Datasets:

oskarspakers

/

songs

like 1

Bij’ diena gara, bet dzīvei nav vēl samaksāts Un tikai naktij, Tu vari teikt kas noklusēts, teikt kas noklusēts Tu ilgi gaidi, līdz nokrīt lapa pēdējā Bet kas no viņām, Tev šogad nepaliks nekā PIEDZ: 2x Piedod viņai, piedod man Tā veca dziesma skan Ka nav ko mīlēt, nav kā pasakā, nav kā pasakā Vai pienāks diena, kad saule rietēs savādāk Un vakarvējā, viņš pieies varbūt tevim klāt

Apvedceļš

Vecā dziesma

Tā jau saka, ziniet vēl nav vakars Bet man liekas, viss uz sliktu vien Šodien negribas ne ēst, ne dziedāt Gribas tur kur upēs ledus iet Vienā pusē nosirmoja vakars Otrā krastā aizpļāpājās rīts Un pa vidu aizsapņojies sevī Pagāja man garām saules riets PIEDZ: Ja Tu reiz neatrodi zeķē Naudu, kura iztērēta sen Varbūt tas ir mājiens, tā ir zīme Varbūt tas ir saules nogurums Kad par niekiem iztērēta diena Kad aiz loga tikai saule vien Apmaldīties gāju trijās priedēs Skatīties kā laimes putni dzied

Apvedceļš

Vēl nav vakars

Ir tik daudz vēl ceļu Gan balti, gan dubļos, vaļā un ciet Uz visām pasaules malām, es ietu līdz galam Vien pietrūkst mazliet PIEDZ: Vēl tik daudz ir domu Gan tīras kā ūdens, gan asas kā sniegs No visaugstākā kalna, tās kā lavīna veļas Un tu nespēj neko Mēs dzīvosim labāk Kā roka ar cimdu, kā vien grāmatās prot Ja ar atvērtu sirdi, es dodu ko varu Bet vai visiem tiek

Apvedceļš

Vēlāk

Šodien palikšu viens, kā siena, pats savā vaļā Skaitīdams stundas, kad ogles tik lēni dziest Un varbūt aizlikšu vārdu par tiem, kas vienmēr vēl gaida PIEDZ: Vēl jau, vēl jau laime būs Vēl jau kaut kur viršos zied, tas mans apmaldījies mūžs Es gaidīšu kamēr viršos norietēs saule Vējš pēdējās lapas skaita, bet man nav žēl Tāpēc lūgšu par tiem kas ceļā, bet kurus vēl gaida Jums vēl viss būs, vēl viss būs, vēl labi būs

Apvedceļš

Viršos

Tu jau saproti ka Tāda nakts var būt tikai vienreiz Un kamēr tā Jau laimes svecītes dziest PIEDZ: Vien žēl, ka laimi kuras maz Drīz jau aiznes rudens vēji Un lietus kas logā Viņu velti atkal sauks Vien žēl, ka laimi kuras maz Drīz jau aiznes rudens vēji Un lietus kas logā Viņu velti atkal sauks Tu jau zināji ka Tā kā šovasar vairs nekad nebūs Un kamēr tā Mums mazliet saules vēl tiek Tu jau saproti ka Koki sazaļos, uzplauks un nobirs Un kamēr tā Mums kopā vēl jāpaliek

Apvedceļš

Tu jau saproti

Bālā pilsētas meitene nemīl Viņa zina ko negrib, bet nezin ko grib Un katru reizi kad viņu es redzu Man drīz jau 30, es raudu kā skauts Viņa neteiks nevienam, kas plosa tās sirdi Vien vientuļās naktīs, kad nenāks tai miegs Tad kā sirdsmīļā Monika ielies Tev vīnu Un palaidīs blakus, lai īsa ir nakts Nevar mākoņos skriet, nevar sapogāt vēju Vēl es nemāku ciest, un dzīvot bez tevis Tā viņa rosās pa dzīvi, kā žubīte jaukā Bet es neteikšu viņai, kā man viņas žēl Jo drīz jau nokritīs pārslas, pār skumjajām domām Par viņu, par mani, par to kā vēl būs

Apvedceļš

Pilsētas meitenei

Dažreiz Tev sejā, ir rakstīts, ka mīli Dažreiz Tev acīs, nav vispār nekā Krīt lāses lejā, pār manu pārprasto dzīvi Un arvien svešāks, sev spogulī pats PIEDZ: Es Tevi zinu, zinu, zinu, zinu, zinu Tu man nemelo vēlreiz Es Tevi minu, minu, minu, minu, minu Jo Tu krāpies par daudz Met lāses sejā, Tu vēl spēlē šo spēli Deg liesmas acīs, un mana ticība kūst Jo dažreiz Tu vīli, pat nezinot, – kāpēc Un arvien svešāks, sev spogulī pats

Apvedceļš

Man nemelo

PIEDZ: Pirmais vasaras zieds Pirmā rindā sēž viņa Man par to prieks Tomēr citas man trūkst, -kad zied Pirmais vasaras zieds Teica man, ka skriet nav vērts Nevar ticēt viņas glāstiem lai jau iet klāsies PIEDZ: Pirmais vasaras zieds Pirmā rindā sēž viņa Man par to prieks Tomēr citas man trūkst, -kad zied Pirmais vasaras zieds Teica man, nav cerēt vērts Nevar ticēt, ko tev stāsta Ievu ziediem rotāts ceļš Kā no pārpilnības klāsta Teica man, nav domāt vērts Nevar ticēt viņas vārdiem viss tiek svērts dārdiem

Apvedceļš

Pirmais vasaras zieds

Kamdēļ man teici, ka gaidīsi maijā Kamdēļ man teici, kāds esi tāds nāc Jau rudens vēji dzēš pēdējās lapas Es rūgti smejos, ka biju tik naivs PIEDZ: Kurš tagad zin, kur mana mīļā Kur kā vējš dienas skrien Dienā kad lija, pēc zvaigznēm iet viņa Es palikšu te Nav vairs ko sargāt jau vasara beidzas Nav vairs ko mīlēt viss izsapņots jau Drīz rudens vēji dzēs pēdējās lapas Es rūgti smejos, ka biju tik naivs

Apvedceļš

Maijā

Kāds aizmigs meitenei pie sāniem No rīta modīsies jau viens Un noslaucījis as’ru pēdas Pie citas ciemos ies Jo kamdēļ skumjas vienam mērot Ir labāk nedomāt par daudz Tad būs vien taisnība ikvienam tam Ka visu var un viss ir ļauts PIEDZ: Bet vai kāds atcerēsies Tevi Kad pēc gada galdu klās Skrien laiks un nospēlējas kārtis Kuras laiks drīz projām vāks Būs vienas vakardienas vairāk Tās kā krelles pelnos spīd Lai var vakaros kad ēnas nāk Tās spožās saskaitīt Un tad kad kuplā ceriņkrūmā Atkal slokas ligzdu vīs Tad būs vien taisnība ikvienam tam Ka visu var un visu drīkst

Apvedceļš

Kārtis

Kad pārkāpšu pār slieksni Viss kā vienmēr, - šeit un te Te mana vecā dūnu sega Atdod mieru dvēselei Bet ja nāksi klusi, klusi Šodien neteikšu Tev – nē Varbūt Tu apsolītā laime Tu mans nopelnītais sods PIEDZ: Ir laiks kad kastaņi krīt, un atgriežas viss Gan kas bijis, gan kam vēl vārds nav iedots Ir laiks gan mīlēt, gan nīst, kad kastaņi plīst Un lidot kā cīruļam gaisos Ir jau labi, visam pāri Kaut kalna virsotnē Bet kad launags, gribas rāmi Nosnaust vecās šūpolēs Vakars nolaidies jau rāmi Nu es redzu, kā tas ir Jā, Tu man apsolītā laime Tu mans nopelnītais sods

Apvedceļš

Kastaņi

Jau pagājis laiks, un es atkal šai pusē Tik savādi domāt, ka viss pagājis jau Gan liepa aiz stūra, gan ceļš vienmēr pusē Tik savādi dzirdēt, ka ar citu Tu jau PIEDZX: Es biju jūra, Tu – krasts Mūsu mājas bija vien debesīs Jo kad atmiņas dziest Kā lai viļņi krastā tiek Iespēle: Man neaizmigt šonakt, kamēr mēness spīd logā Kad aizmirsās vārdi, kurus nepateikt vairs Gan liepa aiz stūra, gan ceļš vienmēr pusē Tik savādi dzirdēt, ka ar citu Tu jau

Apvedceļš

Jūra un krasts

Pirms durvis aizveras, pirms noklaudz slēģi Bēg neatskatoties, nakts pagajusi Tev viena rudens lapa, nosarkusi māj Vai tā var būt, ka tādi mirkļi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs Vai es tev solīju, ir laime ceļā Vai es tev meloju, par laimīgām beigām Rau, viena rudens lapa nosarkusi smej Vai tā var būt, ka tādi mirkļi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs Nu lūk, nakts pagāja, ir, ir rīts jau ceļā Un zvaigznes miegainās, met rasu lejā Un nav ko nožēlot, to dienu kuras nav Jo nevar būt, ka tādas sapņi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs

Apvedceļš

Mirkļi

Kāpēc cerību vēl sirdī glabā Kāpēc sveces liesmai plēnēt ļauj Jā, Tavs vīrs vienmēr tas, kam allaž zila acs Un pat pēc plūdiem, nemainīsies skats Kāpēc savām draudzenēm Tu stāsti Ka viņš vienmēr laikus mājās nāk Ja uz rīta pusi viņš, mājup makšķeres tin Un pat pēc plūdiem, nemainīsies skats Viss kas bijis, tikai nauda vējā Viss kas būs vēl, tukši vārdi vien Jo viņš vienmēr būs tāds pats, kam allaž zila acs Un pat pēc plūdiem nemainīsies skats Un nav ko bēdāt, pasaule vel griežas Un jauna diena atkal spēkus dos Jo pie visa vainīgs viņš, saldais mīlas mēnestiņš Un pat pēc plūdiem, nemainīsies skats

Apvedceļš

Pēc plūdiem

Sidrabbaltās peļķēs apļi slīd Norasojis logs, kam nekad nesmaidīs rīts Karuselī tukšā atbrauks rīts Smejoties pa vējam, kāpēc atkal jau līst? PIEDZ: Man par Tevi visu izstāstīja nakts Ka Tu tālu esi vēl, bet jau nāc Un par vienu soli tuvāk, es sev pats Jo es sapratu ko nozīmē Tavs nogurušais smaids Pulkstenis kam nekad nenāk miegs Noskaitīs pa stundai vēl, līdz gaismas jau dziest Aizmigušās ielās vējš vien brauks Mirkli vēl būs tā līdz kāds jau atkal mūs sauks Bridge:

Apvedceļš

Par tevi

Zied pļavas un puikas aliņu sūc Tad dusmojas dažs un pie sevis rūc Bet es atceros kādreiz biju tāds pats Un lietoju gaišo, diena vai nakts PIEDZ: Jo es atceros laikus, kad man nebij nekā Tad viņa vienīgā teica man:- jā Mums bij pudele alus un vairāk nekā Un uz priekšu lai paliek tā Gan ziedi, gan ērkšķi tepat aiz rūts Gan dzīvīte ieper, gan spiež pie krūts Kāds nozaga zvaigznes, bēdīgs top prāts Tev ieliešu gaišo, lai smaidīt sāc

Apvedceļš

Atmiņas par gaišo

Kaut kur atplaukst smaidi sejās Redzot kā Tu garām ej Tā pat paskatījies manī Laupot mieru dvēselei Bij’ gan asaras, gan smaidi Visu nesaskaitīt vairs Vien uz katra soļa jūtu Tā kā bija, nebūs vairs PIEDZ: Tur aiz nepateiktiem vārdiem, neļauj mūsu zvaigznei dzist Lai visaukstākajā naktī, varu iet un nepakrist Tur aiz bezgalīgiem „kāpēc”, viss, kas pāri palicis Divas asaras no sapņa, kuras cits jau nozadzis Atkal kaut kur smaidi sejās Tā Tu vienmēr garām ej Tikai neskaties vairs manī Tā kā vakar bija vēl Drīz jau nobirs kokiem lapas Ziedu pļavās salnas trauks Un uz katra soļa jūtu Tā kā bija nebūs vairs

Apvedceļš

Zvaigznei

Ar mēru un maz, viņš lietoja alu Audzēja ziedus un nesita taru Bet nolaižas rokas, dzīve lejup slīd Ja tante un opis mums – nepalīdz Jūs zināt paši, cik dzīve ir skaudra Ja jaunam liegta, kaut viena bauda Pēdējā veste, un kurpes kas čīkst Pa caurumu griestos, ūdens līst PIEDZ: Jā, brīžiem liekas, ka nepienāks diena Un, brīžiem liekas, būs mūžīga nakts Bet ja zvaigzne krīt, - tā krīt Un tai vienalga ir vai saule spīd, vai lietus līst Mēs redzējām kā, viņš izgāja ielās Un nokāris galvu, teica:“ardievu” Šai pasaulei grūtai, kur lietus vien līst Un tantes un opji mums – nepalīdz Bet varbūt viņš devās, kur kādreiz bij’ Roma Termosā rums, un ceļasoma Bet varbūt viņš klejo kaut kur starp mums Kā visskumjākais rēgs, un ja tā, - Dievs palīdzi mums

Apvedceļš

Tante un opis

Nāc sēdies unstāsti, ko dari, kā iet Un ko tagad mīl Tava sirds Teic par mīlu, kas aizbēg un negaidot nāk Un nemācās no savām kļūdām Es paceļu kausu, lai smaidi aizvien Un lai dzīvojās kā dziesmās dzied Jo pēc lietus būs saule, un maijmēness jauks Un naktis kā skaistākā sapnī Vai atceries mirkli kas rūgts ir un salds Tas kā smaržojošs jaunības laiks Mūžs kā roze, ja strauji tad sāpīgi dzeļ Ja lēni var novīst aiz ilgām Vēl vasara ziedos, vēl acīs mirdz prieks Tak’ drīzi jau ziemelis pūš Un es paceļu kausu par vēju kas pūš Arvienu vēl cerības burās Es paceļu kausu par dienām kas bij’ Un par dienām kas vēl tikai nāks Lai kā putni mēs varētu pacelties Un aizlaisties zilajās tālēs

Apvedceļš

Es paceļu kausu

Tālu tur aiz siena lauka, vilcieni kur klaudz Jau atkal aizripojis gads Būda caura, cieta spalva, Suņa gadam BISS! Lai nekož pastniekam un viss! PIEDZ: Aiz manis paliks – daži draugi Nams ko cēlu pats Un pēdējā bezmiega nakts Gadumijā vārdus sijā, nesoli par daudz Kā allaž, mainīties var viss Puķu pušķim, zīme galā, mīļā, :“sāku rīt!, Bet ko līdz tam man sadarīt?“ Grūti nāca, smagi pūta, pirmās dienas rīts Tik viegli apsolīt kaut ko Būda caura, cieta spalva, Suņa gadam BISS! Lai nekož pastniekam un viss!

Apvedceļš

Pastnieks

Paiet vasara kāda, novīst ceriņi, ievas Tu noplūc pa vienai, lai meitenei tiek Jo nāks rīts, un nosals ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs Pat aiz 7 kalniem, Tevi nemīlēs vienmēr Un turpinās sapnis, vien kamēr ir nakts Jo nāks rīts, un kritīs ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs PIEDZ: Asaras karstas, jauc ziedus ar vēju Kur laimīgs kā bērns, reiz skrēju cik spēju Asaras karstas, jauc ziedus ar vēju Un atkal Tu palicis viens Dziest ugunis zālē, atkal sveces tiek bālas Un stunda no stundas, vēl vairāk mūs šķir Jo jau rīts, un nosalst ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs

Apvedceļš

Ābeles

Ko gan tu zini, to pašu ko toreiz Kad ziemelis saldē, Tu uguni kur Tālu viss tagad, aiz malduguns jūrām Tu pajautā sev, kā bija toreiz Zirgu zaglis reiz dziedāja dziesmu Bet Tu, kaut ko, gaidi aizvien Ko gan Tu redzi, to pašu ko vienmēr Tumsa un gaisma, tās vienādi krīt Aizmiga dziesma, uz sarmotām krēpēm Kurš atminās vēl, kā bija toreiz? Ko gan Tu jūti, to pašu ko toreiz Pelēkas dienas, bet kas to lai zin’ Tālu viss tagad, aiz malduguns jūrām Un pajautā sev, kā bija toreiz

Apvedceļš

Zirgu zaglis

Nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes slīd. Klausi, meitiņ, klausi, dēliņ, odzēm acis spīd. Nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes šņāc. Meita dzird un dēls jau klausās, zigzagainās šņāc. Aizvilinās prom no mājām tavus bērnus, māt. Aizvilinās prom tik tālu, ka var nepāŗnākt. Izaugs meitas tā kā odzes, acīm spīdošām. Tādas acis kādreiz bija laimes raganām. Izaugs dēli tā kā odzes sīksti dvēselē. Māt, vai savu bērnu liktens tevi nebiedē? Bet tas mežs, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir, Bet tas mežs, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir.

Turaidas Roze

Nelaid, māte, bērnus mežā

Es redzēju sapnī, kā Zālamans liek roku uz pleca man. Es redzēju sapnī, kā Zālamans liek roku uz pleca man. Savs laiks tev vēl jāizkaļ, pasteidzies, jo neesi tu jauns un skaists. Savs laiks tev vēl jāizkaļ, pasteidzies, jo neesi tu jauns un skaists. O, vareni, vareni, Zālaman, Šie vārdi kā sudrabs skan. 2x Bet es no tiem izkalšu pakavus Savam jaunības kumeļam. 2x Kaut arī tu teici, nav laika vairs daudz, Man nav ko nožēlot, Zālaman,2x Par mani lai draugiem atmiņas zūd, Ka tik tas kumeļš nepaklūp. 2x Lai tik tas melnis ar trakajām krēpēm Pēc manis vēl dzirkstit šķīļ. 2x Un kad no dzelžiem viņš būs reiz brīvs, Būšu atkal es dzīvs. 2x

Ainars Mielavs

Es redzēju sapnī

Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt! Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst. Tie nav mati- dvēselīte švirkstot taukos tek. Re, kā sadeg ķeceri! Re, kā viņi deg! Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt, Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt! Piemet, piemet pagalīti, malku nežēlo! Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to! Žagariņu, pagalīti - tā tā manta put... Bet tādus vīrus katru dienu neredzēsi tu. Griezies nu ap savu asi un ap sauli vēl! Varbūt ka pie pašām beigām kaut kā paliek žēl? Nepaliek? Tad pagadlīti piesviežu tūlīt! Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst. Viduslaiki - bēŗnu dienas, āzītis balts tek. Re, kā sadeg ķeceri! Re, kā viņi deg!

Imants Kalniņš

Par to gadījumu ar Džordano Bruno (Pakur, pakur uguntiņu)

Zeltaini stari slīd, aiz tāla kalna saule spīd. Un zeme lūdz, lai saule neaiziet, Lai saule neaiziet, lai viņa nenoriet Aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā. Balti kā ievu ziedi Melni laukakmeņi zied, Un zemes klusumā tie bedrēs zied, Bet cilvēks rok un rok, bet cilvēks neatrod, Jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot. Ja tu mūs nozagsi, Un vienaldzībā vadāsi, Mēs sadegsim, bet saulē aiziesim, Tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs, Un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs.

Ieva Akurātere

Betas dziesmiņa (Zeltaini stari slīd)

No skumjām aizsala logi Par krusu pārvērtās vējš Pat karstākās pirtis un krogi Šīs krustceles neizkausēs! No asarām piebrieda durvis Nav nozīmes aizbultēt ciet - Tās neatvētu pat burvis Kaut būtu iemīlējies Piedz. Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu Savas mīļotās sirdsapziņu! Intro No dusmām aizdegās zārdi Ar sausajiem solījumiem Bet steigā izteiktie vārdi Nu kļuva par karavīriem No naida sardupa sienas Ar slāpētām emocījām Un visas parastās dienas Tad tapa par labākajām

Ainars Mielavs

Labradors

Pants2 (x2) } x2

Ainars Mielavs

Oga saldā, oga sūrā

Ievads (2x) & Pants 1 (4x) Piedz. (2x) E|----------------------------------------------------------------------------------------------------------------|| B|----------------------------------------------------------------------------------------------------------------|| G|44-----44-----44-----44-----77-----77-----77-----77---------------------------------77-----77-----77-----77-----|| D|44-----44-----44-----44-----77-----77-----77-----77-----55-----55-----55-----55-----77-----77-----77-----77-----|| A|22-x-0-22-x-0-22-x-0-22-x-0-55-x-0-55-x-0-55-x-0-55-x-0-55-----55-----55-----55-----55-x-0-55-x-0-55-x-0-55-x-0-|| E|--------------------------------------------------------33-x-0-33-x-0-33-x-0-33-x-0-----------------------------|| -----------------|| -----------------|| ---77------------|| ---77---(let it ring) <- tikai otrajaa reizee! ---55------------|| -----------------|| Pants 2 (4x) Piedz. 2&3 Kaa pirmais, kopaa 4x Outro

Astro'n'out

Nē gravitātei [Tab]

Lai iesper zibens, gaudo suns Mēs šonakt piedzimsim no jauna Tad četros krastos degsies guns Un lidos dzirksteles no kalna Šampaniets līst Ikreiz gadu mijā Domīgas zvaigznes Slīkst manā akvārijā Viss it kā bijis Un viss vēl ir priekšā Gaisma tik spoža Atver acis un droši nāc iekšā Lai iesper zibens, gaudo suns Mēs šonakt piedzimsim no jauna Tad četros krastos degsies guns Un lidos dzirksteles no kalna Mēs būsim ceļa zīmes ceļā Un Sprīdītis uz meža takas Ja vajag - caurums apakšveļā Lai ko par mums tad arī saka Gaiši zils logs Vakaros vēlos Es savus mīļos Zaudēju nakts seriālos Gaiši zils stars Neliek man mieru Un maldās uz vietas Kā ģeogrāfs amatieru Lai iesper zibens, gaudo suns Mēs šonakt piedzimsim no jauna Tad četros krastos degsies guns Un lidos dzirksteles no kalna Mēs būsim ceļa zīmes ceļā Un Sprīdītis uz meža takas Ja vajag - caurums apakšveļā Lai ko par mums tad arī saka Kad diena ir galā var nākamo sākt Tā ir ar tām dienām - kāds iet un kāds nāk Pulkstenis smilšu Nekad nekļūs lēnāks Kopā ir drošāk Mēs vairs nedrīkstam slēpties ēnā Lai iesper zibens, gaudo suns Mēs šonakt piedzimsim no jauna Tad četros krastos degsies guns Un lidos dzirksteles no kalna Mēs būsim ceļa zīmes ceļā Un Sprīdītis uz meža takas Ja vajag - caurums apakšveļā Lai ko par mums tad arī saka

Prāta Vētra/Brainstorm

Četri Krasti

Un tā tu biji, Un tā tu uzklausīji Brīvdienas daudzas vai viena, Brīvdienas nav manas laimīgās dienas Kaut gan, ko vainot pirmo, Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas. Hop,hop,hop lala ,lalaaa Es meklēju vārdus kalna malā, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Hop,hop,hop lala ,lalaaa Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Un tā tu biji, Un tā tu piemānīji Vārdi, tie slēpjas Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos Kaut gan, ko vainot lietas, Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas. Hop,hop,hop lala ,lalaaa Es meklēju vārdus kalna malā, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Hop,hop,hop lala ,lalaaa Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Debesīs būs mūsu kino, Popkorna vietā – lietus, Kolu mēs dzersim mājās, Tagad vērosim saulesrietus. Hop,hop,hop lala ,lalaaa Es meklēju vārdus kalna malā, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Hop,hop,hop lala ,lalaaa Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Hop,hop,hop lala ,lalaaa Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.

Prāta Vētra/Brainstorm

Brīvdienas nav manas laimīgās dienas

Ievads Pants x2 Piedz. x2 Pants x2 Piedz. 2 Starpsp. Solo (Pants x1) Pants x1 Piedz. 2 Outro

Prāta Vētra/Brainstorm

Es varētu iet līdz

Kā ledus tik auksts Manas mīļotās glāsti tā saldē Paraugi plaukstas... tik aukstas, aukstas Tu prasīji - Kā? un es teicu - Ir vieglāk Jo tuvāk Tev klāt Aizvien tālāk no dienvidu pola Ledus lauks... tik auksts, tik auksts Tu prasīji - Kā? un es teicu - Ir vieglāk Vasarās karstās vārtīties sniegā Un tad, kad Tu prom, Mani Karību saule kausēs Suņi vēl kauks, bet es zinu... būs auksti, auksti Tu prasīji - Kā? un es teicu - Ir vieglāk Vasarās karstās vārtīties sniegā Tu prasīji - Kā? un es teicu - Ir vieglāk Vasarās karstās vārtīties sniegā Ir vieglāk

Prāta Vētra/Brainstorm

Ir vieglāk

Ievads e |--------------------- b |--0--0--0--0--0------ g |--0--0--0--0--0------ Jau augustā mūsu Mīlai bija beigas, Rokzvaigzne atņēma Tevi man bez steigas Tu ar mani runāji Lecīgi un pikti, Pirms brokastīm smēķēji, Līdz man kļuva slikti. Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas, Man mūžīgu, mūžīgu draudzību sola. Neredzami putni Ēd rudenīgas ogas. Pa dumbrājiem dusmīgi Miglas ķēmi zogas. Mīļā, tu atkal Runā pārāk skaļi Zemeslodi tur vairs Tikai divi vaļi. Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas, Man mūžīgu, mūžīgu draudzību sola.

Prāta Vētra/Brainstorm

Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas

Standard tuning Tabbed by: Mikus&Phil Timing 4/4 Intro (git. 1) heavy distortion (palm muted) 4 1 2 3 4 1 2 3 4 Verse (git. 1) heavy distortion (palm muted) 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 (4+ drums) Chorus (git. 2) heavy distortion 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 Verse see above Chorus see above Solo (git. 1 playing the solo and git. 2 playing chorus, both heavy distortion) git.1 (I'm not sure if he plays the brackets, so figure out what is better for you) 1 2 3 4 1 2 3 4 palm muted 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 Chorus 1 2 3 4 1 2 3 4 Outro (git. 1 and 2 together) git. 1 heavy distortion (palm muted) 1 2 3 4 1 2 3 4 git.2 (heavy distortion) 1 2 3 4 1 2 3 4 git. 1 heavy distortion (palm muted) 1 2 3 4 1 2 3 4 git.2 (heavy distortion) 1 2 3 4 1 2 3 4

Detlefs

Stils nevainīgs [TAB]

Ievads 4x Pants 3x Piedz. 2x Starpsp. Pants 2x Piedzied. & solo 3x Starpsp. 2 Piedzied.2 8x Outro 3x

Prāta Vētra/Brainstorm

Tur kur milzu kalni liekas mazi

Ja tomēr kādreiz gadās pagurt lidojot, Un ja zilumi un brūces vairāk negrib dzīt, Diena saulainā šķiet milzīgs pārpratums, Vieglāk peļķēm pāri lēkt, kā vērties debesīs, Bet ausīs šalc – viss kārtībā, Vien gaidi šāvienu. Ja nebūs tas – Būs duncis tavā mugurā. Un tu jau esi pamodies, Un tevi atkal kaut kas triec Lēkt pāri augstsprieguma līnijām. 2x Sauc palīgā! Kāpēc te pazūd tava pasaule. Ja blakus tev mēs arī dzīvojam? Skrējiens izbeidzies. Tu jūti sevi vēl. Krūtīs iezadzies, sāk spalgi spēlēt vijolnieks. Nekustīgs un panisks kļuvis ir tavs miers. Vēnās vārīties sāk sicīliešu asinis... Tikai straume tevi glābs, Un vienalga, kur tā apstāsies – Vai ellē, vai kur debesīs Bet varbūt kāds to apturēs Un trakā lidojuma mērķi Brīdī pēdējā spēs izmainīt. 2x Sauc palīgā! Kāpēc te pazūd tava pasaule. Ja blakus tev mēs arī dzīvojam? Dzīvojam. 2x Sauc palīgā! Kāpēc te pazūd tava pasaule. Ja blakus tev mēs arī dzīvojam? Sauc palīgā! Sauc palīgā! Kāpēc te pazūd tava pasaule. Ja blakus tev mēs arī dzīvojam?

Putnu balle

Sauc palīgā

e||----------------|------------------------------------------------------------------------------------ h||----------------|------------------------------------------------------------------------------------ g||----------------|--------------------------------------------------7-7-7----------------------------- D||-----------7-9--|-10-9-7h9p7---7-9--------------10-9-7h9p7----7------------10-9h10p9p7-9----7h9------ A||----7-9-10------|-----------10------9-10-9----7------------10----------------------------10---------- E||-10-------------|--------------------------10----------------------------------------------------10-- -------------------------------------------------|| -------------------------------------------------|| -7-7-7-------------------------------------------|| --------10-9h10p9p7-9----7-----------------------|| ----------------------10----------7-9-10-9----7--|| ----------------------------10-10----------10----||

Ainars Mielavs

Labradors solo [TAB]

Pa vienam jau nodziest logi Un naksnīgā pilsētā līst Vien meitenes slaidām kājām Pa klusajām ieliņām klīst. Bet kaut kur aiz bāra sienām, Kur kārtis un kokteiļus jauc, Tur, priekus ar skumjām mainot, Rit spēle, par dzīvi ko sauc. P… Tā ir dzīve, šī burvīgā dzīve Un vajag it visu, ko tā sniedz tev Kā dāvanu ņemt. Tā ir dzīve, tik mainīgā dzīve, Jo nevar neviens uz zemes šīs Savu likteni lemt. Ik mirkli šai dzīves spēlē Krīt skaitlis, kas labs ir vai slikts, Un cerot uz pilno lozi, Tik daudz kas uz spēles ir likts. Vēl šodien tu esi ķēniņš, Bet cūkgans tu būt vari rīt Tik kārdinošs ceļš ved kalnā, Bet līkumā lejup jau slīd.

Harijs Spanovskis

Tā Ir Dzīve

Lapsa Kūmiņš raugās Raugās visās spraugās Ielīst visur gribās Norausies pa ribām Un tikko, tikko dienasgaisma aust Lapsa Kūmiņš iet snaust Viņš taču nevar stereotipus lauzt Viņš naktī ies savus labumus raust Tad ķeriet viņu aiz astes Ķeriet lapsu aiz astes Ķeriet kamēr vēl var Lapsa Kūmiņš smaida Mēs zinām, zinām ko viņš gaida Bet var jau būt, piemēram, ka rīt Kūmiņš pārstās muļķi dzīt Un kļūs par svēto. Nesmīdiniet mani Katram savas avis, katram savi gani Tad ķeriet viņu aiz astes Ķeriet lapsu aiz astes Ķeriet kamēr vēl var Katram savs Mīliet gudros un svētos Mīliet tos, kas grēko Mīliet dārgos un lētos Darbadienās un svētkos Lapsa kūmiņš smaida Mēs zinām ko viņš... mēs zinām, zinām... Ķeriet viņu aiz astes Ķeriet lapsu aiz astes Ķeriet kamēr vēl var

Prāta Vētra/Brainstorm

Lapsa

Labrīt tauta, debesis vaļā Šeit runā jūsu padevīgais pilots Tims Laiks ir nauda, var arī baudā Uz kurieni tad šodien lidosim? Ir mūsu gaisa kuģis drošs Un laiks aiz borta apburošs Galdiņus pacelt, krēslu atzveltnes klāt Un lidojuma laikā lūdzu nerunāt! Bon voyage, bon voyage Moi et toi, ca va Labrīt vēlreiz, esam jau gaisā ja bail, tad stjuartēm prasiet: kur rums? Pasaule maza- ar kalniem un aizām Visiem pietiks vietas, man un arī jums Ir mūsu gaisa kuģis drošs Un laiks aiz borta apburošs Galdiņus pacelt, krēslu atzveltnes klāt Un lidojuma laikā lūdzu nerunāt! Bon voyage, bon voyage Moi et toi, ca va Katrā lidostā vai stacijas ēkā Es gaidīšu, kad mani sauks Gatavs laisties jebkurā dēkā Ar tevi , ar tevi mans draugs Es gaidīšu Tikai, tikai, ja kāds mani sauks Tikai, ja kāds mani sauks Piedz

Prāta Vētra/Brainstorm

Pilots Tims

Es kalpoju par kalpu sev, Man algas nav un nevajag, Man algas nav un nevajag. To varētu es arī Tev, Tik nojaust likt man nesanāk. Ar reizi vien man nepietiek, Ar reizi vien man nepietiek, Ar divām vienmēr ir par daudz. Velc krustu, kur ir jāpaliek, Velc krustu, kur ir jāpaliek, Pat tad, ja nejūti kāpēc. Elpo dienu, elpo sauli, Pārdarīto izelpo. Mēs joprojām esam jauni, Atsacīties neprotot. Man nav ne jausmas, kāpēc tā, Es vienkārši Tev uzticos, Es vienkārši Tev uzticos. Varbūt, vai arī savādāk, Bet es tai visā neklausos. Es jūtu tā kā tagad ir, Es jūtu tā kā tagad ir. Ir labi tā, es zinu to. Kaut lapas šad tad jāpāršķir, Kaut lapas šad tad jāpāršķir No acīm tev to nolasot. Elpo dienu, elpo sauli, Pārdarīto izelpo. Mēs joprojām esam jauni, Atsacīties neprotot. Man nav ne jausmas, kāpēc tā, Es vienkārši Tev uzticos, Es vienkārši Tev uzticos. Varbūt, vai arī savādāk, Bet es tai visā neklausos. Es jūtu tā kā tagad ir, Es jūtu tā kā tagad ir. Ir labi tā, es zinu to. Kaut lapas šad tad jāpāršķir, Kaut lapas šad tad jāpāršķir No acīm tev to nolasot.

Imants Kalniņš

Elpo

Tunings Eb:

Z-Scars

Apmāto vilciens

Tunings Eb:

Z-Scars

Starp tevi un mani

Tunings Eb: d# |---0-------0--- a# |---0-------3--- f# |---2-------2---

Z-Scars

Tā vairs neesi Tu

Tunings Eb: d# |---0--- a# |---0--- f# |---2--- 1 2 3 4

Z-Scars

Tev es nemelotu

Es centos slēpties no tevis Bet tu pirmais paslēpies Es centos pasmaidīt Bet tu pirmais iesmējies Es centos mīlēt tevi Bet tu pirmais iemīlējies Un zeme tik griežas Dēļ mums tā neapstāsies Un pasaule grūs, viss otrādi būs Bet vai es būšu tava mīļotā ? Ir jau tik vēls, projām iet žēl Bet vai es tev šodien biju vienīgā? Es centos bēgt no tevis Bet tu pirmais nozudi Jā – tu aizgājis biji Saki, ko tu atradi? Es centos cīnīties Bet tu pirmais padevies Es centos pārstāt raudāt Un tu pirmais saņēmies Un pasaule grūs, viss otrādi būs Bet vai es būšu tava mīļotā? Ir jau tik vēls, projām iet žēl Bet vai es tev šodien biju vienīgā? 4x Es centos bēgt, es centos kliegt Es centos tevi neaizsniegt Es centos slēpties no tevis Bet tu pirmais paslēpies Es centos pasmaidīt Bet tu pirmais iesmējies Es centos mīlēt tevi Bet tu pirmais iemīlējies Un zeme tik griežas Dēļ mums tā neapstāsies Un pasaule grūs, viss otrādi būs Bet vai es būšu tava mīļotā? Ir jau tik vēls, projām iet žēl Bet vai es tev šodien biju vienīgā? 4x Es centos bēgt, es centos kliegt Es centos tevi neaizsniegt

Chilly (Ilva Šeškauska-Štāla)

Es centos

virs galvas muuzhiigs alus celjsh Un muuzhiigs celsh, starp kaajaam Kas ved uz zemi laimiigo Par nelaimi uz maajaam Kur leeta zaale tumsha nakts Kur shmigaa roka maiga Kur narkomaanus mekleejot Ik riitu menti staigaa

PND

Sprīdītis 2

Ievads: E---------------5-----10-10--8-10-8--8-----5-| B-6-5-6-8-6-5-6-----6------------------6-8---| E---------------5-----6-5---------| B-6-5-6-8-6-5-6-----6-----6-8-6-6-| Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Un mūžīgs ceļs zem kājām. Tas ved uz zemi laimīgo, Un iz-rā-dās uz mājām. Kur zaļa zāle, tumša nakts, Kur migla rokām maigām. Kur laimes bērnus meklējot, Ik dienas laime staigā. Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Un mūžīgs ceļs zem kājām. Tas ved uz zemi laimīgo, Un izrādās uz mājām.

Imants Kalniņš

Fināla Dziesma (no k/f Sprīdītis)

Ievads/Solo: e|--2----2--5--------------------------| B|-----5---------2-3-------------------| G|-------------------------------------| Pants: Spogulīt, spogulīt, saki man tā, Kura visā pasaulē ir visskaistākā? Un viņš teica: Piedz.: "Nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, Bet ja reiz satiksi to, sauksi par savējo. "Spogulīt, spogulīt, saki man tā, Kura visā pasaulē ir vismīļākā? Un viņš teica: "Nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, Bet ja reiz satiksi to, sauksi par savējo." Bridge: "Viņa būs līdzās, kad viss kārtībā, Viņa būs līdzās, kad Tev nav nekā, Viņa būs Tava, Tavējā!" Spogulīt, spogulīt, nāc man palīgā! Kura ir tā īstā, vienīgā? Un viņš teica: "Nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, Bet ja reiz satiksi to, sauksi par savējo." "Nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, Bet ja reiz satiksi to, sauksi par savējo." "Nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, Bet ja reiz satiksi to, sauksi par savējo." Par savējo ..

Prāta Vētra/Brainstorm

Spogulīt, spogulīt

Ievads: Es neesmu dubļus bridis Es pats bijis dubļi, ko brien Visu ko vēlos pie akas mazgāties ilgi tik vien Mazgāties ilgi līdz nāvei Tīrs ūdens, tīrs ūdens un smilts Locīsies akas vinda kā Dieva elkonis silts Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt Ar brālīti stabules maukt un baznīcas tornī kāpt zvanīt Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani Es neesmu mēslus mēzis Es pat bijis mēsli, ko mēž Viss ko vēlos, lai māte pie akas man līdzās sēž Rokās, lai, Māmiņ, tev dvielis Balts dvielis, balts dvielis, vēss lins Tevis dēļ esmu kāvies, māt, sirds mana smaga kā svins Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt Ar brālīti stabules maukt un baznīcas tornī kāpt zvanīt Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt Ar brālīti stabules maukt un baznīcas tornī kāpt zvanīt Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani

Zigfrīds Muktupāvels

Dzejnieka dziesma (No "Kaupēn, mans mīļais")

Nometās uz manām balkona margām Kaija no jūras un projām skrien Tā tu atnāci mani sargāt Projām aizgāji kā arvien Ja tu atkal atpakaļ nāksi Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Un tu dvēseli meklēt sāksi Kuru tev vakar vēl vaļā vēru Piedz. Bet tā kaija virs jūras lido Dvēsele nosala kad biju viens Tumšo tumšo ūdeņu vidū Vientuļa zelta uguņi skrien

Bruģis

Kaija

No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls, tik cēls Kad viņas pie lūpām tu liec Kā apburts tad piepeši tiec Tev prieklaimē dvēseli skauj Un brīnišķā pasaulē rauj No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Vai sparatīsi tu mūs Pār sirdi kā burvība gulst nost Ilgas, kas sirdī mums snauž Un sapnis, lieks dvēseli lauž Lauž dvēseli, lauž Tās apburtas princeses šķiet Tām sirds lapās asinis rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls Tās apburtas princeses šķiet Lapās tām asins rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls

Zodiaks

Manas mīļākās puķes

La lalala La la la la la la laa G...iemīlēties la lalala la la la la la la laa ...iemīlēties

Prāta Vētra/Brainstorm

Starp Divām Saulēm 2

Ir brīži, kad apstāties gribas man Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan Kāds nezināms spēks mani zemē gāž- Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš Es klusītēm zemei pieglaužos Tās priekos un sāpēs es ieklausos Es dzirdu kā sirds lēnām pukstēt tai beidz Un jūtu kā dzīve prom pamazām steidz. Mani izlaidiet Acis atsieniet Ar to, ka es esmu man vien nepietiek Durvis atveriet ceļā nestāviet Līdz ar vējiem kopā mani palaidiet! Dažreiz es nezinu kādēļ tā Ka ir kāds, kurš smejas, bet kādam tas sāp Es brīnos par visu šai pasaulē, Bet atbildes nav ja tās nemeklē. Mani izlaidiet Acis atsieniet Durvis atveriet, Ceļā nestāviet! Ir brīži, kad apstāties gribas man Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan Kāds nezināms spēks mani zemē gāž- Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš Mani izlaidiet | Acis atsieniet | x2 Durvis atveriet, | Ceļā nestāviet! |

Gain Fast

Brīži

Ai, tēvu zeme stūru stūriem, Cik tuvs un pazīstams it viss: Gan Kolkas raga vēji sūrie, Gan leišu males debesis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Bet vēl aizvien, aizvien Ik rītus Kurzeme Kā cielaviņa pretī skrien. Kā mātei sejā visā raugos, Kā māte manī raugās viss: Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos, Gan bērzu birzīs Inesis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Vidzeme Kā cielaviņa pretī skrien. Var visu mūžu alkt un tiekties, Vēl vienmēr aicinās it viss: Gan Rāznas tāles neaizsniegtās, Gan Mākoņkalna atbalsis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Latgale Kā cielaviņa pretī skrien.

Jānis Paukštello

Cielaviņa

Zilie lini deg kā briesmas! Sargies zilo linu jūras, vai, vai, vai! Kur tev acīs tādas liesmas? Tās man zilie lini kūra, vai, vai, vai! Kur tu ņēmi tādas dziesmas? Tās es plūcu linu druvā, vai, vai, vai! Ai jūs lini zilās briesmas! Sargies, sargies nākt man tuvāk, vai, vai, vai! Piedz. Zied lini tavās acīs zied! Zied lini, tavā sirdī zied! Zied lini, zilo linu ziedu liesmā Sadeg dzīve, mūžs kā dziesma, vai, vai, vai! Zilie lini deg kā briesmas! Vai tev bail no ziliem liniem ? Vai, vai, vai! Deg it visur linu liesmas! Vai tev sāp, kad apdedzinies ? Vai, vai, vai! Skan it visur linu dziesmas! Vai vairs citas neatminies ? Vai, vai, vai! Ai, jūs lini, zilās briesmas Dedz un sadedz zilos linos, vai, vai, vai!

Margarita Vilcāne

Zilie lini

Savāda vasara kādreiz bij. Teic, kur tā steidzās! Savāda gaisma vēl sirdi vij, Vēl sirdi vij. Piedz. Nejautā, kāpēc gan roze vēl Smiltīs samīta smaržo, Nejautā, kāpēc gan laimes žēl, Kad projām ir tā! Savāda dziesma bij kādreiz man Teic, kur tā beidzās! Savādi vārdi vēl sirdī skanm Vēl sirdī skan. Piedz. Kad projām ir tā, Kad projām ir tā.

Nora Bumbiere

Savāda vasara

Klau, vēja zvans skan vēju stundā Un lapas krīt un apmaldās. Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies, Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries. Stāj vēja zvans un zari kaili, Drīz kritīs sniegs kā sentiments. Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies, Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries. Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies, Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries.

Raimonds Pauls

Vēju stundā

Vecmāmiņ labā, dosimies dabā Mēs šajā vakarā. Pasniedz man roku, eh tavu joku - Atkal te dur un sāp. Piedz. Tik lēnām, tikai pamazītēm Pie joda! Kas tad tas?! Ģikts kaulos vecos, sāpe jau plecos. Ai ai ai ai ai! Vectētiņ, ko tu! Nāc, es vēl protu Šeiku un ča - ča - ča! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz. Eh, kas par niekiem, ļausimies priekiem, Lēksim kā jaunībā! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz.

Ojārs Grīnbergs

Vecmāmiņa un Vectētiņš

Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied, Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet, Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts, No priekiem un no bēdām cik balderjāņu dzerts. Un saka pirmais runcis, tam donžuāna skats, Kad es vēl puika biju, man bija baiga acs, Par kilometru tumsā, pa trim, kad gaisma svīst, Es manīju kur kaķes pa jumtu kori klīst. Un saka otrais runcis, kad es vēl biju jauns, Ak, vai cik skaists es biju, cik elegants un glauns, Ja ne nu Harijs Liepiņš, tad Jakovļevs, jā gan, Un visas Rīgas kaķes tad pakaļ skrēja man. Un saka trešais runcis to garo runča miau, Es biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav, Uz jumta dāmu bariņš man allaž bija klāt, Nudien, pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt. Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ, Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ, Bet pienāk jaunais runčuks un saka: “Veči, čau! Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.” Un tādēļ saucam mēs - skaista ir jaunība, Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs. Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies, Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.

Edgars Liepiņš

Trīs Runči

Dzīvoja reiz lapa zarā, Dzīvoja tā visiem garām, Arī sev, arī sev. Alkdama pēc zvaigznēm kāri, Dzīvoja tā lapām pāri, Arī sev, arī sev. Piedz. Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa. Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās. Nemanot tā mūsu lapa, Nemanot par zvaigzni tapa. Arī tu, arī tu. Nemanot tā zemē krita, Sadegot turpat, kur citas, Arī tu, arī tu. Piedz.

Nora Bumbiere

Par pēdējo lapu

Upē naktī pīles kliedz, un tu arī neiemiedz! Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc. Varbūt ka ir ņemts par daudz,varbūt, ka par maz ir ļauts, Un varbūt par maz ir arī sāpēts. Izeju no mājām kluss Zvaigznes spīd un dubļi dus. Un var skaidri redzēt laimes naudu. Tas nekas, ak, tas tik tā, Tas tik tādā klusumā, Tik no malas izliekas, ka raudu. Upē naktī pīles kliedz, Un tu arī neiemiedz. Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts. Tas nekas, ak, tas tik tā, Tas tik tādā klusumā... Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.

Edgars Liepiņš

Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc

Kad bērnībā, bērnībā Man tika pāri nodarīts, Es pasteidzos, pasteidzos Tad māti uzmeklēt tūlīt, Lai ieķertos, ieķertos, Ar rokām viņas priekšautā. Un māte man, māte man Tad pasmējusies teica tā: Piedz. Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu, Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti. Tā gāja laiks, gāja laiks, Un nu jau mātes līdzās nav. Vien pašai man, pašai man Ar visu jātiek galā jau. Bet brīžos tais, brīžos tais, Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā Es pati sev, pati sev Tad pasmējusies saku tā: Piedz. Kā aizmirsies, aizmirsies Man viss jau dienu rūpestos, Līdz piepeši, piepeši Nopārsteiguma satrūkstos, Jo dzirdu es,dzirdu es, Kā pati savā nodabā Čukstklusiņām, klusiņām Jau mana meita smaidot tā: Piedz.

Aija Kukule

Dāvāja Māriņa metiņai mūžiņu

Smaržo pasaule kā nepasacīts vārds, Cauri dzīslām izlīst neciešamas gaidas, Liepu gatves galā vēsta uzraksts kāds - Vienkārši un nesatricināmi - "Smaidas". Jā, patiesi, tā šīs mājas tiešām sauc, Kur jau tik daudz gadu nepaguris eju, Kur, pār slieksni kāpjot, izraudāties ļauts, Kaut sirds dziļumos es kā bez prāta smeju. Piedz. "Smaidas", "Smaidas", mana tēva "Smaidas", Manas mātes "Smaidas", piedodiet! Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres, Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zied. Bet uz sliekšņa jau vairs tiešām nātres zied, Un par vēja vijoli raud loga rāmis. Drīz i jūs no ārdiem, "Smaidas", nokāpsiet, Lai pa lielo ceļu projām dotos rāmi. I tur smaržos viss kā nepasacīts vārds, I tur dzīslām caurlīs neciešamas gaidas, I tur gatves galā vēstīs uzraksts kāds - Vienkārši un nesatricināmi - "Smaidas". Piedz.

Credo

Smaidas

Kūko, kūko dzeguzīte, kūko, cik tev tīk. Kūko, kūko dzeguzīte, man vēl neapnīk. Raudi, raudi debestiņa, lielām asarām. Raudi, raudi, mirgodama zvaigznes vasarā. Piedz. Ceļš uz mājām putekļiem klāts un balts. Ceļš, kur gājām dzeguzi ķert, dzeguzi ķert. Kūko, kūko, dzeguzīte, siltos vakaros, Kūko, kūko, dzeguzīte, skaiti mirkļus šos. Kūko, kūko dzeguzīte, kūko, cik tev tīk. Kūko, kūko dzeguzīte, man vēl neapnīk. Raudi, raudi debestiņa, ceļus noskalo, Raudi, raudi dvēselīte tāpat - ne par ko. Piedz. Ceļš uz mājām putekļiem klāts un balts. Ceļš, kur gājām dzeguzi ķert.

Ance Krauze

Kūko, kūko, dzeguzīte

Trīs lietas man zāļu skapītī stāv Ko meklēju brīžos, kad šķiet - Vairs peldot es nesniegšu malu, Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet: Asaras, dziesmas un alus Asaras, dziesmas un alus Piedz. Dvēsele vaļā, asaras sāļas, Dzīve ir rūgta, alus ir salds. Dziesma ir gara, dzīve ir īsa, Tas nav no svara - alus ir salds. Trīs lietas man zāļu skapītī stāv, Ko lietoju brīžos, kad šķiet - Jau šodien sev darīšu galu, Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet: Asaras, dziesmas un alus (2x). Piedz. Trīs lietas man zāļu skapītī stāv, Var brīnīties tikai un smiet, Ak, kamdēļ tik ilgi es salu? Trīs lietas, ja zāļu skapītī stāv - Asaras, dziesmas un alus (2x). Piedz.

Harijs Spanovskis

Trīs lietas

Mūzika: James Lord Pierpont "One Horse Open Sleigh" 1857 Mežus pārklāj sniegs, Lāčiem ziemas miegs, Gaiss tik skanīgs, salts, Viss tik tīrs un balts Tālu ziemeļos Pārslu puteņos, Tur, kur slejas kupenas, Tur zvani iešķindas. Zvaniņš skan, zvaniņš skan, Ziemassvētki brauc Dāvanas būs tev un man, Visi bērni sauc. Te no ziemeļiem Pāri klajumiem, Zvaigžņu staru šķilts, Rodas gaismas tilts! Un no tālienes Vēsma skaņas nes, Briežu vilktas tuvojas Tur sapņu kamanas. Zvani skan, zvani skan, Ziemassvētki brauc Dāvanas būs tev un man, Visi bērni sauc.

#ZIEMASSVĒTKU

Zvaniņš Skan

Dūdieviņ, Dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek Sadūdo lietu! Gulgaina sudraba dūmakā plūdini Dūmainu rietu. šalcošām šļakatām pārskalo liedagu Pārsijā kāpas, Pāržūžo dūksnāju - donī zem zieda guļ Mana melna sāpe. Dūdieviņ, Dūdieviņ, Dod dūnas gaišumu Vakara bēdām Visu manu rūgtumu dūkodams aizšupo Spārngalu vēdās. Kā tava atspulga pārplaiksna ūdeņus, Vilnājā zūdot, Dūdiniek pelēkais, târtiņ, mans - dūdieviņ, Pagaisīs grūtums.

Nora Bumbiere

Dūdieviņš

Gāju meklēt Ziemeļmeitu Garu tālu ceļu veicu Lēni un par vēlu nācu Meklējot šo ziemeļmalu Naktī zvaigžņu jūrā redzu Debess malu šo Kur mīt mana Ziemeļmeita Kā lai tieku vējiem līdzi Kas to apciemo Gadi aiziet viņu meklējot Mana daiļa Ziemeļmeita Kur ir tava baltā kleita Kādi tagad zelta mati Kur ir tavi zvaigžņu rati Naktī zvaigžņu jūrā redzu Debess malu šo Kur mīt mana Ziemeļmeita Kā lai tieku vējiem līdzi Kas to apciemo Gadi aiziet viņu meklējot

Jumprava

Ziemeļmeita

Es uzaugu zaļā pļaviņā, Staltu ozoliņu vidiņā. Pusi dienas zeltā gāju, Otru pusi sudrabā, - Es uzaugu pilnībā. Tik nīstā. Div' upītes aiztecēja, Div' saulītes norietēj', Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā, Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā. Ilgoto un meklēto. Es dzīvoju skaistā pilsētā, Augstiem mūriem slēgtā, sargātā. Skaļu dziesmu es dziedāju, Smieklu pinu vainadziņ', - Es dzīvoju līksmībā. Tik nīstā. Div' upītes aiztecēja, Div' saulītes norietēj', Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā, Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā. Ilgoto un meklēto. Ilgoto un meklēto. Div' upītes aiztecēja, Div' saulītes norietēj', Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā, Div' mūžiņus es gaidīju Laimīti sirsniņā. Ilgoto un meklēto. Ilgoto un meklēto. Ilgoto un meklēto, Bet neatrasto. tominshpl

Autobuss Debesīs

Div' upītes

Šajā mājā sen neviens vairs nedzīvo Vien tukšās logu rūtīs paslēpjas vējš Pār stikliem un vecām fotogrāfijām Nekā vairs nav – arī debesīs Šajā sen aizmirsto ēnu zemē Ienāc tu un jutīsies kā noklīdis suns Nekā vairs nav arī debesīs Panc: e|- - - - - - - - - 8 - - - - - - - - - - - - - - -5 - - - - - - - S|- - - - - - 0 - - - - 0 - - - - - - - - - - -0 - - -0 - - - - - - G|- - - - 5 - - - - - - - - - - - - - - - -4 - - - - - - -4 - - - - D|- - 7 - - - - - - - - - - - - - - - -5 - - - - - - - - - - - - - - A|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Piedz: e|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - S|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - G|- - - - - - - - - - - - -2 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - D|- - - -7 - - -5 - - -3 - -3 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - A|- - -7 - - -5 - - -3 - - - -3 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E|- -5 - - -3 - - -1 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Dzelzs Vilks

Ēnu Zeme

Lai liist… Panc: e|- -0 -0 - - -0 - - - 0- - - -0 -0 - - - -0 - - - -0- - -\\4 - - 5- - -7 -| S|- -5 -0 - - -0 - - - 0- - - -7 -5 - - - -5 - - - -5- - - -7 - - 7 - - 7 -| G|- -6 -6 -3x -6 - 3x- 6- - - -7 -7 - 3x - 6 - 3x - 7- - - -7 - - 7 - - 7- | D|- -7 -7 - - -6 - - - 7- - - -0 -0 - - - -0 - - - -0 - - - 0- - -0 - - 0 -| A|- -0 -0 - - -0 - - - 0- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -| E|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -| starpspēle: e|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -| S|- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 3 - - - - -| G|- - - - 9 - - - - 8 - 9 - - -3 - - 5 - - 6 - 6- - - - - - - -| D|- - - 9 - 9 - 3x - 9 - 9 - - - -3 - - 3 - - - -3 - - - - - --| A|- - - - - - - - - - - - - - 5 5 - 5 5 - 5 - 5 - 5 5 - - - - -| E|- -0 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - |

Dzelzs Vilks

Lai Līst

Gula meitīna līdz brokastīnu, Puisītis neticēja Celies meitīna, mana sirsnīna, Vai vēl tu neizgulēj? Gula meitīna līdz launadzīnu, Puisītis neticēja Celies meitīna, mana sirsnīna, Vai vēl tu neizgulēj? Gula meitīna līdz vakarīnu, Puisītis neticēja Celies meitīna, mana sirsnīna, Vai vēl tu neizgulēj? Meitīnu lika iekš balta zārka, Puisītis neticēja. Celies meitīna, mana sirsnīna, Vai vēl tu neizgulēj? Meitīnu laida iekš dziļas bedres, Puisītis neticēja. Celies meitīna, mana sirsnīna, Vai vēl tu neizgulēj? Meitīnu bēra ar baltām smiltīm, Sāk puisīts gauži raudāt. Jemiet zobenu, cērtiet galvēnu, Laidiet ir mani līdz.

#TAUTASDZIESMAS

Gula meitīna

Kad lietus līst un logā lāses mētā, Es zinu to, ka nāksi tu, Un tavu acu skatiens, mīlas pilnais, Uz brīdi aizmirstībā sauks. Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16, Bet vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs 16, Kad man vairs nebūs sešpadsmit? Tu teici man, ka mīli mani karsti, Es skūpstot atbildēju tev, Un līdz pat rīta gaismai logā austot, Mēs guvām baudījumu sev. Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16, Bet vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs 16, Kad man vairs nebūs sešpadsmit?

Olga Rajecka

Kad Man Vairs Nebūs 16

Mīļais... Mīļais... Mīļais, nakts rasa krīt. Un pār taviem matiem lēni slīd, Mēness gaismā tavas acis zied. Vēl nē...vēl nē.. Vēl nē, vēl neaizej! Lai es tavām lūpām pieskartos, Lai nekad tās citu nesastop. Velns lai parauj visas sīkās bēdas, Mums vēl pieder viena nakts. Ne jau sapņus, lūgsim brīvo vēju, Lai šis mirklis nepāriet. Vēl nē...vēl nē.. Vēl nē, vēl neaizej! Smilgas galā dieviņš mīlu kur, Lai tev mūžam manis nepietiek. Velns lai parauj visas sīkās bēdas, Mums vēl pieder viena nakts. Ne jau sapņus, lūgsim brīvo vēju, Lai šis mirklis nepāriet.

Opus pro

Mīļais (Mīļā)

Visas lepnas mātes meitas Manaj pilij garām iet. Jumta spraugās zvaigznes raugās, Un pa kaktiem vēji dzied. Nav ne spoguļu, ne zīda, Kas tik grezni sienas klāj. Čīkst un ļogās dēļu grīda, Vecā gulta līdzi tai. Piedz. Taču šonakt manā pilī Visi logi gaiši spīd. Gaidu tevi, gaidu tevi, Mana mīļā pelnrušķīt! 2. Peles karietē jau jūgtas, Runcis kučier`s sauc jau "nū"! Mātes meitas netiks lūgtas, Tikai viena pati tu. Arī orķestra mums nebūs, Te bez viņa sienas trīc. Cauru naksniņu mums dziedās Klusi, klusi circenīt`s. Piedz. 3. Bargā pamāte lai pati Savā ķēķī galā tiek. Un lai katlus berž, ja patīk, Tev pie manis jāpaliek. Kad mēs pilī kāzas dzersim, Lai uz galdiem nekrīt sniegs, Rokā pārvaldnieku ķersim, Lai viņš jaunu jumtu liek. Piedz.

Viktors Lapčenoks

Pelnrušķīte

no 1984.g 22. dec. Padomju Jaunatnes Pie baltas lapas ***No kolhoza "Padomju Latvija" rokgrupas repertuāra.*** Pie baltas lapas apsēžos kā pie baltas domas kapa Un kas pažēlos reiz tos, Kas viens otru nesastapa? Un kas būs tik drosmīgs pateikt, Ka nav vainojams neviens? Kas būs tik drosmīgs pateikt, Ka nav vainojams neviens piedz.2X Šodien mums visvairāk stāsta lietus lāses pieskāriens Un man pietrūkst viena glāsta Vai tev nepietrūkst neviens? smeldzīgi pacilāts solo ģitārai (brīva improvizācija): SECĪBA: ^ mru

Pērkons

Pie Baltas Lapas

Gribu zināt, ko tu šonakti dari, Stiepju roku, bet tavi pirksti mani neaizskar. Mājās viena pati mīt', un asaras man krīt. Šodien saule man nespīd, varbūt rīt. Skatos apkārt un redzu, kur tu esi bijis, Zinu, ka šis ievainojums nesadzīs. Kur tu paliki, kāpēc tu aizgāji, Kad tu atnāksi, varbūt rīt. Piedz. Dzirdēju, ka tu teici, ka atgriezīsies rīt, Bet laiku nepateici, kad lai tevi sagaidu. Kā es gribētu ar tevi atkal kopā būt, Jo bez tevis dzīvot nespēju. Nevar zināt, cik grūti man tagad ies, Ļoti ceru, ka šīs sāpes man drīz pāries, Nāc atpakaļ tūlīt,vairs nespēju sagaidīt, Tevi atkal ieraudzīt, varbūt rīt. Piedz. Nāc atpakaļ tūlīt! Vairs nespēju sagaidīt Tevi atkal ieraudzīt, varbūt rīt. (2 x)

Dāmu Pops

Varbūt rīt

Tu nesaki jā, Vai gribi pasēdēt divatā. Tu nesaki nē, Vai gribi palikt vienatnē. Un neskan telefona zvans, Un nesaprast to man, Ko tāda jauna meitene jūt. Man jau trīsdesmit, Tev tik piecpadsmit, Bet tu saki man 'varbūt'. Tu esi alumīnija cūka. Kad pienāks diena, kad dejosim? Tu esi alumīnija cūka. Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim? Tu esi alumīnija cūka, mīļā, Es zinu, ka tev nav sirds. Tas nevar vairs tā, Tik ļoti vilkties garumā. Tu nesaki jā, Ja miegs tev nenāk vakarā. Tu nesaki nē, Ja pamostos es pagaldē. Es tikai vienkāršs lauku zēns, Un nesaprast to man, Ko tāda veca tantiņa jūt. Man tik trīsdesmit, Tev jau sešdesmit, Bet tu saki man 'varbūt'. Tu esi alumīnija cūka. Kad pienāks diena, kad dejosim? Tu esi alumīnija cūka. Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim? Tu esi alumīnija cūka, mīļā, Es zinu, ka tev nav sirds. Tas nevar vairs tā, Tik ļoti vilkties garumā.

Labvēlīgais Tips

Alumīnija Cūka 2

Baltas debesis kā piens, Tikai tu un vairs neviens. Balta, balta zvaigzne mirdz, Balta, balta tava sirds. Baltiem mākoņiem viss klāts, Baltiem vārdiem izrunāts. Baltiem stariem uzaust rīts. Nāc ar mani, nāc man līdz. Piedz. Tik balta, balta saulīte Pār mūsu galvām mirdz, Tik balta, balta pasaule, Kā tava sirds. Baltiem ziediem pļava zied, Baltiem soļiem laime iet, Esi vienmēr līdzās man, Kad šī baltā dziesma skan. Piedz. Baltas debesis kā piens, Tikai tu un vairs neviens. Balta, balta zvaigzne mirdz, Balta, balta tava sirds. Piedz.

Gunārs Kalniņš

Baltā dziesma

Nokrītu es atkal zemu, Nav vairs spēka piecelties- Kliedz, ja gribi mani atmodināt, Kliedz, ja es tev neesmu vienaldzīgs! Piedz: Jo dažkārt nevar skaidri zināt, Pie kā, lai tagad pieķeras, Un tā var spārnus apdedzināt, Ja nezina, kam, lai pieglaužas. Apmaldos es pūlī dziļā, Nav sākuma, ne gala tam- Kliedz, ja gribi mani izvilināt, Kliedz, ja es tev esmu vajadzīgs! Piedz: Jo dažkārt nevar skaidri zināt, Pie kā, lai tagad pieķeras, Un tā var spārnus apdedzināt, Ja nezina, kam, lai pieglaužas. (x2)

Gain Fast

Kliedz

Vārdi izskan, klusi čukstot, Nevienam nesaprotot tos. Kā balta siena manā priekšā, Kā lai tagad atzīstos? Tik daudz jau pateicis es esmu, Bet nesaprasts es tik un tā. Nav jāgas skaļiem vārdiem tādiem, Kas izskan tālā klusumā. Piedziedājums: Es baidos apmaldīties vārdos, Ja man tos skaļi izteikt nāktos. Es labāk sēžu klusumā. Kam velti runāt, ja var klusēt, Nedomājot ne par ko. Uz brīdi atslēgties no visa, Tevi acīm apglāstot. Klusumā reiz ieklausoties, Nevajag man vairs nekā. Jo viss kas izteikts skaļos vārdos, Mirkli brīnišķo sabojā. Piedziedājums: Es baidos apmaldīties vārdos, Ja man tos skaļi izteikt nāktos. Es labāk sēžu klusumā. Piedziedājums: Es baidos apmaldīties vārdos, Ja man tos skaļi izteikt nāktos. Es labāk sēžu klusumā. AKORDI:

Gain Fast

Vārdi Izskan Klusi Čukstot

Palaid mani vējā, jo nepiederu Tev Es esmu kļavas dvēsele, mmm Vējš mani sildīs, vējš mani aiznesīs Un nebaidies, jo nenosalšu es. Nejau Tev mani sildīt, nejau Tev mani mierināt, Saku palaid vējā, palaid mani prom. Nejau Tev mani sildīt, nejau Tev mani mierināt, Saku palaid vējā, palaid mani prom. Vēss tik vēss, kad no sapņa atgriežos Rudens sārtums manus sapņus aizkliedē Tāpēc palaid mani vējā, jo nepiederu tev Es esmu kļavas dvēsele. Nejau Tev mani sildīt, nejau Tev mani mierināt, Saku palaid vējā, palaid mani prom. Nejau Tev mani sildīt, nejau Tev mani mierināt, Saku palaid vējā, palaid mani prom.

Fēlikss Ķiģelis

Vējā

Toreiz ceļmalā ziedēja jasmīns, Gāju vientuļš bez mērķa kaut kur, Kad kā sapnī pēkšņi pretī nāci smaidoša Tā kā taurenītis laukmalā. Piedz. Taurenīt, mans taurenīt, Tavi glāsti bij' kā zīds. Taurenīt, mans taurenīt, Atlido uz īsu brīd'. Tavu acu kvēlošās dzīles Mīlas atvarā lika man grimt. Tavu skūpstu simfonijā laiks apstājās, Bet tad projām man bij'jāsteidzās. Viss ir kluss, tik vējiņš dzied dziesmu, Debess jūrā mākonis slīd. Kas to zin, kur gan būs tas nonācis rīt, Gribētos man viņu pavadīt.

Čikāgas piecīši

Taurenītis

Nāk rudentiņis,būs barga ziema Grib mūsu bāleliņš līgavu ņemti Nāk rudentiņis,būs barga ziema Grib mūsu bāleliņš līgavu ņemti Ne tev ir lauki,ne tev ir mājas, Kur liksi meiteni pliku paņēmis? Taisīšu laivu no oša koka Braukšu pie meitenes ik vakariņu Pārbraucu mājās, vaicāja māte: Ko dara meitene svešajā malā? Uguni kūra, sidrabu lēja, Zīlēja nākotni nezināmo.

#TAUTASDZIESMAS

Nāk rudentiņis

Vienā valodā raud visi ļaudis, Vienā valodā, valodā tie smej. Tikai dzimtā valoda dzēš sāpes, Prieku dziesmas dod, atdod pasaulei. Dzimtā valodā ir māte, māte, Dzimtā valodā Vīns vēl saldāks, Dzimtā valodā pasmejies par sevi pats. Kad nespēsi ne dziedāt, ne raudāt, Kad tu nespēsi vairs it nekā Ar debesīm, zemi tu klusēsi, Tas būs tavā dzimtā valodā. Dzimtā valodā ir māte, māte, Dzimtā valodā Vīns vēl saldāks, Dzimtā valodā pasmejies par sevi pats.

Līvi

Dzimtā valoda 2

Esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag Tev Tā, lai es tieku, kur labi paliek Jo ilgāk, jo labāk tā, kā uznāk un pāriet Tik ātri un lēni bez gala tā, lai lidot ir vieglāk, Kā elpot un dzīvot vienkārši tā. Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Solo: -------------------------------------------------------- ------8-6-6-8-----------------------8-6-6-8------------- -s7-7---------7-3-5-5-3h5s7----s7-7---------7-----5-5-3- ----------------------------------------------5-8------- -------------------------------------------------------- -------------------------------------------------------- ------6-5h6p5----------------------- --------------6-6h8-8-6-6-8--------- -s7-7-----------------------7-5-5-7- ------------------------------------ ------------------------------------ ------------------------------------ ------6-5h6p5----------------------- --------------6-6h8-8-6-6-8--------- -s7-7-----------------------7-5-5-3- ------------------------------------ ------------------------------------ ------------------------------------ Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā

Ainars Mielavs

Tā 3

PANTS: Es kalpoju par kalpu sev, Man algas nav un nevajag Man algas nav un nevajag. To varētu es arī Tev, (atkārtojas akordu kvadrāts) Tik nojaust likt man nesanāk. Ar reizi vien man nepietiek, Ar reizi vien man nepietiek, Ar divām vienmēr ir par daudz. Velc krustu, kur ir jāpaliek, Velc krustu, kur ir jāpaliek, Pat tad, ja nejūti, kāpēc. Iespēle: Elpo dienu, elpo sauli, Pārdarīto izelpo. Mēs joprojām esam jauni, Atsacīties neprotot. PANTS: Man nav ne jausmas, kāpēc tā, Es vienkārši tev uzticos, Es vienkārši tev uzticos. Varbūt var arī savādāk, Bet es tai visā neklausos. Es jūtu tā kā tagad ir, Es jūtu tā kā tagad ir. Ir labi tā, es zinu to. Kaut lapas šad tad jāpāršķir, Kaut lapas šad tad jāpāršķir, No acīm Tev to nolasot. Piedziedājums: Elpo dienu, elpo sauli, Pārdarīto izelpo. Mēs joprojām esam jauni, Atsacīties neprotot. PANTS: Man nav ne jausmas, kāpēc tā, Es vienkārši tev uzticos, Es vienkārši tev uzticos. Varbūt var arī savādāk, Bet es tai visā neklausos. Es jūtu tā kā tagad ir, Es jūtu tā kā tagad ir. Ir labi tā, es zinu to. Kaut lapas šad tad jāpāršķir, Kaut lapas šad tad jāpāršķir, No acīm Tev to nolasot. # - šeit nozīmē diezu, piemēram, G#-sol diezs Lai veicas!

Imants Kalniņš

Elpo 2

em c d d x4 g d em c d g g d em Si briniskjiga zagu skaidu smarza c d Ta palidzes mums visiem izdzivot g d em Un apzina ka ir vel kautkur koki c d g Ja koki palidzes mums izdzivot em g Labrit koki kas es visus milu em g Labrit koki bez jums es nevaru em g Man katru ritu vajag redzet divus kokus em g Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d Tik tramvaji pec pusnakts nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d g Tik tranvaji pec pusnakts nekustas Šī atbaidošā benzīntvana smaka Tā neatļauj mums jūrā peldēties Bet ir apziņa, ka ir vēl kaut kur koki Jā koki palīdzēs mums priecāties em g Labrit koki kas es visus milu em g Labrit koki bez jums es nevaru em g Man katru ritu vajag redzet divus kokus em g Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d Tik tramvaji pec pusnakts nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d g Tik tranvaji pec pusnakts nekustas Un atkal sēžu svešā lidmašīnā Tik daudz ko atcerēties, domāt man Un ieskatoties vieglā sniegtā vīnā Es redzu tevi, tavi vārdi skan em g Labrit koki kas es visus milu em g Labrit koki bez jums es nevaru em g Man katru ritu vajag redzet divus kokus em g Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d Tik tramvaji pec pusnakts nekustas Kusties tu kustos es g em Kustas visas papardes c d g Tik tranvaji pec pusnakts nekustas

Labvēlīgais Tips

Koki

Es zinu daudziem bail un daudziem sāp mans rajons Pa Maskavas ielas bruģi ejot auksti top. Ir grūti svešiem saprast, kas gan šajās ielas Var vispaar kaadam tuvs un mājiigs kādreiz kļūt. Par daudz šeit pagātnes un patiesības rūgtas Un piecpadsmitais trolejbuss jau leģendaars. Pie baznīcas sēž bērni akmeņjus kas mētā Un pieturās starp suņiem veči alu lok. Piedz. Tā daļa Rīgas, Tā daļa manas Rīgas, Sarežģītas, līdz galam nepazītas... Tā daļa Rīgas, Tā daļa manas Rīgas, Sarežģītas... Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkārt, Starp gružiem atmirdz pilsēta, kas vienmēr aug. Atpogājiet acis vaļā paskatīties, Šeit sen jau nav kā desmit gadus atpakaļ! Piedz. 2x Tā daļa Rīgas, Tā daļa manas Rīgas, Sarežģītas, līdz galam nepazītas... Tā daļa Rīgas, Tā daļa manas Rīgas, Sarežģītas... Augt un attīstīties, Citā gaismā parādīties, Vienmēr pārmainīties, Jaunām domām piepildīties... Augt un attīstīties, Citā gaismā parādīties, Pārmainīties, Jaunām domām piepildīties... Nē, nē man nevajag citā Rigā, Esmu šeit pat savā sabiedrībā. Nē, nē es nelūdzu citu Rīgu, Daļa šīs Rīgas jau daļa no manis. Gar Daugavas krastu ejot, kliedzot sirds nāk vaļā, Tāpat kad baznīcā, tik viegli allaž top. Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkart, Aizmirstot, ka pilsēta mums vienmēr top...

Astro'n'out

Daļa Rīgas

Ievads Vai jūs zināt, kas mēs esam? Vai jūs zināt, kas ir kas? Viss, ko iekārojas dabūt, Galu galā nav nekas! Tā nekas, jums gribas smīnēt, Bet nav laika, saule riet, Gaiteņos, kur valda gaitas, Noklaudz durvis un ir ciet. Sitiet bungas, mani mīļie, Sitiet plaukstas, brāļu bars, Nakts ir manas tautas diena, Viņas miesa ir mans gars. Vai jūs zināt, kas mēs esam? Vai jūs zināt, kas ir kas? Vienu rītu viņa celsies, Saulei lecot, vējš būs ass. Ciets ir cietums, nu bet mīkstums. Un vai zils ir tikai zils? Savos dziļākajos sapņos Katram nabagam ir pils, Tur tiek pavēlēts un rīkots, Tur tiek karagājiens posts, Ja ar dievpalīgu veiksies, Dzīrēs pārvērtīsies posts. Sitiet bungas, mani mīļie, Sitiet plaukstas, brāļu bars, Nakts ir manas tautas diena, Viņas miesa ir mans gars. Vai jūs zināt, kas mēs esam? Vai jūs zināt, kas ir kas? Vienu rītu viņa celsies, Saulei lecot, vējš būs ass.

Autobuss Debesīs

Sitiet Bungas

Div' dūjiņas gaisā skrēja Abas skrēja dūdodams' Ai-jā ai-jā-jā Abas skrēja dūdodams' Div bāliņi kārā jāja Abi jāja domādam. Vai būs jāti vai nejāti Vai palikti sētiņā. Sētiņā'i laba dzīve - Jaunas meitas gultu tais'. Kas taisija zaldātam'i, Kas tam klāja paladziņ'. Priežu zari, egļu skujas - Karavīra paladziņš. Sūnu cinis, akmentiņis - Karavīra spilventiņš. Kur palika mans bāliņis - Karodziņa nesējiņš? Tur aizgāja, tur palika Uz tām prūšu robežām. Tur staigāja Dieva dēli Dvēselītes lasīdam. Atraduši dvēselīti, Ietin baltā villainē. Ienes klusā pavēnī, Guldin' Dieva šūpulī. Aijā mīļa dvēselīte, Karā kauta - nemirus. |------------------------------------| |-5-5-5--0--3-3-3--0-1-----5-1-------| |----------------------4-2-----4-4-4-| |------------------------------------| |------------------------------------|

#TAUTASDZIESMAS

Div' dūjiņas gaisā skrēja

Ekrāns balts un neparasts Tagad dzīvot sāk Atnāk Mikimausis Atnāk Donalds Daks Izdomāta ragana Bērniem miegu jauc Vinijs Pūks un citi Kaktos spiedz un kauc Manis paša radīts Ir šis lērums viss Izdomāts un zīmēts Glaudīts, lamāts, sists Tagad mani glauda Tagad mani sit Mikimausis atnāk Katreiz jauns un cits Atdzīvojas rokturis Piemiedz aci stabs Es jau tas pats burvis Tikai ļoti labs Manis paša radīts Ir šis lērums viss Izdomāts un zīmēts Glaudīts, lamāts, sists Tā tas visu dienu Tā līdz vakaram Kam lai es to saku ? Kam lai sūdzu, kam ? Bet kas to var zināt Miers vai labāks ir Sarežģīta pasaule Pašam jāizšķir Un kad vakars pienāk Saule jūrā krīt Mikimausis atnāk Mani noglaudīt

Credo

Disnejlenda 2

(Dienās,kad lidlauks pārāktāls '03) manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien kā tie mainās publika neko nejutīs, tev tas būs jāizdzīvo ainās pirmais, kas iemīl un aizmirstas, neprātīgs sienāzis čīgā otrais – meklējot mētājās ņujorkā, londonā, rīgā viss, ko es stāstu ir beidzies nekad nav bijis vai sen aizmirsies mēs, protams, varam censties, bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties viss, ko es stāstu ir beidzies nekad nav bijis vai sen aizmirsies, bet mēs, protams, varam censties trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas tur, kur vēl nav lēcis neviens ceturtais sasniegs korāļu salas, līdz plīsīs tam pavediens bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk un mēs nerunāsim “mans vai mana” es būšu mierīgs, un tu tāpat mums būs gana viss, ko es stāstu ir beidzies nekad nav bijis vai sen aizmirsies mēs, protams, varam censties, bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties viss, ko es stāstu ir beidzies nekad nav bijis vai sen aizmirsies, bet mēs, protams, varam censties

Prāta Vētra/Brainstorm

Kaislības

Mans draugs Mans zemūdens lauks Mans rododendra augs Un viszinošs padomnieks kas sauks Kad jāiet vai nē uz turieni vai te Vai kad un kā griezties piruetē Kas nekad neapturēs, nekad nepārspīlēs Nekad nepiedraudēs vai vēl ļaunāk Nekad neaprunās nekad nepārdomās Nekad nebeigs teikt Dzīve ir skaista dažreiz Mans draugs Mans prieks un acuraugs Manas nedienas un raizes Garozas un rudzu maizes Mans izvēlētais ceļš Mana nodziedātā dziesma Ugunskurs tāls un liesma Kas nekad neapdzīs, nekad nepiekusīs Nekad nepiemānīs kad būs auksti Nekad neatgrūdīs vienmēr atbalstīs Lūk tāds vēl sirsnīgāks ir mans draugs

Prāta Vētra/Brainstorm

Mans draugs

Prom uz siltajām salām, svēti un hasta la vista Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā Pa labi, pa kreisi, pa kreisi, pa labi, tā ir labi, tā ir tik labi.. Prom no paparazzi un mammām, Virzieniem un kardiogrammām Jo tikai vienreiz dzīvot dots, Un, kā tu domā, vai viss ir izmantots? Rīts ar vakaru jauksies, sliktākais par Dieviņu sauksies Mazie paaugsies, augstāk rāpsies, Vecie negribēs – un neatkāpsies Jo tikai vienreiz dzīvot dots, Un, kā tu domā, vai viss ir izmantots? Prom uz siltajām salām, svēti un hasta la vista Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums, Un, ja pasaka šī ar laimīgām beigām, tā noteikti, noteikti būtu par mums. Jo tikai vienreiz dzīvot dots, 2x Un, kā tu domā, vai viss ir izmantots? 2x Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums, Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums,

Prāta Vētra/Brainstorm

Prom uz siltajām salām

Saule Latvi sēdināja Tur, kur gali satiekas Balta jūra, zaļa zeme Latvei vārtu atslēdziņa. Latvei vārtu atslēdziņa, Daugaviņa sargātāja. Sveši ļaudis vārtus lauza Jūrā krita atslēdziņa. Zilzibeņu pērkons spēra, Velniem ņēma atslēdziņu. Nāvi, dzīvi Latve slēdza, Baltu jūru, zaļu zemi. Saule Latvi sēdināja Baltas jūras maliņā Vēji smiltis putināja Ko lai dzēra latvju bērni? Saule lika Dieviņami, Lai tas raka Daugaviņu. Zvēri raka, Dieviņš lēja No mākoņa dzīvūdeņi. Dzīves ūdens, nāves ūdens Daugavā satecēja. Es pamērcu pirksta galu Abus jūtu dvēselē. Nāves ūdens, dzīves ūdens Abus jutu dvēselē. Saule mūsu māte- Daugav - sāpju aukle. Pērkons velna spērējs Tas mūsu tēvs. A||-3-3-3-3-|-2-0-2-3-||-3-3-3-3-|-5-3-5-7-||-7-7-5-5-|-2-0-2-3-||-3-3-7-5-|-3-0-2-3-||

Mārtiņš Brauns

Saule, Pērkons, Daugava

Astro'n'out

Ketamine

PANTS Ir tikai tveice. Dūmakaini spoža. Un neskaitāmas ēnas dilst un lūst. Es rakstu vārdus putekļainā logā, Es nāku Tavu piedošanu lūgt. PIEDZ Es rakstu vārdus putekļainā logā, Es nāku Tavu piedošanu lūgt. Kūp putekļi, un smiltis put zem kājām, Un logā šajā vārdi ātri zūd. Par to, ka pazaudēts man ceļš uz mājām, Es nāku Tavu piedošanu lūgt. PANTS Man ūdens malka nav. Ir tikai vārdi, Kas nespēj veldzi tveices laikā dot, Kas meklē, kur ir naktsvijoļu vārti, Un cita veldzējuma nesaprot. PANTS Un varbūt tāpēc Tavas lūpas klusē, Vien miers un putekļi visapkārt rūs. Par to, ka stāvam ceļam divās pusēs, Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Autobuss Debesīs

Ir Tikai Tveice