text
stringlengths
0
30.1k
RAINIS
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
Vēlreiz garā tuvajiem mīļā dzimtenē sirsnīgus sveicienus!
...Daudz simtu jūdžu tāļumā,
Aiz tīreļiem, purviem un siliem,
Guļ mana dzimtene diendusā
Tā aizsegta debešiem ziliem,
Zil-saulainiem debešu palagiem
Pret dvesmām un strāvām, un negaisiem...
Bij dziļa ziema,
Kad projām gāju
Uz tāļu zemi,
Uz svešu māju.
«Nu miers virs zemes!»
Man likās skanam,
«Nu labs prāts cilvēkiem!»
Pulksteņus zvanām;
Un vējus es dzirdēju
Ņirdzīgi smejam,
Man paraustām svārkus
Un garām skrejam.
Sniegs, putens griezās,
Man acīs sita,
Lēni uz ziemsvētku
Eglītēm krita.
Ak, miers virs zemes!
Un gara dusa,
Un ziema, ziema - -
Sirds sāpēs kusa.
Man sirdī ziedons,
Kaut eju tālēs,
Jūs ziemas sniegi
Tin vālu vālēs;
Es ziedoni līdzi
Sev piemiņai ņemu,
Jūs viņu nievājāt,
Skaitījāt zemu.
Es viņu balvai
Jums atkal nestu,
Kad garo miegu
Iz acīm jūs mestu...
Vai zeme dus vēl
To garo miegu?
Vai ziema klāj vēl
To dziļo sniegu?
Vai mieru virs zemes
Aizvien vēl zvana?
Aizvien, aizvien vēl
Jums miega nau gana?
Es vērīgi klausos
Šos garos gadus,
Vai neskan balsis,
Kas ziedonim radus?
Skats ilgās tiecas
Uz dzimtenes pusi,
Visa mana dvēsele
Iztvīkusi.
RAINIS
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
AIZ APMIGLOTA LOGA
Pār tevi dienas allažība
Kā upe lēni aizrit pāri: -
Zied krastā puķes, lido spāri.
Tu lēni peldi līdz bez vaļas...
AGRI NO RĪTA
Agri no rīta
Guļ manā priekšā
Pilsēta, grimusi
Dubļos un tvaikos.
Riebjas man nokāpt
Pilsētā lejā:
Gremdēties pilsētas
Dubļos un tvaikos.
Sestajā stāvā
Brīvs sevi jūtos,
Bez gaļa debesis
Dvēselei vaļā.
Dvēsele debesīs
Nepiekūst lidot,
Līdz agrā rītā
Miesas to atsauc.
Miesas to atsauc:
Pilsētā jākāpj
Gremdēties pilsētas
Dubļos un tvaikos.
Miesas grib azaida,
Miesas grib svārku,
Līdzi grimst dvēsele
Dubļos un tvaikos.
CILVĒKS UN SĀPES
Cilvēka dvēsele, nabaga dvēsele,
Kur tev būt līdzi bezgala dabai?
Sāpēs un cīnīs, un grauzošās šaubās
Tu esi saplēsta, nabaga dvēsele.
Daba tik pilnīga, daba tik vienalga,
Kas viņai daļas - cilvēks un sāpes?!
Bezgala skaista, bezgala auksta,
Kādu mums tēlo viņsaules dzīvi.