izteiksmē. "LMT" preses sekretāre Elīna Lidere norāda, ka pēdējos gados
uzņēmuma klientu skaits ir bijis stabils, lai gan to ik pa laikam ietekmē
priekšapmaksas karšu lietotāji. Tomēr, kā norāda Latvijas Telekomunikāciju
asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, trīs gadu perspektīvā, salīdzinot šā
brīža datus ar 2010. gadu, "LMT" klientu skaits palielinājies par 1,8
tūkstošiem, bet "Tele2" par 16,6 tūkstošiem lietotāju. 

„ZAAO": Pie tik zema tarifa nevar uzbūvēt atkritumu pārstrādes rūpnīcu 

Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi Latvijā ir lēti, tāpēc nozarē
strādājošiem uzņēmumiem ir neiespējami uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu, intervijā
aģentūrai LETA apgalvo Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA
„ZAAO" Attīstības daļas vadītāja, Kvalitātes vadītāja Ingrīda Gubernatorova un
Atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais. Līdz ar to ilgtermiņā
Latviju klās lielas atkritumu kaudzes, lai gan, atkritumus veiksmīgi
pārstrādājot, pāri varētu palikt vien smaka un pelni. „ZAAO" nākotnē skatās ar
bažām arī tāpēc, ka pērn beidzās valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna
darbība, bet jaunās rīcību aktivitātes nav vēl apstiprinātas. 

Kas pašlaik notiek poligonā „Daibe", kuru apsaimnieko pašvaldību SIA „ZAAO"? 

Ģirts Kuplais: Gada laikā sadzīves atkritumu poligonā „Daibe" tiek ievesti
apmēram 27000 tonnu sadzīves atkritumu. Ir būvgruži, ražošanas atkritumi, lapas,
kapu atkritumi, kas nonāk komposta laukumā. Pagājušā gada nogalē poligonā
noslēdzās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (ES KF) līdzfinansētā
Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta 4.kārtas
pirmā aktivitāte - uzbūvējām ēku, kur strādniekiem pārģērbties, paēst pusdienas,
nomazgāties, lai viņiem būtu labi darba apstākļi, pieejama veļas mašīna, drēbju
žāvētājs. 

Uzņēmums projekta realizāciju sāka 2001.gadā. Kopš tā laika poligona attīstībā
ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni latu. 

Projekta otrajā daļā šogad asfaltēsim pievedceļu uz poligonu, darbi notiks par
Kohēzijas fonda saņemto papildfinansējumu vairāk nekā 400000 latu apmērā. 

Kādas Eiropas likumdošanas prasības „ZAAO" ir izpildījusi? 

Ģirts Kuplais: Izpildītas visas ES likumdošanas prasības atkritumu
apsaimniekošanas jomā. Piemēram,Eiropa prasa un Latvijas likumdošanā ierakstīts,
ka sadzīves atkritumus drīkst noglabāt tikai tādā gadījumā, ja viņi ir
apstrādāti. Tas nozīmē, ka poligonā visus sadzīves atkritumus maļam un šķirojam,
atsevišķi nodalot bioloģiski noārdāmos atkritumus. To dara ar speciālām
iekārtām, kuras vienā maiņā apkalpo četri darbinieki. Kopā poligonā ir 27
darbinieki. 

Ingrīda Gubernatorova: „ZAAO" darbība balstīta uz Ziemeļvidzemes reģionālajā
atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tai skaitā
arī poligona attīstība. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums ir
pieejams visiem reģiona iedzīvotājiem, arī lauku rajonos. Ir attīstīta dalītā
atkritumu vākšanas sistēma visā reģionā, atkritumu noglabāšana notiek atbilstoši
ES prasībām. Poligonu varam saukt par reģionālās atkritumu apsaimniekošanas
centru, kurā notiek atkritumu sagatavošana un apstrāde pirms apglabāšanas,
otrreizēji izmantojamo materiālu sagatavošana un nodošana pārstrādei, bioloģiski
noārdāmo atkritumu kompostēšana, infiltrāta apsaimniekošana, biogāzes
apsaimniekošana un vides kvalitātes monitorings. 

„ZAAO" veic arī sabiedrības izglītošanu. Pašlaik sagatavots projekts par vides
izglītības ēkas izveidi pie poligona „Daibe", kurā varētu veikt vides
izglītošanas aktivitātes, kuras vadītu „ZAAO" darbinieki. Šāda ideja pārņemta no
vācu kolēģiem un projekts vērtēšanai iesniegts Latvijas-Igaunijas-Krievijas
pārrobežu sadarbības programmā. Apstiprināšanas gadījumā projektu paredzēts
īstenot līdz 2014.gada vidum. 

Vairākās pašvaldībās iedzīvotāji vērsušies Konkurences padomē, jo sūdzas, ka pēc
tam, kad pašvaldība izvēlējusies „ZAAO" pakalpojumus, cena par atkritumu
apsaimniekošanu pieaugusi. 

Ingrīda Gubernatorova: Tas ir saistīts ar likumdošanas prasību izpildi, bet ne
tikai. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu katrā reģionā tiek noteikta
atsevišķi. To veido pamatā dabas resursu nodoklis, kas ar katru gadu palielinās,
izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu, izmaksas par dalīto
atkritumu infrastruktūras ieviešanu un uzturēšanu, kā arī par atkritumu
noglabāšanu attiecīgā reģiona poligonā. 

Ģirts Kuplais: Ja runājam konkrēti par poligoniem, piemēram, „Daibē" ir
attīrīšanas iekārtas un tās attīra infiltrātu, kas veidojas no noglabātajiem
atkritumiem. Šajā gadījumā „ZAAO" izpildījusi likumdošanas prasības, uzstādījusi
visas nepieciešamās iekārtas, tās tiek ekspluatētas un atstāj ietekmi arī uz
izmaksām. Tai pat laikā ir poligoni Latvijā, kuros pat nav attīrīšanas iekārtu,
kas ir absurds. Daudzviet, atšķirībā no „ZAAO", nav realizēti projekti par
atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. 

„ZAAO", piemēram, brauc uz Vecpiebalgu un atkritumus vāc no viensētām. Šos
attālumus nevar salīdzināt ar Rīgu vai Salaspili, kur ir cits iedzīvotāju
blīvums un cits atkritumu daudzums. Šie un vēl daudzi citi faktori, protams,
atstāj ietekmi uz izmaksām un cenu. 

Likumdošana nosaka, ka biogāze poligonā ir jāsavāc. Lai viņu savāktu, ir jāveic
investīcijas, jārok caurules, jāliek sūkņi, lai gāze vienkārši neiztvaiko gaisā.
Jautājums ir ko liekam caurulei galā. Ir divas iespējas - vai nu liekam degli un
gāzi sadedzinām, vai arī liekam koģenerācijas iekārtu, kas ražo elektrību, ko ir
izdarījusi „ZAAO". Protams, ir jārēķina, vai ir jēga to darīt. „ZAAO" gadījumā
sanāca, ka ir. Pašlaik visa saražotā elektrība 100% tiek pārdota AS
„Latvenergo". Arī šajā jomā ir poligoni, kuri pat nedomā to darīt. 

Vai ir kādas lietas no Eiropas pieredzes, ko „ZAAO" labprāt gribētu ieviest? 

Ģirts Kuplais: Varētu ieviest daudz ko, bet jautājums - ko prasa Latvijas
likumdošana un kāds ir valsts uzstādījums kopumā.Mums ir iespēja ražot RDF
(angliski - refuse derived fuel, latviski - NAIK jeb no atkritumiem iegūtais
kurināmais). Tā ir šķirošanai derīga masa, ko var izmantot kā kurināmo. Lai šādu
masu dabūtu, ir jāiegādājas iekārtas, kas to samaļ līdz septiņu milimetru
daļiņām. Situācija ir tāda, ka varētu ņemt kredītu, rakstīt projektu, bet
pašlaik šai lietai neredzam realizācijas iespējas. Vienīgā vieta Latvijā, kur šo
masu var dedzināt, ir cementa rūpnīca Brocēnos, tomēr publiskajā telpā esošā
informācija liecina, ka tā pašlaik šo masu ieved no citām valstīm. 

Bija arī tāda iespēja, ka varētu pārdot igauņiem? 

Ģirts Kuplais: Jā, igauņi, enerģijas ražotājs „Eesti energia", pašlaik būvē
lielu rūpnīcu pie Tallinas. Tā sāks strādāt 2013.gada aprīlī. Igauņi šo
materiālu krāj, kopš uzzināja, ka ir doma šādu rūpnīcu būvēt. Visos poligonos šī
masa ir uzkrāta, paies vēl vairāki gadi, kamēr viņi iztērēs uzkrājumus un tad
varbūt sāks interesēties par iespēju to iepirkt. Bet neskatoties uz visu, arī
„ZAAO" krāj šo izejvielu, kuru veido no sadzīves atkritumiem nošķiroti papīri,
kartoni, plastmasa. Tas ir tas, ko cilvēks ir iemetis sadzīves atkritumu
konteinerā un iekārta ir nošķirojusi. Kaloritātes ziņā šī masa ir augstvērtīgāka
nekā šķelda. 

Cik šāds RDF ražošanas projekts „ZAAO" varētu izmaksāt? 

Ģirts Kuplais: Es domāju, ka vismaz pusmiljonu latu. Bet viens ir ražot, otrs -
vai būs pieprasījums, un kāda ir valsts nostāja, redzējums par nozares
attīstību. Eiropā jau šo izejvielu visi ražo. Vispareizākais būtu, ja Latvijā
būvētu kādu lielu rūpnīcu, piemēram, celulozes. Jau tehniskajos noteikumos
varētu ierakstīt, ka jāparedz, ka kā kurināmais būs jāizmanto RDF. Cik man
zināms, šāda prakse ir Vācijā, kur jau noteikumos tiek iestrādāts, ka būs
jāizmanto šis kurināmais, nevis gāze, šķelda vai kas cits. 

Kā ar ieceri, kas kādreiz izskanēja, ka Valmieras pilsētas sabiedriskais
transports un arī „ZAAO" transports varētu darboties ar atkritumu enerģiju
benzīna vietā? 

Ģirts Kuplais: Vīzijas bija, bet, pirmkārt, meklējām sabiedrotos, piemēram, SIA
„VTU Valmiera". Diemžēl pie esošās nodokļu politikas Latvijā šo projektu
realizēt būtu par dārgu. Arī AS „CATA" uzrunājām. Projekta atbalsta intensitāte
bija 50% un vēl 50% pašu līdzfinansējums. Transporta uzņēmumiem tas ir saistīts
ar izmaksām, kas būtu jāiegulda, lai iegādātos jaunus autobusus, kas darbojas ar
gāzi. 

Kā tas ietekmētu „ZAAO", ja transports darbotos uz biogāzi? 

Ģirts Kuplais: Degviela pašlaik maksā gandrīz latu litrā. Projekta realizācijas
gadījumā transportā pildītu gāzi, ko dabūtu būtībā par velti, vienīgi jāņem vērā
ekspluatācijas izmaksas attīrīšanas iekārtām, sūkņiem. Par šo projektu sākām
domāt jau tad, kad degviela maksāja 60 santīmus litrā. Tomēr pavisam šis
projekts aizmirsts nav. Piemēram, Zviedrijā šāda sistēma ļoti labi strādā, jo
tur tam visam ir valsts atbalsts gan vides, gan nodokļu jomā. 

Kas pašreiz neapmierina atkritumu apsaimniekotājus nozarē? 

Ingrīda Gubernatorova: Līdzšinējā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna
2006.-2012.gadam darbības laiks ir beidzies, bet jaunais Atkritumu
apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam vēl nav apstiprināts. 

Ģirts Kuplais: Nav nekādas vīzijas, skaidrības. Ja agrāk zinājām trīs gadus uz
priekšu, kāds būs dabas resursu nodoklis, par cik palielināsies, pašlaik neko
nezinām. 2009.gadā mēs zinājām, kāds dabas resursu nodoklis būs 2010., 2011. un
2012.gadā. Pašlaik nav skaidrības par šo gadu, nemaz nerunājot par 2014. un
2015.gadu. 

Ingrīda Gubernatorova: Nodokļa paaugstināšana ir instruments, kā samazināt
apglabājamo atkritumu apjomu. Uzņēmums ir ieinteresēts pēc iespējas vairāk
pārstrādāt un mazāk apglabāt, jo tad jāmaksā mazāks dabas resursu nodoklis. 

Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajam periodam no ministrijas puses
ir bez konkrētiem rādītājiem. Pašlaik strādājām pēc reģionālā plāna, kurā bija
skaidri definēti uzdevumi un veicamās darbības. Valsts plānam nākamajam periodam
būtu jāsāk darboties ar 2013.gadu, jo esošais beidzās pagājušajā gadā. Pašlaik
plāns ir apstiprināšanas procesā un tajā nav noteikts, ka reģionālo plānu
izstrāde ir obligāta. 

Attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldības, savstarpēji
sadarbojoties, var organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna
izstrādi savam atkritumu apsaimniekošanas reģionam, un tas būtu jāapstiprina
visām reģiona pašvaldībām - kā tas tiks realizēts dzīvē, kad beigsies esošo
plānu termiņš, grūti spriest. 

Kā šī situācija ietekmē uzņēmuma attīstību? 

Ingrīda Gubernatorova: Pašlaik nav īsti skaidrs attīstības virziens, jo nav
noteiktu konkrētu un mērāmu uzdevumu reģioniem, kā arī konkrēti definētas nākamā
plānošanas perioda struktūrfondu saņemšanas iespējas. Ja Kohēzijas fonda
līdzekļus vairs nevarēs apgūt reģionālo poligonu attīstībai, kas tiks atbalstīts
turpmāk? Ja atkritumu pārstrāde - kāda tieši? Vai tiks attīstīta RDF ražošana,
vai akceptēta importēšana no ārvalstīm, kā tas ir pašlaik? Lai domātu par
attīstību, gribētos saprast virzību, uz ko ejam. Pozitīvi vērtējama vīzija par
reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidi. Šādi centri jau veiksmīgi
darbojas Lietuvā. 

Nākamā perioda plānā ir nekonkrēts investīciju plāna sadalījums, nav minēti
izpildes instrumenti un nevaram spriest par attīstības virzieniem katrā reģionā,
jo nav noslēpums, ka reģioni ir atšķirīgi. Līdz šim reģionālie plāni konkrēti
noteica darbības, atbildīgos un termiņus. 

Kā vērtējat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieceri ļaut
komersantiem pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, ko gan valdība
15.janvārī noraidīja? 

Ģirts Kuplais: Ministrija plānoja atļaut atkritumu radītājiem, kuri atbrīvoti no
dabas resursu nodokļa samaksas un kuru radīto sadzīves atkritumu apjoms sasniedz
240 kubikmetrus gadā, pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Iemesls šādai
iecerei bija konkurences veicināšana. Tas nozīmē, ka, piemēram, lielveikali
varētu slēgt līgumu ar sevis izvēlētu apsaimniekotāju. Šādu izmaiņu rezultātā
varētu samazināties „ZAAO" savākto atkritumu apjoms, kas varētu atsaukties uz
maksu par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem, īpaši lauku teritorijās.
Proti, saskaņojot ar pašvaldībām cenu aprēķinus, esam rēķinājušies ar noteiktu
atkritumu apjomu kopumā, taču likumdošanas izmaiņu gadījumā nespētu segt
plānotās izmaksas. Tāpat šādu izmaiņu dēļ dārgāka varētu kļūt dalītās atkritumu
vākšanas infrastruktūras sakārtošana iedzīvotājiem, ko kā obligātu pieprasa ES.
Proti, dalīti vākto atkritumu apjoms, ko veido lielveikali, nenonāktu tajās
šķirošanas līnijās, kas savulaik tika izbūvētas poligonos, pamatojoties uz Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāniem un spēkā esošajiem
normatīviem. 

Kā varat atspēkot argumentu, ka pašvaldības uzņēmums kā atkritumu
apsaimniekotājs ir dārgāks? 

Ģirts Kuplais: Jāņem vērā kvalitāte, jo labi un lēti ir nesavienojami jēdzieni.
Patiesībā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi Latvijā ir lēti. Salīdzinājumā
ar citiem mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas izmaksas ir 0,7% uz vienu personu gadā. Komunālajiem
pakalpojumiem - tostarp elektroenerģijai, ūdenim, gāzei - izmaksas ir ap 24%. Ar
tādiem līdzekļiem kā pašlaik strādājam, neveicināsim attīstību. Tas izslēdz
iespēju, ka Latvijā varētu būvēt kādas atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Nav
iespēju ieviest modernākas tehnoloģijas gan atkritumu savākšanā, gan pārstrādē.
Visas prasības esam izpildījuši, ir uz ko tiekties, bet pašlaik rocība neļauj,
nav iespējas līdzfinansēt projektus. 

Ingrīda Gubernatorova: Esam veikuši arī iedzīvotāju maksas par atkritumu
apsaimniekošanu salīdzinājumu visā Latvijā un varam teikt, ka iedzīvotājiem
būtiskākais ir nevis tarifs, bet gan gala maksa par atkritumu izvešanu un tas,
kā šo maksu iespējams samazināt, piemēram, šķirojot atkritumus. 

Kādas priekšrocības iedzīvotājiem sniedz modernākas tehnoloģijas atkritumu
savākšanā un pārstrādē? 

Ģirts Kuplais: Tur jau tā lieta, ka pašlaik iedzīvotājus interesē tikai summa
rēķinā, bet ja skatāmies ilgtermiņā, ko atstāsim bērniem, mazbērniem - lielas
kaudzes ar atkritumiem, kas it kā lēti savākti no iedzīvotājiem. Ja ievieš
modernākas tehnoloģijas, no savāktajiem atkritumiem pāri paliek tikai smaka un
pelni. Daudzās Eiropas valstīs obligāts ir nosacījums, ka poligonā var noglabāt
tikai to, ko nekur citur - ne kompostēšanai, ne pārstrādei vairs nevar izmantot.

Informācija 

ZAAO ir Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību 1998.gadā dibināts uzņēmums ar mērķi
sniegt kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus fiziskām un
juridiskām personām visā Ziemeļvidzemes reģionā, liecina informācija uzņēmuma
mājaslapā. Uzņēmuma īpašnieki ir 28 pašvaldības. 

ZAAO darbības virziens ir atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, apstrāde,
pārkraušana, pārvadāšana, apglabāšana. 

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Nespēj kontrolēt valsts galvotu naudu 

Finanšu ministrija sacenšas ar Iekšlietu ministriju nolaidībā un nekompetencē,
pārbaudot valsts garantēta kredīta izlietošanu uzņēmumā Liepājas metalurgs. 

Situācija Liepājas metalurgā pašlaik atgādina situāciju Parex bankā pēc 2008.
gada 10. novembra, kad valsts bija atpirkusi bankas akciju kontrolpaketi no
Valērija Kargina un Viktora Krasovicka. Par diviem latiem valsts iestādes ieguva
tiesības doties uz banku un tikai tad noskaidrot, ko īsti valsts nopirkusi. Pēc
tam pāris mēnešus iestādes rādīja viena uz otru un tielējās, kas kurai jādara
vai nav jādara. Kad beidzot tomēr sāka parādīties valstij piederošās bankas
bilances pārvērtēšanas rezultāti, no bilances izrādījās pazuduši pāris miljardi
(ne miljonu) latu. 

Valsts tiesības kontrolēt privāto uzņēmumu Liepājas metalurgs ir radījis 2008.
gada beigās publiski apsolītais, bet veselu gadu vēlāk izsniegtais valsts
galvojums, kura saņemšana prasīja no uzņēmuma apņemšanos informēt Finanšu
ministriju par savu saimniecisko stāvokli. Līdz pat pēdējām dienām Finanšu
ministrija uzskatīja, ka stāvoklis patiešām ir tik labs, cik to apliecināja
auditori. Finanšu ministrija neinteresējās, ir vai nav uzņēmuma padomes loceklis
Andris Deniņš tas pats Andris Deniņš, kam pieder auditorfirma, kas apliecināja,
ka uzņēmuma finanses ir vismaz ciešamā stāvoklī. Tieši tāpat Finanšu ministrija
neinteresējās, ko īsti nozīmē uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana publiskie
apgalvojumi, ka tagadējā uzņēmuma vadība izsaimnieko t mantu. Šie apgalvojumi
tika noformēti tādās liecībās par Liepājas metalurga darījumiem, ka Valsts
policija jau pagājušā gada augustā bija spiesta sākt kriminālprocesu, bet tā
vienīgais rezultāts, ko Neatkarīgajai apliecināja iekšlietu ministra Riharda
Kozlovska preses pārstāve Daiga Holma, esot tāds, ka «šobrīd kriminālprocesā
neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto». Policija nevar pateikt arī to,
ka apgalvojumiem par uzņēmuma mantas izsaimniekošanu nav pamata. 

Notiks Andra Vilka grāmatas "Grūtupa fenomens" atvēršanas svētki 

2012.gada 8.novembris. 

Informāciju sagatavoja Ilze Veisbārde, SIA "Jānis Roze" Reklāmas un sabiedrisko
attiecību daļas vadītāja. 

Andra Vilka grāmatas "Grūtupa fenomens" atvēršanas svētki š.g. 15.novembrī
plkst.14.00 Jāņa Rozes grāmatnīcā Kr. Barona ielā 5 

Grāmata "Grūtupa fenomens" veltīta personībai, kurā, izsakoties paša Grūtups
vārdiem, ir apvienotas divas pretējības - absolūts ideālists un absolūts
praktiķis. Proti, Andris Grūtups vienmēr, nereti pat riskējot ar patiesi
apskaužamo advokāta karjeru un visnotaļ upurējot savu veselību, ir konsekventi
aizstāvējis latviskas Latvijas ideju, taču vienlaikus viņš ir izcīnījis spožas
uzvaras sabiedrības sašutumu izraisījušās tiesu prāvās. Neviennozīmīgi tiek
vērtēta arī Andra Grūtupa intervijas un dokumentālā proza. 

Lasītājiem tiek piedāvāts filozofisks stāstījums, kas balstās pārliecībā, ka
cilvēku radījuši tik vareni spēki, ka tos nav iespējams ievietot indivīda
apziņai piemītošo kritēriju rāmjos. Jebkurā cilvēkā ir koncentrēta visa cilvēces
vēsture diapazonā no viszemiskākā līdz viscēlākajam. Novilkt striktu robežu
starp vienu un otru ir neiespējami. Viss atkarīgs no tā, kā palaimējies nodzīvot
dzīvi. Tieši tāpēc grāmatas autors atturas no Grūtupa vērtējumiem atskaites
sistēmā "ļaunais - labais", galveno uzmanību fokusējot uz mēģinājumiem
izskaidrot viņa daudzpusīgās aktivitātes un skaidri apzinoties, ka arī šāda
pieeja tomēr nevar rezultēties kaut kādā visuaptverošā patiesībā. Grūtups ir
bijis un arī turpmāk paliks pilnībā neizprats noslēpums. Arī šīs grāmatas
autoram. Kaut vai tāpēc vien, ka sadarbība ar grāmatas galveno varoni pārtrūka
jau pēc dažām tikšanās reizēm. 

Grāmata sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā galvenokārt tiek "zīmēts" Andra
Grūtupa sociālpsiholoģiskais portrets, aprakstīta viņa meistarīgi īstenotā
uzdrošināšanās juridiskajā un rakstniecības jomā, kā arī raksturoti grāmatas
galvenā varoņa sociāli politiskie uzskati, viņa sabiedriskās domas veidotāja
talants. Grāmatas otro daļu veido nozīmīgākās un nereti arī skandalozākās Andra
Grūtupa intervijas, juridisko un dokumentālajai prozai veltīto grāmatu
fragmenti. 

Papildu informācija: 

SIA Jānis Roze 

Reklāmas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja 

Ilze Veisbārde 

Tālr. 67501562, 

mob. 29240290 

e-pasts: ilzev@jr.lv 

Bērna tēvs kategoriski iebilst pret bijušās sievas lēmumu pārvest viņu dēlu uz
citu kontinentu. 

Vīrietis pieprasa aktrisei atgriezt bērnu Losandželosā un apvaino viņu
aizbildniecības pilnvaru pārkāpšanā. 

Pāris darīja visu, lai kāzas paliktu noslēpumā tītas, tāpēc nav pieejams neviens
kāzu foto, ir zināmi vien pāris kāzu fakti, tas, ka kāzās piedalījās visas trīs
Dženijas meitas Luka, Lola un Fiona. 

«Māksliniece ar ogli tik īsā laikā spēja uzzīmēt portretu. Vēlos vēl piebilst,
ka viņa ir tetovētāja, kas ir ļoti interesanti. Cilvēkam ar tik lielu talantu
spētu uzticēt arī izdaiļot savu ķermeni ar kādu tetovējumu,» noslēpumaini nosaka
Laura. 

Tā kā ne Viljamam, ne Keitai līdz pat pirmdienas vakaram nav jāpilda nekādi
valstij būtiski pienākumi, viņi plāno uz nedēļas nogali izrauties no mājām. 

22 mēnešus vecais princis Džordžs cieši tur mazo māsu, nekautrējas to noskūpstīt
un veltīt kamerai savu burvīgo smaidu. 

Aktrise Nikola Kidmena publiski paziņo, ka nav apvainojusies uz savu meitu,
tieši otrādi, tā bija viņas pašas izvēle - neierasties uz kāzām. 

Alkoholismā aktieris vaino tēva nāvi un šķiršanos, tieši šīs lietas viņu
iebīdījušas nepareizās sliedēs, toties mātes nāve likusi aktierim pilnībā
salūzt. 

Neskatoties uz salauzto roku, Romāns bija spējīgs parādīt labāko rezultātu un
aizkustināt skatītājus un žūriju ar savu izpildījumu un priekšnesumu. 

Intars nemēģina kopēt Gregoriju Lepsu, bet piešķir dziesmai savu īpašo
skanējumu, kopā sadziedāšanos padarot intīmāku, erotiskāku. 

Mākslinieces Ievas Bondares dēls Daniels izvēlējās dzeltenas krāsas amuletu, jo
ārā pavasaris, mamma darbos izmanto daudz dzelteno krāsu, dzeltens simbolizē
sauli, bet mamma ir kā saule, sekoja amulets, kurš simbolizē māmiņu un veidojot
rokassprādzi mammai nevar neizvēlēties šādu amluletu. Kā trešo un noslēdzošo
piekariņu Daniels izvēlējās ģimenes koku, lai vai kur mamma arī nebūtu, viņai
līdzi būtu ģimene, kaut simboliskā nozīmē. 

Aktieris Zaks Efrons filmējas firmā «Pludmales patruļa», lielāko laiku
filmēšanās laukumā pavada ar kailu torsu. Intervijā izdevumam «Elle» aktieris
atklājis, kas liktu viņu filmēties pilnīgi kailam. 

Abi apmeklēja polo sacensības Bērkšīrā, bet kāds aculiecinieks tabloīdam «The
Sun» atklājis, ka Harijs un Elija nemitīgi flirtējuši un pat skūpstījušies. 

Intervijā zvaigzne atzinusies, ka ir laimīga kopā ar Alīsiju, bet viņu
attiecībās ir bijuši sarežģījumi. 

Klausoties dziedātājas balsī, visi četri žūrijas locekļi beigu beigās apgriezās
savos krēslos riņķī, dodot māksliniecei zaļo gaismu tālākai dalībai. 

Jau apmeklējot «Golden globe» ceremoniju, zvaigznes vakaru pavadīja kopā,
aktieris nemitīgi kaut ko čukstēja dziedātājai un glāstīja viņas muguru. 

Aktieris Džona Hills jau vairākus gadus cīnījies ar lieko svaru, tomēr jau atkal
viņam nācies pieņemties svarā. Dramatiskās izskata izmaiņas skaidrojamas ar
aktiera dalību filmā «Arms And The Dudes». 

Džilindžers ar jauno sievu Ingu Grencbergu devies apceļot Šveici un Korsiku. 

Doma ir un paliek tikai doma, kamēr tā nepiepildās. Parunāsim par to, kad
piepildīsies. 

Grūti atbildēt. Man pašai ļoti nepatīk saistīt politiku ar mūziku, ne jau
dziedātāja ir vainīga tajā ko dara viņas valsts galva. Es no tā visa cenšos
norobežoties un smelties tikai pozitīvo. Tā kā nemāku pateikt kā ir šajā
gadījumā, ceru, ka uzvarēja godīgums. Man patika abas dziesmas. 

Miks netic mīlestībai no pirmā acu skatiena, jo uzskata, ka jāiepazīst vienam
otru, jāvieš uzticība, jāpierāda, ka viss ir īsts. No pirmā acu uzmetiena tā var
būt tikai iemīlēšanās, bet noteikti ne pati mīlestība. Miks arī prot atšķirt
mīlestību no iekāres, jo mīlestība ir uz mūžu, bet iekāre nav ilgstoša. 

«Daži teikuši, ka man vienkārši ir tāda seja, bet tas nepalīdz. Patiesībā tas
ļoti apbēdina, liek aizdomāties, ko tad īsti tādu daru, ka cilvēki par mani tā
domā un pat publiski izsakās. Visbiežāk esmu vienkārši sabijies no kādas jaunas
situācijas, kurā esmu nonācis, daudz nerunāju, mēģinu sakopot domas,
koncentrēties uzdevumam, maz runāju ar apkārtējiem, ja runājam par brīžiem pirms
kādas uzstāšanās. Tāpat arī ikdienā - paiet kāds laiks, līdz adaptējos
situācijai, līdz saprotu, kur esmu ieradies, ar ko un par ko varu parunāties.
Kad biju jaunāks, tad varbūt arī biju nedaudz lecīgāks, ar savu taisnību, kuru
visur centos pierādīt. Jau labu laiku atpakaļ sapratu, ka nav tādas vienas
taisnības! Nav jau ko taisnoties, jo kādam vienalga likšos iedomīgs, - cilvēku
domas, viedokli nav tik viegli mainīt,» spriež Miks. 

Tuvojoties Valentīndienai, Miks atklāj, ka, gadiem ejot, mīlestība «apaug» un
tai tiek pievienota vērtība – kopīgas atmiņas, notikumi, kuri, iespējams, vairs
neatkārtosies. 

Uzraksts noteikti mulsināja daudzus festivāla viesus, bet tikpat daudzi šādu
uzdrīkstēšanos uzņēma ar aplausiem. 

Dienu pirms Jāņiem Lolita jau ne tikai plānoja, ko likt svētku galdā, bet ķērās
pie cepšanas un jau izcepa vairākus gardumus. 

Dziesma «Miljoniem dota mīlestība» tapusi par godu Valentīna dienai un visiem
mīlētājiem. Hits liks aizdomāties par mīlestības spēku, enerģiju, sajūtām un
motivēs nekad nepadoties un vienmēr ticēt mīlestībai. 

Modele ātri reaģējusi un iesitusi puisim pļauku, apsargi uzreiz reaģējuši un
aizveduši Bīberu. 

Dziedātāja Bejonsē pēdējā laikā apsver iespēju sākt filmēties filmās un labas
lomas dēļ viņa ir gatava filmēties pilnīgi kaila neizmantojot dublieri. 

Britu rokmūziķa Ozija Osborna ģimene no izsoļu nama atpirkusi mantas no smagā
metāla grupas «Black Sabbath» sākuma posma, lai nodrošinātos, ka tās nenonāk
privāto kolekcionāru rokās. 

Šefīldas Izsoļu nams bija plānojis 30.septembrī izsolīt piemiņlietas no «Black
Sabbath» pirmajiem četriem muzicēšanas gadiem. To kopējā vērtība tika lēsta ap
3000 sterliņu mārciņu (3550 eiro). 

Jau labu laiku klīda baumas kar Kristenas Stjuartes romānu ar sievieti, nu
baumas ir apstiprinājušās. 

Kerija un Vaitas attiecības aizsākās 2012.gadā. Kopš tā laika viņi vairākkārt
šķīrās un pēc tam atkal salaba. 

Kilmera fani cer, ka aktieris nāks pie prāta un dosies uz slimnīcu, lai saņemtu
palīdzību, ne turpinās klausīt savas sektas ieteikumiem. 

Pāris mājvietā iekārtojuši sistēmu, kura aktivizēs dažādas tehnikas, ieslēgs
gaismu, signalizāciju, ventilāciju, pateicoties viņu balsīm, tādā veidā pāris
varēs pat necelties no gultas, lai atvērtu logu vai ieslēgtu televizoru, visu
varēs paveikt ar balss komandu. 

Augustā Afleks sociālajos tīklos publicēja video no uzņemšanas laukuma, kur
Manganello bija iejuties ļaunā varoņa Dedstroka lomā. Viņš bija tērpies maskā,
kas gandrīz pilnībā nosedza seju. 

Zvaigzne, lietojot alkoholu, jūt sevī Napoleona kompleksu un apzinās, ka nekādas
apreibinošas vielas nav domātas viņam, jo dzīve ir pārāk īsa, lai to pazaudētu
šāda mēsla dēļ. 

4.septembrī lielveikalā «Galerija centrs» norisinājās zīmola «Ecco» rudens apavu
prezentācija. Pasākums tika ieturēts pop-up stilā un pulcēja gan mūziķus,
dīdžejus, gan modes blogerus. 

Lielākais pārsteigums bija fotomākslinieka Nila Viļņa veidotā foto kaste ar
īpašiem efektiem, kuri lika modeļiem apgriezties kājām gaisā viņiem pašiem to
pat nemanot. 

Šāda atrakcija piesaistīja gandrīz visu garāmejošo skatienus, cilvēki apstājās
un noraudzījās atrakcijā. 

Jaunāko dēlu Skots nesa uz rokām, bet Kortnija stūma ratiņus ar sešus gadus veco
Meisonu, kamēr četrus gadus vecā Penelope gāja kājām. 

Eltonam vienmēr patikuši šī zīmola tērpi un nu viņš atkal ir gatavs valkāt
zīmola šedevrus. 

Bens un Dženifera nedomā oficiāli šķirt laulību līdz atkal atgriezīsies Amerikā,
jo cer, ka šāda pieredze jaunā valstī varētu atgriezt uzticību, mīlestību un
cieņu. 

Latvijā iemīļotie skatuves mākslinieki Žoržs Siksna, Roberto Meloni un Kaspars
Antess apvienojušies muzikālajā projektā, bruņiniecisku jūtu aizkustināti. 

Apmeklējot viņas koncertu, Jūs priecāsieties un smiesieties, nedaudz skumsiet un
pārdzīvosiet par galveno varoni, bet Jūs noteikti nepaliksiet vienaldzīgi. 

Tobāgo salas eksotiski gleznainais nosaukums ir zināms teju katram bērnam, taču
tikai retajam ir bijusi iespēja pasakainajā salā pabūt. 

«Domāju, ka Kaimiņš nonāks dilemmas priekšā – no vienas puses darīt darbu, bet
no otras puses uzņemt video. Ja viņš tramdīs savus kolēģus, viņš tiks izstumts
no aprites, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi,» norādīja Ījabs. 

»Vakara Ziņas« pievienojas Maestro sveicēju pulkam, novēlot nepagurt mūzikas
laukā, iepriecinot, aizkustinot un sajūsminot savus uzticīgos klausītājus! 

Pirms desmit gadiem Maestro 70. jubilejas gaidās viss bija kā parasti – Raimonds
Pauls vārdu «jubileja» nemaz negribēja dzirdēt. Viņš dienu pirms šiem svētkiem
strādāja savā Baltezera īpašumā: revidēja šķūni, kurā bija sakrājies kārtīgs
vecu lietu kultūrslānis. Baltezera krastā, Raimonda Paula «Mežrozītēs», liesmoja
ugunskurs, un tas pelēkajā janvāra dienas pustumsā bija saskatāms jau iztālēm:
tur dega visādi krāmi, no ezera izskaloti dēļu gali. Ziema atnāca neierasti
silta, bet pie tā jau bija pierasts, tāpat kā pie ikgadējām jubilejām. 

Ja tiec iztraucēta seksa laikā, no orgasma droši vari atvadīties. Tāpēc neļauj,
lai seksa laikā tevi traucē telefona zvani, mūzika vai kas cits. Tavas smadzenes
seksa laikā spēlē svarīgu lomu, reģistrējot sajūtas un izstrādājot endorfīnus
(laimes un labsajūtas hormonu) ķermenī. Katrs sīkums, kas novērš uzmanību, izsit
tavas smadzenes no sliedēm. Tāpēc koncentrējies uz savām sajūtām - ja tevi kas
neapmierina, vari sevi glāstīt pati vai palūdz partnerim nomainīt pozu. 

Ar aromātiskiem āboliem brūnajā cukurā. Āboli, uzglabāti vēsos lauku pagrabos un
pareizos apstākļos, ir pieejami arī pēdējos ziemas mēnešos. Tajos joprojām ir
daudz vitamīnu un vērtīgu uzturvielu, tāpēc izmanto tās! Nomizo dažus saldskābus
ābolus, sagriez tos gabaliņos un sautē, pievienojot pāris karotes brūnā cukura
un garšvielas pēc savas izvēles – kanēli, kardamonu, krustnagliņas. Šo spēcīgo
garšu vietā var izmantot arī vaniļas pāksti, jo tās garša ir neitrālāka un patīk
teju ikvienam neatkarīgi no vecuma. Sautē, kamēr ābola gabaliņi kļuvuši mīksti
un sulīgi. Pasniedz kopā ar savām mīļākajām pankūkām. 

Rīsiem pievieno pusi piena, vaniļas cukuru un uz lēnas uguns, vienmērīgi maisot,
turpina vārīt 3-5 minūtes. Pievieno sakultu olu, mandeļu skaidiņas un atlikušo
pienu. Turpina maisīt, kamēr rīsi kļuvuši izteikti krēmīgi. 

Ābolu iztīra un sagriež mazos gabaliņos vai sloksnītēs. Uz pannas izkausē
sviestu, pievieno ābolu gabaliņus, cukuru un kanēli. Maisot turpina cep 2
minūtes, kamēr āboli kļuvuši mīksti. 

Kamēr gaļa cepas, sālsūdenī vāra grūbas, kamēr tās mīkstas. Pagatavo pētersīļu
mērci, blenderī kopā samaļot pētersīļus, eļļu un ķiploku. Grūbas sajauc ar
pētersīļu mērci. 

Ziemai tik ļoti piestāv apelsīnu aromāts… Tas silda un vilina - tieši tādēļ šī
pēc svētkiem un Itālijas saules smaržojošā kūka jācep Ziemas saulgriežos.
Biskvīts ir gaisīgs un apelsīnu sīrups to padara neparastu un svētku galda
cienīgu. 

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Cepamās formas (ar 20 cm diametru; ja
formas diametrs ir 24 cm, tad šī kūka sanāks nedaudz “plakanāka”) apakšu izklāj
ar cepamo papīru, bet malas iesmērē ar sviestu. 

Ar mikseri saputo sviestu, apelsīna miziņu un cukuru. Masa kļūs gaišāka un
gaisīgāka. Turpina putot, pa vienai pievieno olas. Beigās iemaisa mannu, miltus,
cepamo pulveri un pienu. Puto vai maisa, kamēr izveidojas viendabīga mīkla. 

Kamēr kūka cepas, pagatavo sīrupu. Mazā katliņā ieber cukuru un pievieno
apelsīna sulu. Uz zemas uguns, nepārtraukti maisot, sagaida, kamēr cukurs
izkūst. Turpina maisīt, līdz šķidrums kļūst biezāks un garša – koncentrētāka
(apmēram 5-7 minūtes). Nedaudz atdzesē (ja pirms pārliešanas kūkai sīrups kļuvis
pārāk biezs, to atkal nedaudz uzsilda). 

"Uzskatīju par lielu godu atnākt un piedalīties. Tas ir vēsturisks notikums, par
kuru cilvēki varēs stāstīt saviem mazbērniem," Valsts prezidenta Valda Zatlera
vizīti Strenčos vērtē pensionāre Dzidra Ploce. Valsts prezidents šodien tikās ar
strencēniešiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem pilsētas kultūras nama zālē. 

Neraugoties uz iespēju redzēt valsts pirmo amatpersonu darba laikā - pulksten
11.00, ieradās daudz dažāda vecuma cilvēku. Zālē bija aizņemas bija gandrīz
visas sēdvietas. 

Jērcēniete Dzintra Lezdiņa sevi nosauc par V. Zatlera fani. Pērn esot
uzrakstījusi viņam pateicības vēstuli, jo aizvadītajā gadā Valsts prezidents
ieradās uz politisko represēto salidojuma atklāšanu Ikšķilē. 

"Deviņos gados pirmo reizi mūs, represētos, salidojumā apciemoja prezidents,"
Dz. Lezdiņa joprojām to atceras ar saviļņojošām emocijām un pateicībā vakar
pasniedza V. Zatleram savā āboliņa laukā saplūktas naktsvijoles. "Zinu,ka tās
ierakstītas Sarkanajā grāmatā, bet man tāpat būtu jāpļauj nost, jo aug tīrumā,"
puķu plūkšanu attaisno Dz. Lezdiņa. 

Valsts pirmo amatpersonu un viņa dzīvesbiedri Lilitu Zatleri strencēnieši vakar
uzņēma viesmīlīgi, veltot V. Zatleram labus vārdus. "Prezidenta vizīte ļoti
patika. Uz jautājumiem viņš atbildēja korekti un solīdi, tikai žēl, ka jautājumi
bija dažādi, arī šādi tādi," spriež strencēniete Inese Kārkliņa. 

Iedzīvotājiem bija iespēja uzdot Valsts prezidentam aktuālus jautājumus un
stāstīt par lietām, kuras viņus uztrauc. To klāstā bija, piemēram, pensionāru,
invalīdu un mediķu problēmas, aicinājums palīdzēt atgriezties dzimtenē Īrijā
dzīvojošiem latviešiem, kā arī šobrīd valstī aktuāli procesi - Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja varbūtējā nomaiņa un 2. augustā
gaidāmais referendums par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 

Vizīti Strenčos Valsts prezidentam atgādinās simboliska dāvana - Agra Dzilnas
fotogrāfija, kurā redzamas Strenču krāces Gaujā. V. Zatlers pirmo reizi
iepazinis Strenčus, braucot ar laivu pa Strenču krācēm. 

Pēc vizītes Strenčos valsts pirmā amatpersona devās uz akciju sabiedrības
"Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētavu. Viņam bija ieplānota arī vizīte
Vijciema čiekurkaltē un lauku sētā "Kankarīši", kurā saimnieko Lonija Kurpniece
ar ģimeni. 

Vakar, kad Strenčos viesojās Valsts prezidents, Trikātas ielā, kas ved uz
kokaudzētavu, ceļinieki čakli laboja bedres. Strenču domes priekšsēdētāja Velga
Graumane noliedz runas, ka bedru labošana un zāles pļaušana pilsētā ir saistīta
ar valsts pirmās amatpersonas vizīti. "Tā ir mūsu ikdiena. Kad ceļinieki tika
strādāt Strenčos, tad arī tika. Mums bija stingrs noteikums, ka bedrēm jābūt
salabotām līdz Līgo svētkiem," uzsver pašvaldības vadītāja. 

Tieši atraitnītes ir tās, kas nebaidās pavasara nakšu dzestrumu, aukstos vējus
un arī ziemas pēdējās atvadas – sniegputeņus. Savukārt z/s Liepas ļaudis no
Dobeles novada tirgosies ar augļu kociņu un ogulāju stādiem. Protams, tirgū būs
iegādājamas ierastās pārtikas un rūpniecības preces, kā arī pūpolu zari, ko
rotāt māju Pūpolsvētdienā. 

Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiks izkaisītas pierobežā - 70
līdz 100 km attālumā no Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas,
arī apdzīvotu vietu tuvumā. Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu
trakumsērgas vīrusu saturošu vakcīnu "Lusvulpen", kas iestrādāta zivju miltu,
tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. 

Arī pērn mūsu sportisti izcīnījuši pirmās vietas pasaules un Eiropas mēroga
sacensībās, bijuši citi panākumi. Kā nozīmīgākais minēts Paulas Nikolas
Ņečiporukas Eiropas čempiones tituls pludmales volejbolā U-18 grupā. „Tas arī
bija pagājušā gada galvenais mērķis,” skaidro sportiste. „Ar pārinieci Tīnu
Graudiņu izpildījām uzdevumu, kam īpaši gatavojāmies. Tas izdevās tāpēc, ka mums
abām ļoti labi saskan: nav konfliktu, tieši pretēji – mākam viena otru
nomierināt. 

Sporta hallē 6.II 22.00 balle ar grupu Brekšu Pekši. Galdiņus rezervēt pa tālr.
27884937. 

15. aprīlī ap 6.30 konstatēts, ka Kuldīgā atlauzta garāža un mēģināts izstumt
automašīnu Opel Astra. 8.00 Ēdoles pagastā pie kādām mājām konstatēts, ka
atslēgts vagoniņš un nozagti celtniecības instrumenti. 16. aprīlī ap 3.12
Kuldīgā, Pasta ielā, spēļu zālē vīrietim nozagta nauda. 

Šogad Snēpeles Kalējsētās izmēģināta zemeņu audzēšana, ieklājot melno plēvi.
Saimniece Sandra Lūciņa secina, ka šāda metode tiešām atmaksājas: pavasara stādi
labi iesakņojas, nav smagi jācīnās ar nezālēm, ogas padodas skaistākas, tās
vieglāk nolasīt. 

Leijerkastes skaņas mijas ar tautas mūziku un dziedājumiem, gaisā virmo lauku
labumu aromāts, un ļaudis iepazīst apkūlību un ne tikai šo seno darbu iemaņas –
tāda gaisotne Padures klēts pagalmā valdīja sestdien, 10. septembrī. 

Zaudējam tādēļ, ka nav pieredzes, labi vajadzētu nospēlēt setu galotnes.
Nevienam neko nepārmetu, šī ir mūsu pirmā sezona. 

Ja jūs tur sēdētu un būtu drošības dienesta darbinieks, no jums būtu paņemts
paraksts, ka jūs nedrīkstat izpaust šīs ziņas, kas jums ir uzticētas. Un, ja jūs
pretēji likumam tās izpaudīsiet, tad jums būs jāatbild. Un, ja jums aiz muguras
kolēģis būs pašķirstījis, paskatījies, kas īsti ir tas valsts noslēpums, vai
kaut kā nofiksējis, tiešā veidā ieguvis šo noslēpumu, tad arī šis gadījums būs
likumā minētais gadījums. 

Daudzes kungs! Kolēģi! Kolēģes! Vēlos jums nolasīt daļu no vēstules, kura mani
pamudināja iesniegt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā. 

Tūliņ viņi aizies vasaras brīvlaikā, bet suņu barības ražotājs rīkos pozitīvisma
kampaņas, kamēr suņi turpinās saslimt un mirt. 

Es domāju, katrs no jums atceras kādu skolotāju, kurš lika pārrakstīt vairākas
rindas glītrakstīšanā, ja kaut viens burts nebija ar pareizo slīpumu, ka
matemātikā bija jāpārraksta viss piemērs, lai būtu pareizi un bez kļūdām. Un ka
arī latviešu valodā bija jāuzraksta viss teikums un jāpaskaidro, kādēļ tur bija
jāliek komats, bet sestdienā darbmācība beidzās tikai tad, kad konstruktorā
parādītais attēls bija saskrūvēts līdz galam un tur bija pilnīgi visas skrūves.
Izglītības sistēmā mums mācīja izlabot savas kļūdas un padarīt kārtīgi darbu
līdz galam. Tā bija pedagoga atbildība! 

Es novēlu Straujumas kundzei varbūt arī pārlasīt šo grāmatu; lai jums spēks
visiem, izturība un izdodas visiem stingri un daudz, daudz labāk padarīt visus
darbus! 

Jā, 600 000 pilsoņu viedoklis ir svarīgs. Tas, neapšaubāmi, ir jāizanalizē un
jāizprot, ko šie cilvēki ir domājuši un kāpēc viņi ir gājuši uz šiem iecirkņiem.
Bez tam ir jāizprot arī šie nemitīgie centieni visiem spēkiem graut Latvijas
stabilitāti, kā nu kurš prot. Un kāpēc gan neieklausīties mūsu brāļu tautas
Lietuvas premjera Ķirķila pieņēmumā un teiktajā, kas ir izplatīts internetā? Vai
tiešam tas nav svarīgi? Un ja nu premjera Ķirķila teiktajā ir zināma daļa
patiesības? Kurš to izskatīs? 

Turklāt es nevaru neanalizēt dažu esošo Saeimas deputātu īpatnējos izteicienus,
ka šī 9.Saeima tūlīt ir jāatlaiž. Šie deputāti šeit, Saeimā, saņem algu, pie tam
ar visām piemaksām krietni lielāku nekā vidēji valstī, bet viņi nestrādā. Kāpēc
viņi nestrādā – tas ir interesants jautājums. Taču tanī pašā laikā viņi mandātus
nenoliek. Vai tas nav īpaši pētāms jautājums? Kāpēc jūs nenoliekat savus
mandātus un traucējat citiem strādāt? Lai jūsu vietā nāk citi no jūsu partijām,
viņi varbūt būs gudrāki un kaut ko darīs šeit. 

Visa tā rezultātā, cienītie kolēģi no pozīcijas un no opozīcijas, izanalizēsim
visu! Netrakosim! Mums nav nekur jāskrien, nekādi termiņi te nav jānoliek! Tas
ir pilnīgi lieki. Saeima ir galvenā valsts iestāde Latvijā, un, ja mums šeit
vairāk vai mazāk valdīs miers... Nu to saticību – to mēs piedomāsim klāt. Ja tas
šeit būs, tad arī tauta nomierināsies. Mēģināsim saliedēt tautu, nevis
pretstatīt 600 tūkstošus pret 900 tūkstošiem! 

Iepriekšējie runātāji centās samest visu vienā katlā, cerot, ka no tā
nesaindēsies un paliks dzīvi, taču tā rīkoties tomēr ir ļoti nepareizi. Es vēlos
jūs informēt, kāpēc mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu un kāpēc šis
priekšlikums arī nav nekādā ziņā atbalstāms. Un ir patiešām liels pārsteigums,
ka bija deputāti, kas to atbalstīja. Proti, šis priekšlikums ir stingri novēlots
un nekonkrēts, turklāt nekorekti juridiski sastādīts. Jo Saeima neveido kādas
nenosakāmas apakškomisijas, Saeima veido speciālas komisijas, ja tas
nepieciešams. Taču arī šoreiz tas nav nepieciešams, jo Saeimas Juridiskā
komisija jau ir izveidojusi apakškomisiju darbam ar Satversmes grozījumu
izstrādi, turklāt par šīs apakškomisijas izveidošanu ir vienbalsīgi nobalsojuši
visi komisijas locekļi; par šīs apakškomisijas izveidošanu ir nobalsojuši arī šī
konkrētā iesnieguma parakstītāji – Jānis Reirs un Solvita Āboltiņa, kā arī
Aigars Štokenbergs. Un gribu jūs informēt, ka nav pieļaujama Saeimā tāda
situācija, ka cilvēks, kas ir jau nobalsojis par kādas apakškomisijas
izveidošanu, kurai tika dots šāds uzdevums, par to neinformē Saeimu, cenšas
turēt galvu augsti paceltu un vienlaikus iebāzt to zemē. Jums visiem ir zināms,
visas frakcijas ir informētas, ka apakškomisija ir izveidota, ir nosprausts jau
konkrēts uzdevums, un tas tiks vēl precīzāk formulēts nākamajā nedēļā. Visiem
komisijas pārstāvjiem ir dots uzdevums konsultēties ar frakcijām, kādā apjomā
tās ir gatavas strādāt, pie cik liela apjoma grozījumiem, jo iesniegumi un
priekšlikumi ir atšķirīgi. 

Saeima atbalstījusi arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā
kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta
dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu,
Valsts probācijas dienests veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas
ļauj prognozēt recidīva iespējamību un identificēt faktorus, kuri bijuši par
iemeslu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir
tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču
lielākoties tas netiek darīts. Cerēsim, ka situācija šajā jomā, apkarojot
dzimumnoziedzniekus, krietni, krietni uzlabosies. 

Analīzei autore izvēlējusies Īriju, Nīderlandi un Zviedriju, ņemot vērā to
valdību spēju pārvarēt ekonomiskās problēmas un attīstīt uzņēmējdarbības vidi.
Bez tam visas izvēlētās valstis ir ES sastāvā, līdz ar to ievērojot tos pašus
nosacījumus, ko nepieciešams garantēt Latvijā. Konkrētās valstis analīzei
izvēlētas, ņemot vērā to sasniegtos rezultātus: 

Pēc 10 gadiem Nīderlande atkārtoti izpelnījās starptautisko atzinību, definējot
jaunu terminu „Nīderlandes brīnums”, kas raksturoja šīs valsts ekonomisko
attīstību. Gan banku pārstāvji, gan politiķi apsveica veiksmīgo proporciju starp
reformām labklājības jomā, fiskālo konservatīvismu, kas vienlaicīgi stimulēja
arī jaunu darbvietu radīšanu un vispārējās sociālās drošības saglabāšanu.
Galvenā Nīderlandes iezīme bija lielais iedzīvotāju (gan sieviešu, gan arī
vīriešu) skaits, kuri nodarbināti nepilnā laikā, ilgtspējīga politika
salīdzinoši liela vidusslāņa izveidošanā, veiksmīgā ES konverģences kritēriju
ievērošana, sociālās nevienlīdzības nepastāvēšana, kā arī vienprātība sociālo
reformu pieņemšanā. 1997.g. Nīderlandē bezdarba līmenis bija zemāks nekā vidēji
ES – nedaudz vairāk par 6% [Visser, Hemerijck, 9]. Turklāt Nīderlandē
labklājības līmenis tika sasniegts periodā, kad lielākajā daļā citu
Rietumeiropas valstu bija vērojama lejupslīde, bezdarba līmeņa pieaugums. 

2008.gadā 77% no Nīderlandes iedzīvotājiem vecumā grupā 15 – 65 gadi bija
apmaksāts darbs vismaz vienas stundas nedēļā apmērā. Ar šādu statistiku
Nīderlande ieņem otro vietu ES, atpaliekot tikai no Dānijas, kuras
nodarbinātības rādītāji ir 78% apmērā. Vidēji ES nodarbinātības rādītāji ir 66%
apmērā, zemākie no tiem ir Maltā (55%) un arī Ungārijā, Itālijā, Rumānijā un
Polijā rādītāji ir zem 60% atzīmes. 

Elastības definējumi dažādu autoru skatījumā ir salīdzinoši atšķirīgi. Lange
(Lange) un Regini (Regini) norādījuši, ka elastību lielā mērā var saistīt ar
darba tirgus regulējošo aspektu samazināšanu, kā arī valsts vai pārvaldības
mazāku „iejaukšanos” noteiktu sistēmu noteikšanā. Vērtējot plašākā mērogā,
Olsons (Olson) ar darba tirgus elastību var apzīmēt spēju savietot dažādus darba
tirgus attiecību komponentus – atalgojuma līmeni, prasmes, darba laiku, un tml.
Piore (Piore), Sabels (Sabel) un citi zinātnieki pētniecības darbos atrunā
terminu organizācijas elastība, ar ko saprot spēju izmantot iekārtas un
strādājošos dažādās kombinācijās, lai piemērotos mainīgajiem darba tirgus
apstākļiem. Savukārt Atkinsons (Atkinson) uzsvēris, ka elastības faktorus var
iedalīt vairākos detalizētākos aspektos: 

Diferencētas minimālās darba algas kontekstā nereti tiek aizmirsts, ka tā dod
iespēju darba devējiem maksāt mazāku atalgojumu konkrētajai vecuma grupai, taču
neuzliek par pienākumu kvalificētākos un labāk izglītotākos cilvēkus atalgot
zemāk. Turklāt tā pieļauj iespēju noteikt jauniešiem augstāku darba algu nekā
pieaugušajiem iedzīvotājiem. 

Ekonomiskās attīstības periodos valstu valdības ir meklējušas līdzsvaru starp
aktīvās nodarbinātības politikas pasākumiem un bezdarba līmeni. No vienas puses,
nav noliedzama nepieciešamība stimulēt bezdarbnieku konkurētspējas
paaugstināšanu, kas attiecīgi palīdzētu viņiem iekļauties darba vidē. No otras
puses, aktīvie nodarbinātības politikas pasākumi stimulē valsts budžeta izdevumu
palielināšanu un neveicina bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū aktīvās
nodarbinātības politikas pasākumu laikā. 

Savā vēstulē, kas bija adresēta reliģisko ebreju vadītājiem, viņš apšaubīja
Mizrahi reliģisko cionistu uzskatu efektivitāti. Viņš uzskatīja, ka nav
iespējams noliegt, ka situācija ir visai bēdīga un tam par iemeslu ir trīs
cēloņi. Pirmais cēlonis ir, ka to jauno cilvēku, kuri atsaucās cionisma
aicinājumam, dzīvesveids ir visai tāls no Svētās Toras; pie šāda veida cionisma
viņi pieradina savus draugus un bērnus, kā rezultātā zaudē morālie uzstādījumi.
Tāpat Kuks vērš uzmanību uz rakstniekiem, kurus ir samaitājušas Apgaismības
idejas, kuri cionismam piešķir Apgaismības neprāta daļu, izraujot Toru no ebreju
apziņas. Tālāk viņš min trīs veidus, kā ar to cīnīties. Pirmais – visiem spēkiem
ir jācenšas cionismu iznīcināt, tādējādi izvairoties no lielām katastrofām, jo
cionisms nav neko vērts, ja tas aizēno ebreju dvēseles sauli. Otrs paņēmiens –
pilnīgi pretējs pirmajam: visiem dievbijīgajiem ebrejiem ir jāstājas cionistu
organizāciju rindās ar mērķi izmainīt tā saturu. Tad, kad vairums cionistu sāks
pildīt baušļus un kļūs par reliģijas sekotājiem, tad cionisms Torai nesīs
vienīgi labumu. Bet, uzskata Kuks, dzīvē šis paņēmiens sevi neattaisno, jo
atteikšanās no Toras tikai pieaug. Trešais paņēmiens sakņojas tajā, ka glābiņš
ir jāmeklē nodaloties. Tie, kuri pieturās pie šī uzskata, pieņem, ka tauta dalās
laicīgos un reliģiozos ļaudīs, un, kad viņi satiekas, viss tiek darīts
sekulārisma atbalstītāju ietekmē, un tas ir jālabo ar reliģiozās daļas
palīdzību. Šī pieeja guva atbalstu Mizrahi. Bet, Kuks raksta, ka arī šis nav
pareizais risinājums, jo gan reliģiozie, gan sekulārie ebreji – visi strādā
Cionas kalnos. Viņš raksta, ka Mizrahi pieeja, kā arī iepriekšējās, cionisma
situāciju neuzlabo. 

Kustībā ietilpa dažādas grupas, kuras vienoja mērķis – pārcelties uz Izraēla
zemi. Rīgā tika dibināta 12 cilvēku grupa, divi tās pārstāvji – Jehošua Falks
Gafanovičs un Moše Šekcers 1890. g. ieradās Jafā. Kopā ar grupām no Viļņas un
Kauņas viņi nopirka gruntsgabalu Haderā (220 dunamu katram). Bija iespēja
nopirkt vēl 2000 dunamu un viņi lūdza palīdzību saviem Rīgas biedriem. Leibs
Šalits un Jakovs Grindins nopirka atlikušo daļu. Daļa Rīgas ebreju vietējo
grūtību dēļ devās prom no Haderas, bet vēlāk atgriezās. Iepriekšminētais
kokmateriālu tirgotājs Leibs Šalits, kurš bija viens no kustības pirmajiem
dalībniekiem Rīgā, bija piedalījies arī Katovices konferencē 1884. gadā. Viņš
bija palīdzējis izceļotājiem no Rīgas, Kauņas un Viļņas nopirkt Palestīnā zemi
(Haderā). 1897. gadā viņš tika deleģēts uz pirmo cionistu kongresu Bāzelē, kur
tika ievēlēts par Eiropas Kolonizācijas fonda direktoru. 

Ceirei Cion (Cionas jaunatne) bija kreisi noskaņoto cionistu partija, kas savos
uzskatos apvienoja cionisma idejas ar demokrātiska sociālisma ideju. Viņu mērķis
bija nacionālas un sociāli taisnīgas valsts izveidošanas Palestīnā. Latvijā šīs
partijas līderis bija pazīstamais Maksis Lāzersons, kurš piedalījās arī Tautu
savienības minoritāšu komisijā. 1931. gadā Ceirei Cion apvienojās ar Latvijas
cionistu sociālistu organizāciju Cionistu sociālistu partijā. 

Jāatzīmē arī vairākas fotogrāfijas, kurās attēlots M. Nuroks, bet tās ir vai nu
bez uzraksta, vai arī uzraksts nav salasāms. Par darbu šajā arhīvā jāatzīmē, ka
lielākā daļa arhīva materiālu nav digitalizēta un lietu saraksts ir samērā
nepārskatāms. Arī fotogrāfiju apraksti ir samērā skopi, liela daļa nav
aprakstītas vispār. 

Nuroks mēdza ierasties dažādās Latvijas provinces pilsētās, lai uzstātos ar
priekšlasījumu par tā laika aktuālajām tēmām politikā un sadzīvē. Tā, piemēram,
1924. g. 15. okt. viņš viesojās Liepājā ar priekšlasījumu par viņa darbošanos
ebreju mazākumtautības labā Starpparlamentu konferencē Nāciju Līgā, kā arī
soļiem, ko viņš bija spēris, lai uzlabotu pavalstniecības likuma reformas gaitu.
Pēc lekcijas klātesošie izteica viņam pateicību un lūdz arī turpmāk darboties
Latvijas ebreju interešu vārdā. 

“Mūsu tautas situācija kļūst katastrofāla, pasaulē sāk pūst ļauni vēji. Brīvība
un taisnīgums, šie demokrātijas lozungi, tiek zaudēta to jēga. Tagad populāri ir
citi lozungi: gribam novērst demokrātiju, gribam iznīcināt tautu vienlīdzību,
notiek atgriešanās viduslaikos. Hitlers rīkojas turot rokās pātagu, pārējie – ar
baltiem cimdiem rokās, bet viņu mērķis un metodes ir līdzīgi. Vienīgā mūsu
iespēja ir organizēt pašaizsardzību, cīnīties par mūsu tiesībām. Mēs neesam ne
labāki, ne arī sliktāki par pārējiem, mums ir sasniegumi mākslās, zinātnē,
ekonomikā, mēs esam daudz devuši pasaules kultūrai, bet tagad mums to grib
nozagt. Tāpēc mums ir jāorganizējas. [..] Laiki mainās, demokrātija tiek
iznīcināta, bet ir ebreji, kas negrib saprast, ka ebreju tautas bojāeja ir
saistīta ar demokrātijas zaudēšanu. Kamēr stipra ir demokrātija, stipras ir mūsu
tiesības. Šeit ir pārstāvēta lielākā daļa ebreju tautas – ebreju parlamentārieši
– bijušie un esošie. Mēs sniedzām atbalsta roku Agudai, asimilantiem un
lielburžuāzijas pārstāvjiem. Bet viņi neguva mācību un min tos pašus argumentus,
kurus T. Hercls dzirdēja no saviem pretiniekiem, kurus Minhenes ebreji minēja,
vēršoties pret Cionistu kongresa sasaukšanu. Ar to mēs sakām: mēs vairs nevaram
gaidīt, mēs nedrīkstam noskatīties, kā mūsu tauta iet uz bezdibeni. Obligāti ir
jāizveido centrs, lai būtu adrese, kur visas pasaules ebreji varētu vērsties
nelaimes gadījumā, lai tauta zinātu, ka nav robežu, kas nodala ebreju no ebreja,
ka mēs visi esam viena tauta. [..] Mēs esam sena tauta pasaulē, mēs jau esam
redzējuši, kā mainās laiki un mēs sakām mūsu pretiniekiem – mēs nevaram likt
sevi mīlēt, bet mums ir tiesības prasīt, lai viņi mūs ciena. Mēs sakām – mēs
negribam mirt un mēs nemirsim. Mēs gribam dzīvot un ieguldīt nākotnē, un ar mums
ir vislielākais ierocis, kas ir pasaulē – tā ir taisnība”. 

Latgalē pirmie ebreji ieradās ap sešpadsmito gadsimtu, kad viņi bēga no Ivana
Bargā represijām. Lielāks skaits ebreju Latgalē ieradās no Polijas, Ukrainas un
Baltkrievijas un apmetās Krustpilī, Krāslavā un Daugavpilī. Viņi bija ortodoksi,
runāja jidišā un cieši pieturējās pie ebreju tradīcijām. Viņi pārsvarā
nodarbojās ar muitas punktu nodokļu atpirkšanu, sīktirdzniecību un ceļojošo
tirdzniecību, vēlāk sāka tirgoties ar labību un kokiem, kā arī piedalījās
eksportā. Ebreji turēja krogus, nodarbojās ar alkohola ražošanu. 1766. g.
galvasnaudas nodokli Latgalē maksāja 2996 ebreji, neskaitot bērnus, no kā var
secināt, ka viņu kopējais skaits bija ap pieciem tūkstošiem.Tobrīd
administratīvi šis apgabals atradās Polockas, bet kopš 1802. gada Vitebskas
guberņā un bija ietverts apmešanās joslā, kam bija liela nozīme ebreju
ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē.Kopš 1804. gada Latgales ebrejiem
bija aizliegts dzīvot laukos un nodarboties ar lauksaimniecību, tādēļ viņi
pārcēlās uz pilsētām, kur dzīvoja samērā nabadzīgi. 1897. gadā ebreji bija 12.8%
no iedzīvotāju skaita Latgalē, pirms Pirmā pasaules kara tur dzīvoja ap
astoņdesmit tūkstošiem ebreju. 1920. gadā Latgalē dzīvoja apmēram 30 tūkstoši
ebreju, 1935. gadā skaits bija samazinājies līdz 27,974 ebrejiem. Latgales
ebrejus, atšķirībā no Kurzemes ebrejiem vairāk ietekmēja deviņpadsmitā gadsimta
beigu rusifikācija. 

Otrajā dzīves gadā bērns mācās staigāt , runāt un plānot kompleksas darbības, kā
arī veiksmīgi tās veikt. Šajā vecumā viņš mācās neskaitāmus kustību variantus,
apzinās kā viņa ķermenis funkcionē, un kādā veidā fiziskā pasaule darbojas.
Smadzenēs veidojas iekšēja sapratne par ķermeni, ko sauc arī par ķermeņa shēmu.
Bērnam ir iekšējs pamudinājums telpu izpētīt ne tikai horizontālā virzienā, bet
arī vertikālā [38.]. 

Otrajā dzīves gadā parādās pirmās pašapzināšanās pazīmes. Tās izpaužas bērna
spējā vadīt citu izturēšanos. Viņš pats apraksta savas darbības, parāda īpašuma
apzināšanos. Bērns ir spējīgs atpazīt pats sevi. Vairākums divgadnieku spēj
iedziļināties citu personu emocionālajā stāvoklī [40.]. 

Zīdaiņa agrīnās un vienkāršās kustības mainās un kļūst vairāk variablas un
kompleksas. Stadiju pēc stadijas iepriekšējie sasniegumi tiek pārveidoti,
pārstrādāti un pielāgoti smalkākiem un vairāk selektīviem kustību paraugiem un
prasmēm. Visātrākās un vislielākās izmaiņas notiek pirmajos 18 mēnešos, kuru
laikā tiek sasniegti paši fundamentālākie un svarīgākie attīstības robežstabi.
Bērns ir spējīgs piecelties pret gravitātes spēku, staigāt ar zināmu stabilitāti
un pielietot savas rokas manipulāciju veikšanai, lai gan vēl diezgan neveikli.
Līdzsvara un roku prasmju uzlabošanās samērā ātrā tempā turpinās līdz apmēram 3
gadu vecumam. Bērns mācās staigāt ātrāk un ar mazāku atbalsta laukumu, skriet,
patstāvīgi paēst, palīdzēt apģērbties un izģērbties, mācās spēlēties ar
rotaļlietām un runāt [9.].